Vienošanās tika panākta diezgan šaurā lokā. No rīta Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela kabinetā sapulcējās Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Olafs Šolcs, Itālijas premjere Džordžija Meloni, Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena un arī Ungārijas valdības vadītājs Viktors Orbāns.

Pēc dažu stundu sarunām viņi iznāca pie pārējo valstu līderiem un paziņoja, ka ir vienojušies. Tam sekoja oficiāla Eiropas Savienības daudzgadu budžeta grozījumu apstiprināšana.

Vairāku valstu pārstāvji pirms balsojuma aci pret aci izrunājušies ar Ungārijas premjeru, liekot viņam nojaust, ka savā nostājā viņš ir pilnīgi viens.

Orbānu varētu būt pārliecinājis arī vienošanās punkts, kas pieļauj iespēju palīdzību pēc gada pārrunāt un pēc diviem gadiem pārskatīt, kaut arī nekāds balsojums nav paredzēts.

Tāpat savu lomu varētu būt nospēlējušas pēdējā laikā medijos nonākušās ziņas, ka nepiekāpšanās gadījumā Briselei esot plāns Ungārijas ekonomiskajai blokādei.

Latvijas premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") ir gandarīta par panākto vienošanos un uzsver, ka tā palīdzēs arī Ukrainas ceļā uz Eiropas Savienību.

"Tas nav tikai stāsts par Ukrainu, tas ir stāsts arī par mums pašiem. Ja mēs zinām, ka Eiropa četrus gadus palīdzēs Ukrainai, tas nozīmē, ka arī Latvijai ir lielākas cerības redzēt un dzirdēt, ka Ukraina gūst uzvaru pār agresoru Krieviju un Ukraina nepaliek viena."

Siliņa jau pirms sanāksmes sacīja, ka ir būtiski vienoties gan par palīdzību Ukrainai, gan par pārējiem budžeta grozījumiem, kas tā arī ir noticis.

"Tas, ko mēs esam arī vakar vakariņās izrunājuši, ka mums ir svarīgi panākt daudzgadu budžeta pārskatīšanas pakotni kopā ar atbalstu Ukrainai. Atbalsts Ukrainai ir ārkārtīgi svarīgs, bet ir skaidrs, ka arī migrācijas jautājumu, robežu drošība ir tik pat svarīga daudzām dienvidvalstīm – Itālijai, Grieķijai. Mēs to saprotam. Tāpēc mums noteikti ir svarīgi, lai šī pakotne iet kopā," pauda Siliņa.

Premjere arī pauda gandarījumu par panākto vienošanos mikroblogošanas platformā "X".

Apmierināts ar panākto lēmumu bija arī Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidents Šarls Mišels. 

"Šis (lēmums) nodrošina stabilu, ilgtermiņa un prognozējamu finansējumu Ukrainai. ES uzņemas vadību un atbildību par atbalstu Ukrainai; mēs zinām, kas ir likts uz spēles," viņš rakstīja vietnē "X".

"Mēs varam, un mums vajadzētu darīt vairāk, lai atbalstītu Ukrainu. Jo, es vēlreiz atkārtoju, šis ir lielākais drauds Eiropas drošībai. Un, ja mēs neko nedarīsim, vēlāk maksāsim daudz augstāku cenu," brīdināja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

Ungārijas premjers Viktors Orbāns iepriekš bija izvirzījis vairākus priekšnosacījumus, kas nav pieņemami citām valstīm. Līdz ar to Latvijas premjere Siliņa vēl šorīt sarunā ar Latvijas Radio neizslēdza iespēju, ka visas pārējās bloka valstis tuvākajās nedēļās varētu vienoties par balsstiesību atņemšanu Ungārijai.

"Jebkurā gadījumā, viņam [Orbānam] kļūstot par problēmu, mums šī problēma ir jāatrisina. Ja risinājums ir atņemt balsstiesības, tad tas vienā brīdī var līdz tam nonākt," teica Siliņa.

"Bet mēs, visticamāk, šoreiz nevarēsim pielemt uzreiz atņemt šīs balsstiesības. Katrai dalībvalstij acīmredzot ir jāiet pie saviem parlamentiem vēl diskutēt. Bet, ja tas būs jādara, lai panāktu daudzgadu vienošanos [par finansiālo atbalstu] Ukrainai, tad kāpēc gan ne. Jo mums ir vajadzīgs atbalsts Ukrainai ne tikai Ukrainas, bet arī mūsu pašu un Eiropas Savienības dēļ. Tāpēc šī spēle nokļūst uz robežas ar mūsu kopējo drošību," norādīja premjere.

Orbāns līdz šim bija arī apšaubījis ideju uzņemties saistības finansēt Ukrainu nākamos četrus gadus, kamēr, viņaprāt, nav pat zināms, kas notiks pēc viena ceturkšņa, vēstīja britu raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz amatpersonas teikto.

"Ungārija ir gatava piedalīties 27 (ES dalībvalstu) risinājumā, ja jūs garantēsiet, ka katru gadu mēs izlemsim, vai šo naudu sūtīt vai ne. Un šim ikgadējam lēmumam ir jābūt tādam pašam juridiskajam pamatam kā šodien – tam ir jābūt vienprātīgam," iepriekš sacījis Orbāns.

Eiropas Savienībā pieaugot spriedzei par Ungārijas nostāju, Polijas premjerministrs Donalds Tusks ceturtdien sacīja, ka viņš nevar pieņemt Orbāna kunga "ļoti dīvaino un ļoti egoistisko spēli" un ka, ja Ungārijas nostāja dominēs ES politikā, tad Ukraina noteikti zaudēs.

27 valstu līderus videokonferencē uzrunāja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš pateicās par finanšu atbalstu un izteica gandarījumu par pieņemto lēmumu.

"Esmu ļoti pateicīgs par jūsu lēmumu piešķirt finansiālo palīdzību mums, mūsu cilvēkiem, Ukrainai. Mums tiks piešķirti 50 miljardi eiro četru gadu periodā. Tas ir skaidrs signāls, ka Ukraina izturēs, un arī Eiropa izturēs. Ļoti svarīgi ir tas, ka lēmums tika pieņemts vienbalsīgi, visām 27 dalībvalstīm balsojot par. Un šis ir vēl viens skaidrs signāls jūsu spēcīgajai vienotībai un atbalstam Ukrainai," teica Zelenskis.

Budžeta grozījumi vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentā. Tas varētu notikt februāra beigās.