"Tour de Ski" ir īsta izturības pārbaude, kas allaž startē Vecgada pēdējās dienās. Šoreiz tas notika 30. decembrī Itālijā, Toblahā. Pēc pirmajiem trim posmiem sportisti turpinājumam pārbrauca uz Davosu Šveicē, kur notika divas sacensības. Noslēgums sekoja Itālijā jau citā vietā – Valdifjemmē, kur divos posmos noskaidroja izturīgāko "Tour de Ski" dalībnieku.
Sieviešu konkurencē tūrē startēja 70 dalībnieces, bet pirms pēdējiem diviem posmiem ierindā palika 32 sportistes. Viņu vidū bija Eiduka, kura tobrīd kopvērtējumā ieņēma 12. vietu. Tūres sākums Patrīciju iepriecināja ar mazliet labākiem rezultātiem, nekā viņa bija cerējusi. Pirms pēdējām divām sacīkstēm viņu gan nepameta satraukums par turpinājumu.
Atpūtnieki slēpo uz leju, distanču slēpotāji – pret kalnu
Ziemas sezonā Čermisa kalnā no pacēlāju vagoniņiem smaidīgi izkāpj slēpotāji un snovbordisti, lai, vējam svilpojot gar ausīm, laistos no kalna lejup. "Tour de Ski" pēdējā dienā viss bija pilnīgi pretēji. "Šis ir īpaši īpaši skaists notikums. Vienkārši vienreizēji," Latvijas Televīzijai teica līdzjutējs sacensību norises vietā.
3650 metru – tik daudz slēpotājiem bija jāveic augšup pa kalnu slēpošanas trasi, lai bezspēkā saļimtu aiz mērķa līnijas, bet varētu atzīmēt: esmu finišējis "Tour de Ski".
Eiduka pirms sacensību noslēguma sarunā ar Latvijas Televīziju (LTV) atzina, ka Valdifjemmē katrā ēdienreizē pa logu redzēja Čermisas trasi, kas no skata vien ir biedējoša. "Es esmu tur bijusi arī tādā brīdī, kad jūties ārkārtīgi slikti un nezini, kā lai tiek līdz finišam. Liekas, ka tūlīt pat tu kaut kur tur paliksi," sacīja Eiduka.
No septiņiem posmiem tūrē divas bija sprinta sacīkstes un trīs distances Patrīcijai joprojām ne tik mīļajā klasiskajā solī. Līdz ar to bija diezgan maz iespēju izspēlēt savus trumpjus slidsolī.
Pēc priekšpēdējās distances Patrīcija juta atvieglojumu, jo iepriekš bija ļoti nobažījusies par slēpošanu klasiskajā stilā. Patrīcija joprojām cenšas uzlabot slēpošanas tehniku klasiskajā slēpošanas stilā un cerēja uz sezonā lielāku progresu.
"Ja es tagad skatos, man jau liekas, ka viss nāk atpakaļ, – es labāk sāku braukt klasikā, bet, protams, stumšanās ir lielas galvassāpes. Ir grūti, kad mēs braucam grupā un grupa ārkārtīgi ātri stumjas, un tu netiec līdzi. Tu vari tikt pret kalnu līdzi, tu vari nobraucienā tikt līdzi, bet kolīdz pienāk brīdis, kad viss aiziet uz stumšanos, tu jūti, ka tas ir vienkārši... Mēs speciāli paskatījāmies vakardienas sacensības atkārtojumā," pastāstīja Eiduka. "Es nebrīnos, kāpēc man šodien ārkārtīgi sāp mugura. Es vienkārši redzu, ka es to tehniku vairs nenoturu. Pirmos kilometrus tu noturi, noturi, bet, kolīdz tu sāc piekust, viss aiziet pa diedziņu un viss ir slikti."
Pretim panākumiem norvēģu komandā
"Tour de Ski" šoreiz piedalījās seši sportisti, kas sezonai gatavojas "Aker Daehlie" komandas sastāvā. Arī Patrīcija ir viena no sportistēm starptautiskajā komandā, kur treneri un slēpju meistari ir norvēģi. "Aker Daehlie" komandas un Patrīcijas Eidukas treneris Justeins Vinjerūe latvietes veikumu vēl pirms tūres noslēguma novērtēja ļoti augstu.
"Šajās sacensībās mūsu mērķis bija būt vismaz tikpat ātriem kā pagājušajā gadā. Tagad [pirms pēdējās distances] viņa [Eiduka] ir divpadsmitā. Tas ir ļoti labi," uzsvēra treneris. "Ja sacensību noslēgumā viņa spēs būt labāko piecpadsmitniekā, tas būs ļoti labi. Viņai priekšā nav daudz sportistu, kuras būtu jaunākas par 30 gadiem. Tas ir ļoti iespaidīgi."
"Aker Daehlie" sastāvā Eiduka pārliecinājās, ka norvēģi uz visu skatās mazliet vieglāk – bez satraukuma un nervozitātes. Iespējams, tas ir ziemeļnieku ārkārtīgi lielās pārliecības par sevi dēļ, bet daudz mierīgāk jūtas arī Eiduka.
Treneris Vinjerūe iepazīstināja LTV ar komandas plašo mašīnu, kur vietas pietiek gan slēpju smērētājiem, gan sportistiem.
"Parasti strādājam mazajos konteineros – tos ir ļoti vienkārši iekārtot. Šis buss mums ir solis augšup, bet varam redzēt, ka kaimiņiem ir vēl lielākas mašīnas," paskaidroja Vinjerūe. "Esam mazas pīlītes lielā dīķī (smejas). Jā, salīdzinot ar citiem, esam ļoti maza komanda."
Patrīcijas brālis un olimpietis Valts Eiduks uzsvēra laba servisa lomu, jo nav jālauza galva par ikdienišķiem, bet svarīgiem jautājumiem.
"Tur par slēpju smērēšanu un visu pārējo nav baigi jādomā. Vari domāt tikai par sevi, par saviem treniņiem, par atjaunošanos, lai maksimāli labāk sagatavotos katrai nākamajai dienai," teica Eiduks. "Tā arī notiek pašlaik. Esam līdz tam tikuši, un ir liels prieks par to, ka nekas nav apstājies."
Labākā slēpotāja zābakos ar caurumiem
Gatavojoties sezonai, Patrīcijai iekaisa papēža kauls un tas traucē joprojām. Tāpēc, lai mazinātu sāpes, viņas apavos un jo īpaši cietajos slēpju zābaku papēžos ir izgriezts caurums.
"Varbūt es jutu, ka jau agrāk man sāka kaut kas nepatikt, bet es kaut kā palaidu garām," veselības likstas uzrašanos atmiņā atsauca Eiduka. "Es nejūtu mazās sāpes, tāpēc, kad sāku čīkstēt, tad zini, ka jau ir ļoti slikti. Man liekas, ka jau kļūst labāk, tāpēc pašā sākumā, kad man riktīgi sāpēja, vajadzēja ļoti lielu caurumu. Šobrīd man pietiek tā, kā man ir botās izgriezts. Nav pat pa visu aizmuguri jāgriež ārā."
Šogad Patrīciju tūrē pavadīja viņas draugs Uldis Spulle – diplomēts mediķis. Līdz pusaudža gadiem Uldis brauca motokrosā, un tagad labprāt ar Patrīciju treniņos kopā slēpo.
Viņam ir gana pilnīgs priekšstats par to, ko spēj Patrīcija un ko tas prasa. Uldis arī izmantoja iespēju amatieru konkurencē uzslēpot Čermisa kalnā tajā pašā trasē, kur vēlāk startēja Eiduka.
"Es gribētu apskatīties, vai tas tiešām ir tik sarežģīti. Es ticu, ka tas ir ļoti sarežģīti, bet pamēģināšu, kā tas izskatās arī no savas puses. Esmu arī ar Patrīciju reizē patrenējies, līdz ar to nav tā, ka pirmo reizi uz slēpēm. Gribētos paskatīties, cik tas tiešām smagi ir, jo saka, ka šīs ir smagākās sacensības sezonā."
Patrīcija labprāt ļāva draugam izmēģināt spēkus izaicinošajā trasē. Eidukas treneri Uldim sadeva padomus un, Patrīcijas ieskatā, viņš labi zināja, kas darāms. Savukārt Uldis pēc uzslēpošanas kalnā apņēmās ar balsi un savu enerģiju trases malā palīdzēt Patrīcijai ceļā līdz finišam.
"Domāju, ka pa ceļam uz mājām būs daudz ko apspriest ar Patrīciju," pēc kalna pieveikšanas sacīja Spulle. "Viņi visi ir pelnījuši diezgan lielas uzslavas pēc tik smagām [sacensību] dienām.
Šito uzkāpt augšā, tas ir ārkārtīgi smagi īstenībā. Es nebiju domājis, ka tas ir tik smagi.
Esmu braucis arī simt kilometru maratonu divas reizes. Šis nav salīdzināms, šeit nav nevienas vietas, kur varētu tā vienkārši pabraukt."
Spēkus slēpojumā pret kalnu pārbauda arī sendienu čempioni
Vienīgā sieviete, kura "Tour de Ski" uzvarējusi četras reizes, ir poliete Justīne Kovaļčika, kuras vadībā pirms trim gadiem trenējās arī Patrīcija. Kovaļčika nešaubās, ka Patrīcijai ir iespēja pēc pāris gadiem pakāpties distanču slēpošanas pasaules virsotnēs, bet pašlaik 23 gadus vecajai latvietei jākrāj pieredze un jānostiprina ķermenis.
Kovaļčiku šoreiz Faldifjemmē ielūdza piedalīties čempionu braucienā, un tā ir iespēja pārbaudīt spēkus tajā pašā distancē, kuru pēdējā posmā veic "Tour de Ski" dalībnieki.
"Šeit esmu atgriezusies pēc septiņu vai astoņu gadu pārtraukuma. Redzēs, kā ies," teica Kovaļčika. "Protams, nav nopietnas sacensības, bet vairāk priekam. Taču šā vai tā, tas kalns ir liels. Lai uzrādītu labu rezultātu, pašsajūtai un fiziskai formai jābūt labai."
Pirms pēdējā posma – slēpojuma kalnā – Patrīcija kopvērtējumā joprojām bija 12. vietā. Organismam saglabājot pietiekamas rezerves, bija iespēja pacīnīties par vietu desmitniekā, tomēr skaidrības par savām tābrīža spējām Patrīcijai nebija.
Maza, smalka, bet ļoti stipra un izturīga – tie ir dabas un pašas Patrīcijas gadu gaitā attīstītie trumpji, kas tiek izspēlēti tad, kad spēka vairs nav nevienai.
Finiša līniju distancē Patrīcija šķērsoja piektā. Aiz viņas palika pat dzelzs lēdija un uzvarētāja kopvērtējumā Džesija Diginsa. Kopvērtējumā Patrīcijas 8. vieta ir vēl viens nebijis sasniegums Latvijas slēpošanā. Vēl viens solis uz priekšu, turoties līdzās pasaules labākajām slēpotājām.
"Es atdevu sevi pilnīgi visu, tā ka man nebija palicis pilnīgi nekas vairs pāri," pēc sacensību noslēguma atzina Eiduka. "Tieši kalna vidū, kad satiku savu lielāko fanu klubu, tās ovācijas [trases] sānos bija vienkārši tādas, ka ar tiem vārdiem, ko viņi bļāva, tevi burtiski jau dzina uz priekšu. Tā, ka es nodomāju: "Nē, es taču vēl varu, es tiešām varu. Jāsaņemas.""
Finišā gan rekords, gan uzslavas
Patrīciju cildināja arī treneris Vinjerūe: "Viņa mentāli ir ļoti spēcīga. Daudzi saka, ka Džesija Diginsa labi spēj strādāt maksimālajā slodzē, taču Patrīcija pilnīgi noteikti ir tajā pašā līmenī.
Var redzēt, ka jau kopš bērna kājas, trenējoties Latvijā ar tēti un brāļiem, viņa ir ieguldījusi daudz darba.
Piesaistot mūs, viņa vienkārši saņēmusi to grūdienu, kas nepieciešams, lai kļūtu par pasaules līmeņa sportisti."
Savukārt Patrīcija pateicās visiem, kas viņai palīdzēja, īpaši tēvam Ingum Eidukam, kurš uz šo meitas panākumu noraudzījās no mākoņa maliņas.
"Paldies pilnīgi pilnīgi visiem, kas ir bijuši ar mani, un visai slēpošanas saimei, komandai, ģimenei un pats galvenais – tētim," pēc vēsturiskā sasnieguma sacīja Patrīcija.
