ĪSUMĀ:
- Pēc pasaules līmeņa panākumiem Dženiferai Ģērmanei varētu nodrošināt lielāku finansējumu Latvijas Olimpiskajā vienībā.
- Kalnu slēpošana ir dārgs sporta veids - arī maksimālais valsts atbalsts nesegtu pat pusi izdevumu.
- Augstas vietas Pasaules kausa sacensībās sportistiem palīdz uzlabot finanšu situāciju ar naudas balvām.
- Labāko sportistu panākumi palielina Latvijas Slēpošanas federācijas finanšu rocību.
- Atsevišķa Sporta fonda veidošana talantīgu sportistu atbalstam iestrēgusi ministrijas gaiteņos.
Sezonas sākumā Ģērmane bija iekļauta Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) Sudraba sastāvā, kas sezonā paredz 20 000 eiro finansējumu. Latvijas Slēpošanas federācijas (LSF) ģenerālsekretārs Agris Raugulis sarunā ar Latvijas Televīziju (LTV) pastāstīja, ka pēc Ģērmanes spilgtajiem rezultātiem LSF reaģēja ātri un lūdza Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) jau šosezon pārcelt sportisti Zelta sastāvā.
"Tātad tas, cerams, uzreiz būs atbalsts. It kā lēmums LOK izpildkomitejā [par Ģērmani] ir pieņemts. Mēs vēl neesam saņēmuši galīgo atbildi, bet cerams, ka tas izdosies," teica Raugulis.
LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks LTV norādīja, ka vēl nevar apstiprināt Ģērmanes iekļaušanu LOV Zelta sastāvā, kamēr Olimpiskā komiteja nav saņēmusi valsts finansējumu 2024. gadam. Iekļūstot Zelta sastāvā, Ģērmanes finansējums jau šajā sezonā dubultotos un būtu 40 000 eiro.
Ģērmane jau no mazotnes ziemas pavadīja Austrijā, kas prasīja lielus ieguldījumus, un tos galvenokārt segusi sportistes ģimene.
LTV apkopotā informācija liecina, ka līdz 16 gadu vecumam Ģērmanes līmeņa kalnu slēpotājas sagatavošana izmaksā aptuveni 3000–3500 eiro mēnesī, bet vēlāk ikmēneša izdevumi, kā minimums, dubultojas. Kalnu slēpotājas mamma Ulla Ģērmane izvērstu interviju sola sniegt pēc sezonas.
Latvijas Televīzija pārlapoja LSF pēdējo gadu valdes sēžu protokolus – tajos atrodamā informācija liecina, ka individuāla atbalsta sniegšanu Ģērmanei federācija valdes sēdēs nav apspriedusi. To apstiprina arī Raugulis, paskaidrojot, ka sportisti individuāli atbalstīti netiek, taču labākos iekļauj izlasēs, un tām federācija rīko treniņnometnes. Raugulis atminas, ka vēl pirms pāris gadiem LOV atbalsts Ģērmanei bijis ļoti minimāls, salīdzinot ar sezonas izdevumiem.
"Divus gadus pēc kārtas – 2019./2020. un 2020./2021. [gada sezonā] – viņai bija [LOV atbalsts] 2000 eiro. Ar to naudu, kas viņai tajās sezonās prasījās... Atceros, sezonas tāme bija 90 000 eiro," sacīja Raugulis. "Kad viņa uzzināja, ka var no LOV dabūt 2000 eiro finansējumu, viņa gandrīz gribēja atteikties."
Ja Ģērmani pārcels uz LOV Zelta sastāvu, viņas atbalsts pēdējo pāris gadu laikā būs divdesmitkāršojies. Tomēr arī ar 40 000 eiro sezonā neizdotos nosegt pat pusi visu izdevumu.
"[Pasaules kausa sacensībās] Slovākijā, Jasnā, radās situācija, ka viņai [Ģērmanei] pašai bija sev slēpes jāgatavo. Tas nav normāli šāda līmeņa sportistam," atzina Raugulis. "Līdz ar to skaidrs, ka ir jāatrod profesionāls cilvēks, kam maksā konkrētu summu algā, plus viņam nodrošināt visus komandējumus, izbraukumus. Tas prasa diezgan daudz naudas. Pie tā šobrīd tiek strādāts."
Naudas balvās no Pasaules kausa organizatoriem Ģērmane šosezon nopelnījusi 11 000 eiro. Par katru no abām 8. vietām viņa saņēmusi 4000 eiro. Ģērmane nav startējusi pilnu sezonu un pašlaik piedalās tikai vienā disciplīnā, tāpēc nākotnē iespējas uzturēt sevi ar balvu fondiem būs lielākas. Dāmu konkurencē astoņas labākās sportistes šosezon jau paguvušas nopelnīt virs simts tūkstošiem eiro, bet ranga līdere Mikaela Šifrina jau pārsniegusi pusmiljona slieksni.
Līdzās Ģērmanei pasaules elitē ielauzusies arī distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka. Arī viņa rāda iepriekš nepieredzētus panākumus sporta veidā, kurā latvieši līdz tam nav bijuši sevišķi konkurētspējīgi.
Rezultātu izaugsme nākusi par labu arī LSF, kas iekļuvusi 15 prioritāro sporta federāciju lokā, un tādēļ saņems par nepilniem 60 tūkstošiem eiro lielāku valsts finansējumu nekā pērn.
"Jāsaka, ka šie ir tādi supertalanti. Tajā pašā laikā ik pa brīdim kādi talanti uzrodas – jautājums, kā tos noturēt," sacīja Raugulis. "Tā pati [Lelde] Gasūna vai [Miks] Zvejnieks, iespējams, nebija tāda līmeņa talanti, bet viņi arī varēja sasniegt daudz ko pie labāka atbalsta."
Ģeogrāfiskas specifikas dēļ Latvija, visticamāk, nekad nebūs valsts, kas regulāri ražos pasaules līmeņa kalnu un distanču slēpotājus. Tomēr pašlaik spējas pienācīgi atbalstīt talantus, kam vēl tāls ceļš līdz pieaugušo sacensībām, ir ierobežotas.
Par iespējamu risinājumu gadījumos, kad Latvijā parādās talanti dārgos individuālajos sporta veidos, min īpaša Sporta fonda izveidi. Līdzīgi kā radniecīgajā kultūras nozarē ir Valsts kultūrkapitāla fonds. Tā finansējumu ar žūrijas lēmumu piešķir dažādām kultūras iniciatīvām, kas nav atrodamas valsts pamatbudžetā. Par Sporta fonda izveidi Latvijā diskutē jau vairākus gadus, bet pašlaik jautājums iestrēdzis Izglītības un zinātnes ministrijas gaiteņos.
