Visātrāk pirmo trasi – 46,93 sekundēs – veica austrietis Manuels Fellers, 0,13 sekundes atpalika galvenokārt Austrijā un ASV kalnu slēpošanu apguvušais grieķis Jinnis un norvēģis Lukass Brotens, bet vēl sekundes simtdaļu zaudēja vācietis Līnus Štrasers.
Kristofešens pēc pirmā brauciena bija 16., bet ar izcilu otro braucienu norvēģis nodrošināja sev čempiona titulu. 2019. gadā izcīnītajam zeltam milzu slalomā Kristofešens tagad pievienoja tāda paša kaluma cēlmetālu slalomā.
Jinnis divu braucienu summā zaudēja 0,20 sekundes un izcīnīja sudraba godalgu, bet vēl 0,18 sekundes atpalika bronzas medaļas ieguvējs Alekss Vinacers no Itālijas. Fellers, Brotens un Štrasers aizvadīja ļoti neveiksmīgus braucienus, izstājoties no cīņas par medaļām.
Zvejnieks startēja ar 48. numuru no 100 kalnu slēpotājiem, pirmo trasi veicot 49,72 sekundēs, kas deva 40. vietu 70 finišējušo sportistu konkurencē. Otrajā braucienā startēja 60 labāko rezultātu īpašnieki, sākot no 30. vietas līdz pirmajai. Lai otrajā braucienā startētu kā pirmais, Zvejniekam pietrūka 0,89 sekunžu, bet Felleram viņš zaudēja 2,79 sekundes.
Otrajā trasē Zvejnieks uzrādīja 39. rezultātu no 53 finišējušajiem sportistiem, summā Kristofešenam zaudējot 5,90 sekundes.
27 gadus vecajam Zvejniekam šis bija sestais pasaules čempionāts karjerā, labāko rezultātu slalomā sasniedzot pirms četriem gadiem, kad viņš izcīnīja 38. vietu.
Sestdien kvalifikāciju nepārvarēja Gustavs Harijs Ābele, Elvis Opmanis un Lauris Opmanis.
Slaloma sacensības vīriešiem bija noslēdzošās šajā pasaules čempionātā, kas šogad notika Francijas kalnu kūrortos Kurševelā un Meribelā.
