Piespēle

Latvijas 3x3 basketbola izlases uzvara. Labākais šautriņmetējs Madars Razma

Piespēle

Tenisista Kārļa Ozoliņa plāni. Dana Reizniece-Ozola izvēlas par labu šaham

Konference par fiziskajām aktivitātēm un sava sporta veida meklējumi

Skriešana un nūjošana – īsākais ceļš uz veselīgu fizisku aktivitāti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Uzlabot veselību var ar fiziskām aktivitātēm, bet nūjošana vai skriešana ir vienkārši pieejamas sportiskas nodarbes, kas ļauj iesaistīties bez īpašas gatavošanās. Svaigs gaiss, minimāls ekipējums un iegūta enerģija ir garantēta, sākot skriet vai nūjot. Fiziskās aktivitātes ir labākās zāles, kas izdomātas, Latvijas Radio raidījumā "Piespēle" uzsvēra nūjošanas trenere un Rīgas Stradiņa universitātes profesore Irēna Upeniece. 

Nūjošana ir īpaša, unikāla fiziska aktivitāte, kas pasaulē kļūst arvien populārāka. Pēc Starptautiskās Nūjošanas asociācijas datiem, pasaulē ar nūjošanu nodarbojas 10 miljoni cilvēku, savukārt Latvijā ir apmēram 30 tūkstoši nūjotāju. Notiek arī dažādi pasākumi, piemēram, profesionālā pilnveide, katru gadu ir treneru sacensības, kausa izcīņa un nesen arī bija izaicinājums nosoļot 20 tūkstoš  kilometru.

Trenere un Rīgas Stradiņa universitātes profesore Irēna Upeniece uzsvēra daudzos ieguvumus no vienkārši pieejamajām nodarbībām. "Nūjošana cilvēka ķermenim ir saudzīgs fizisko aktivitāšu veids, ļoti draudzīgs, svaigā gaisā un bez sporta zālēm, piemērots visiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma, fiziskās sagatavotības, un ir relatīvi viegli apgūstama tehnika,” teica profesore.

Tomēr Upeniece uzsvēra, ka

nūjošanas tehniku ir nepieciešams apgūt, jo daudzi cilvēki to nav iemācījušies, tāpēc staigāšana nav efektīva.

Nūjas ir jāizmanto pareizi, lai tas būtu treniņš.

"Piespēle" podkāstā

"Piespēle" podkāstā
  • Savā lietotnē meklē - Piespēle

Garums - 15 min; jauna epizode katru svētdienu.

Nodarboties ar sportu vajadzētu ikvienam, jo tas uzlabo veselību, noskaņojumu un dzīves kvalitāti. “Fiziskās aktivitātes ir labākās zāles, kas ir izdomātas. Nūjošana ļoti ietekmēs un stiprinās sirds, asinsvadu, elpošanas sistēmu, tā stiprinās kaulus un muskuļus, palīdzēs kontrolēt ķermeņa svaru, uzlabos imunitāti, mazinās diabēta rašanās iespēju vai palīdzēs slimību kontrolēt, mazinās stresu, samazinās sāpes un sasprindzinājumu ķermenī,” piebilda Upeniece.
 

Savukārt Latvijas Futbola federācijas Sporta medicīnas un pētniecības nodaļas vadītājs, SIA “Ievu Kalns fizio” vadītājs un fizioterapeits Artūrs Ivuškāns atgādināja, ka ļoti svarīga, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, ir elpošana un tās vingrinājumi, jo tie ietekmē visu imunitāti veicinošo faktoru uzlabošanu. “Ir monotons darbiņš un cikliskie sporta veidi – nūjošana, riteņbraukšana, skriešana, airēšana – visos ir nepieciešami elpošanas vingrinājumi,” pastāstīja fizioterapeits.

Svarīga ir individuālā pieeja un pakāpeniskums.

Ja ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas regulāri, agri vai vēlu ķermenis adaptēsies noteiktai slodzei, tāpēc tā individuāli ir jāpamaina, lai neveidotos pieradums un ķermenis visu laiku nebūtu tādā kā komforta zonā. “Katru dienu 30 minūtes sevi fiziski nodarbināt, piemēram, nūjot vai doties ātrās intensitātes pastaigās,” uzsvēra Ivuškāns.

Ļoti dabisks kustības veids ir skriešana, ko visi prot jau no bērna kājas.

Lai sāktu skriet, ir nepieciešams tikai sporta tērps, apavi, vēlēšanās un laiks.

Divkārtējā Ņujorkas maratona uzvarētāja Jeļena Prokopčuka skriešanu uzskata par vienu no vislabākajiem aktivitātes veidiem, jo nevajag īrēt sporta zāli. Nav nepieciešams arī partneris, tādēļ skriešanai ir daudz vieglāk atrast laiku. "Lieliska iespēja elpot svaigu gaisu,” uzsvēra Prokopčuka.

Skriešana dod psiholoģisku atpūtu, jo skrienot var pabūt klusumā, atpūsties no visa – dzīves problēmām, kolēģiem, ģimenes locekļiem. Var ieklausīties dabā, ja aktivitāte notiek mežā. Jeļena atzīst, ka skriet var parkā, gar jūru, der jebkurš ceļš, kurā nav daudz mašīnu, vislabāk, ja maršruts būtu līdzena meža taka.

Jeļena iesaka entuziastiem un profesionāliem skrējējiem iegādāties zināmu ražotāju apavus, jo tie ir ekipējuma galvenā daļa.

Ir arī kļūdas, ko pieļauj skrējēji.

“Ja ārā ir auksts, cilvēki mēdz apģērbt ikdienas jaku, kura ir pārāk silta un smaga. Skrienot šādā jakā, diezgan ātri zūd spēks un vēlēšanās skriet,” piebilda Prokopčuka.

Aukstā laikā nav ieteicama šalle ap kaklu, jo skriešanas laikā ir jāelpo caur muti un degunu. Elpojot aukstu gaisu, šalle silda kaklu un ir liela temperatūras starpība, tāpēc paaugstinās risks saslimt.

Jeļena uzsver, ka minimālais treniņu daudzums nedēļā ir trīs reizes, bet, ja vēlāk rodas vēlēšanās turpināt skriet pusmaratonu vai sagatavoties maratonam, tās var būt piecas vai sešas reizes nedēļā. “Ja mērķis ir veselība, tad tie ir pieci līdz desmit kilometri. Ja ir iespēja pievienot vēl kādu spēka vingrinājumu, tas būs ideāls ieguldījums savā veselībā. Organisms atrodas komforta zonā, ja jūs varat sarunāties,” optimālu treniņu veselībai iezīmēja Prokopčuka.

Skrējēja uzsver, ka iesācēji droši var izmantot lietotnes, jo

ir ļoti daudz programmu, ar kuru palīdzību pēc viena mēneša treniņiem varēs noskriet piecus kilometrus vienā piegājienā.

Ja mērķis tomēr ir noskriet pusmaratonu, tad, protams, labākais variants būtu konsultanta vai trenera piesaistīšana. Mēs visi tomēr esam ļoti individuāli ar savām īpatnībām, ar savas dzīves režīmu, kā arī stiprajām un vājajām pusēm. Individuāli sagatavots ceļš uz mērķi ļaus izvairīties no daudzām kļūdām un traumām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti