„Šeit ir kvalitatīvāki treniņu apstākļi, viss ir pie rokas,” teica sportiste, kurai Latvijā līdz trasei jāmēro 30 kilometri. Eiduka norādīja, ka pēc olimpisko spēļu beigām viņa var treniņus aizvadīt mierīgāk un izbaudīt tos.
Eiduka ir vienīgā meita septiņu bērnu ģimenē. Viņa ģimenē ir otrā olimpiete – viņas brālis Valts startēja Turīnas spēlēs. Slēpotāja skaidroja, ka tikšana olimpiskajās spēlēs jau ir sasniegums pats par sevi. „Nevar uzreiz gaidīt desmitnieku, tas ir jāsaprot,” sacīja Patrīcija.
Eiduka olimpiskajās spēlēs izcīnīja 44. vietu, kas ir Latvijas rekords. Šādu sasniegumu meitene sasniegusi vien 18 gadu vecumā, lai gan labākos rezultātus distanču slēpošanā sportisti lielākoties sasniedz pēc 25 gadu vecuma.
Lai gan potenciāls Eidukai ir liels, viņa ir lielas dilemmas priekšā, kad jāizvēlas starp sportistes karjeru un izglītību. Viņa norādīja, ka Latvijā kļūt par vienu no vadošajām pasaules slēpotājām ir praktiski neiespējami. Eiduka arī minēja, ka viņai ir lielas ambīcijas mācībās, tomēr apvienot ar sportu to nav iespējams. „Gribas studēt medicīnu. Tas ir neiespējami - to apvienot sportu. Tā kā pēc nākamās sezonas būšu lielas izvēles priekšā,” teica sportiste.
Eidukai vasarā ir divi treniņi dienā. Tomēr laika atpūsties viņai nav, jo pa vidu ir jāpalīdz vecākiem zemeņu laukā. „Pienākumu netrūkst arī bez visiem treniņiem,” norādīja olimpiete.
Latviete vēl nav skaidrībā par savu nākotni, tāpēc tiek pieļauta iespēja, ka šī viņai ir pirmā un pēdējā olimpiāde. „Nedaudz jau skumīgi ir to apzināties,” sacīja Eiduka. Viņa arī nezina, kā tas būtu, ja piepeši kādu dienu ikdienas treniņu steiga būtu jāaizstāj ar mācībām. „Tā ir mana ikdiena jau nez cik gadus,” pārdomās dalījās Eiduka.
