Sestdienas rīts Dženiferai sācies agri. Jau septiņos no rīta jābūt uz pirmās trases apskati. Pēc tam – vēl iespēja nedaudz iesildīties un izrunāt svarīgākās lietas ar treneri. Austrijā pavasara sākumā sniega ir maz, temperatūra ap desmit grādiem. Saule nemitīgi mijās ar mākoņiem un ik pa laikam pat nedaudz uzlīst.
Dženifera stāsta, ka šādi laikapstākļi slēpotājam ir pietiekami sarežģīti, taču sacensības nav atceltas un kā vienmēr – ir jāparāda savs labākais sniegums. Pirms starta viņa ir koncentrējusies un mierīga.
Uz pasaules kausa finālposmu skatīties sanākuši simtiem cilvēku. Arī nejauši pagadījušies tūristi atlikuši dienas plānus un ieņēmuši ekskluzīvākās vietas – tieši pie trases. Skatītāji reaģē uz sportistu kļūdām un arī labiem rezultātiem. "Man vienā mirklī zosāda uzmetās. Tas tā... Nu, lēnām, jau laikam pieradusi esmu," atklāj sportiste.
Un kalna pakājē – stalti uzstādīts Latvijas karogs. Dženiferas ģimene mērojusi tālo ceļu, lai redzētu, kā pirmo reizi Latvijas vēsturē tieši viņu Dženifera piedalās Pasaules kausa finālposmā!
Abos braucienos Dženiferai 14. rezultāts, kas sportisti nedaudz sarūgtina, tomēr, skatoties uz sezonu kopumā, ir prieks.
"Labi! Top 15! Apliecinājums, ka šai saimei viņa ir piederīga. Ļoti labi! Prieks par bērnu!" pēc sacensībām rezumē kalnu slēpotājas mamma Ulla Ģērmane.
Un lepnumam par Dženiferu ir jābūt. Tomēr – viņa ir Latvijas labākā kalnu slēpotāja, kura ar mērķtiecību pret savu darbu sasniegs vēl daudz.
