Britu slēpotāja Endrū Mjūzgreiva GPS dati liecināja, ka viņš līdz finišam noslēpoja 44,72 kilometrus, savukārt kādam Somijas sportistam, pēc avīzes "Ilta-Sanomat" vēstītā, GPS uzrādīja veiktus 44,69 kilometrus. Arī norvēģa Pāla Golberga un Francijas slēpotāja Morisa Manifikā dati liecināja, ka viņi līdz finišam veikuši apmēram 45 kilometrus.
Sacensībām bija uzmērīts 7,14 kilometru aplis, ko slēpotāji veica septiņas reizes. Tādējādi oficiālā distance no starta līdz finišam bija 49,98 kilometri. Ja dalībnieki praktiski noslēpoja apmēram 45 kilometrus, tas nozīmē, ka viņi apli saīsināja par vairāk nekā 700 metriem.
FIS trašu homoloģēšanas jeb atbilstības un apstiprināšanas inspektors Janne Pilvess paskaidroja, ka piecu kilometru atšķirība starp teorētiski un praktiski noslēpoto distanci ir iespējama un nav pretrunā noteikumiem.
Distanci uzmēra pēc trases viduslīnijas, kas dabā var būt visai patālu no slēpotāja izvēlētās trajektorijas, paskaidroja Pilvess. Ja nobraucienā trase ir vismaz sešus metrus plata, trajektorija tuvāk iekšmalai ļauj distanci ietaupīt. Līkumota trase ar daudziem kāpumiem un kritumiem rada iespēju sportistiem būtiski saīsināt distanci, kas ir noteikta oficiālos mērījumos, teica Pilvess.
Iespējams, ka trases īpatnības palīdzēja uzvarētājam Golbergam sasniegt pasaules čempionātu vēsturē 50 kilometru distancē reģistrēto lielāko vidējo ātrumu.
