Prokopčukai Rīgas maratonā pieder rekords pusmaratonā jeb 21,0975 kilometru distancē sievietēm, ko viņa 2012.gadā veica stundā, 10 minūtēs un 27 sekundēs. Tomēr šopavasar Prokopčuka ļausies izaicinājumam skriet pilnu maratonu.

"Man ir liels pagodinājums atgriezties starptautiskajā maratonu apritē, skrienot savā mājas trasē Latvijā. Tas ir katra sportista sapnis – skriet pasaules līmeņa maratonā kopā ar labākajiem skrējējiem, vienlaikus saņemot nedalītu līdzjutēju atbalstu, kā tas parasti notiek Rīgā," Prokopčuku citēja rīkotāji.

Pēc IAAF prasībām, Zelta markas maratonā jāpiedalās vismaz sešām sievietēm un sešiem vīriešiem no pasaules ranga pirmā divsimtnieka, kā arī vismaz četriem skrējējiem no Eiropas ranga TOP 100. Kuras skriešanas zvaigznes startēs Rīgā šogad, rīkotāji sola informēt vēlāk.

Vīriešu konkurencē dalību Rīgas maratonā jau apstiprinājis Latvijas rekordists Valērijs Žolnerovičs.

Maratona preses pasākumā piedalījās arī titulētā Lielbritānijas skrējēja Pola Redklifa, kura stāstīja, ka skrējēji un aktīva dzīvesveida piekritēji arvien aktīvāk meklē vēl neiepazītus pilsētmaratonus ar unikālu stāstu. Redklifa nešaubās, ka Rīgai šāds stāsts ir, turklāt skrējēju papildu interesi veicina gan Zelta markas statuss, gan lielā pieprasījuma dēļ praktiski nepieejamie lielie pilsētu maratoni.

Rīgas starptautisku atpazīstamību maratona industrijā pirms nepilniem pārdesmit gadiem sāka veicināt Prokopčukas izcilie sasniegumi, tostarp divas uzvaras Ņujorkas maratonā. Gan Redklifa, gan Prokopčuka ir pārliecinātas, ka Rīgai pilsētas unikālās vēstures, daudzveidīgās kultūras un augstākās raudzes maratona dēļ ir liela iespēja kļūt par būtisku maratontūrisma galamērķi. Organizatori paļaujas, ka tuvākajos piecos gados Rīgas maratonā varētu sasniegt 10 000 ārvalstu skrējēju dalību.