ĪSUMĀ:
- Latvijas sportā pirmā superkomanda “Vildoga/Ventspils nafta” paliekošu mantojumu volejbolā neatstāja
- Pārdesmit gadu senā pagātnē Latvija volejbolā bija līdzvērtīga vairākām nākamajām sporta veida lielvarām
- Jēkabpils "Lūši" tiecas labot pēctecības trūkumu Latvijas klubu volejbolā
- "RTU/Robežsardze/Jūrmala" priecājas par augošu profesionālisma līmeni komandā
Prieki gan nebija ilgi, 1998. gadā “Vildoga/Ventspils nafta” beidza pastāvēt. Latvijas Volejbola federācijas (LVF) valdes loceklis Kaspars Timermanis paskaidroja, ka “Vildoga/Ventspils nafta” neradīja nekādu pēctecību.
"Faktiski klubs, kas ar viena vai divu entuziastisku menedžeru rokām bija sagādājis Latvijas sportam tajā brīdī nebijušu finansējumu, viņiem nekādas intereses nebija domāt par jaunatni," teica Timermanis.
Bijušais “Vildoga/Ventspils nafta” volejbolists Valts Mihelsons saskata, ka
vēl nesenā pagātnē Latvija volejbolā bija līdzvērtīga vairākām valstīm, kas vēlāk turpināja progresēt.
"Netālā vēsturē, deviņdesmito gadu sākumā, Latvija bija vienādā līmenī ar Poliju, Beļģiju, Slovākiju. Viņi ieguldīja līdzekļus, ne mazus līdzekļus," uzsvēra Mihelsons. "Tagad varam redzēt, kur ir poļi, kur ir beļģi, kur ir Vācija, sakārtojot savu sistēmu."
Pēctecības problēma bija klubu volejbola Ahilleja papēdis arī turpmāk. Valsts čempionu tronī pabija gan Inčukalns (2005), gan Ozolnieki (2000, 2002, 2010), vicečempionu godā – Kuldīga (2008), ambicioza komanda savulaik bija arī Cēsīm. Par visiem šiem projektiem tagad varam runāt pagātnes formā.
Tradīciju neesamība jaunatnes līmenī nemotivē pašvaldības nodrošināt ilgtermiņa atbalstu,
atzina Timermanis.
"Ir jābūt sakņu piesaistei katrai ģeogrāfiskai vietai. Ozolniekos 20 gadu laikā ir izaudzināts viens audzēknis – Ivo Baranovskis," klubu paļaušanos uz piesaistītiem spēlētājiem raksturoja Timermanis. "Neviens Ozolnieku klubā nav bijis vietējās sporta skolas audzēknis, izņemot Baranovski. Attiecīgi ir jābūt tādai piesaistei sporta veidam."
Apliecinājums tam ir pēdējo gadu flagmaņi Jēkabpils “Lūši”, kas Latvijas volejbola augstākajā sabiedrībā ienāca jau ar izveidotu jaunatnes piramīdu. Trīskārtējo Latvijas čempionu ģenerālmenedžeris Māris Trušelis gan norādīja, ka pirms dažiem gadiem īstenotā nodokļu reforma traucē savākt lielāku finansējumu un pāriet nākamajā līmenī.
"Uztaisīja reformu, bet solīto pret sportu – es nerunāju tikai par volejbolu – praktiski neizpildīja," teica Trušelis. "Un tādi mazi klubi kā mēs, kas bija atkarīgi no ziedotājiem, nevis cieta, jo budžets nav samazinājies, bet mēs nespējām pilnveidoties."
Klubu volejbolā Baltijas līgā Latviju pārstāv tikai četri klubi, no kuriem par pilnībā profesionāliem var saukt divus – Jēkabpils "Lūšus" un "RTU/Robežsardze/Jūrmala".
Un arī ar piebildi, ka ne visiem spēlētājiem volejbols ir vienīgā nodarbošanās.
Latvijas Volejbola federācijas jaunais ģenerālsekretārs Arnis Tunte ir menedžeris desmitkārtējiem Latvijas čempioniem “RTU/Robežsardze/Jūrmala”. Viņš komandā saskata pozitīvas vēsmas profesionālisma kāpumā.
"Aizpērn rīta treniņu nebija vispār. Pagājušogad jau bija divas reizes nedēļā un uz tiem nāca 3–5 cilvēki," situāciju "RTU/Robežsardze/Jūrmala" treniņos raksturoja Tunte. "Šogad trenējamies jau astoņas reizes nedēļā un rīta treniņos ir pat deviņi cilvēki."
Tunte uzsver, ka komandā jau meklē nevis kādu, ko paņemt no sporta skolas, lai tikai aizpildītu sastāvu, bet skatās arī ārpus Latvijas. Viņš ir pārliecināts par komandas līmeņa kāpumu un saskata, ka Baltijas līga arī attīstās.
Volejbolisti ir atbrīvojušies no mazākā brāļa sajūtas,
uzsvēra Timermanis. "Šobrīd ir tā sajūta, ka volejbolistam nav kauns par to, ka esi volejbolists," viņš piebilda.
Timermanis cer, ka vīriešu izlases dalība Eiropas čempionātā palīdzēs volejbola klubiem kļūt ietekmīgākiem. It sevišķi pašvaldībās, kur volejbolam ir tradīcijas, bet cīņā par finansējumu nācies piekāpties citiem sporta veidiem. Ilgtermiņā tas varētu spēcināt klubu volejbolu Latvijā.
