(papildināts ar valsts finansējuma sporta veidu federācijām skaitļiem)
Valsts finansējuma apmēru katrai sporta federācijai nosaka pēc audzēkņu un sarīkoto sacensību skaita, kā arī citiem kvantitatīviem kritērijiem. Lielākais finansējums ir paredzēts 15 prioritāro sporta veidu federācijām. IZM valsts naudas dalīšanu federācijām pārņēma 2024. gadā, bet iepriekš to darīja Latvijas Sporta federāciju padome.
IZM gan nesaka, ka ar iesniegtajiem datiem kāda federācija varētu būt apzināti krāpusies, bet uzsvēra, ka papildu pārbaude bijusi nepieciešama.
"Varbūt nav apzināta krāpšana kādām tādām lietām, bet atsevišķas federācijas lūdza precizēt datus par bērnu skaitu un vēl šo to," Latvijas Radio pastāstīja IZM Sporta departamenta direktora vietas pienākumu izpildītājs Juris Zīvarts. "Šobrīd dati ir pārskatīti, esam noslēguši vērtēšanas procesu un virzāmies uz lēmumu izsūtīšanu federācijām, tālāk jau ar aicinājumu līgumus slēgt un tāmes skaņot, saņemt finansējumu. Kopējas nākotnes vārdā, lai sakārtotu šo jautājumu, tad arī šie dati tika precizēti, un tad tā [valsts finansējuma] tabula nedaudz finanšu ziņā mainījās."
Tomēr iztikt gada pirmos divus mēnešus bez finansējuma ir sarežģīti, it īpaši apstākļos, ja jādodas uz kādām sacensībām vai treniņnometnēm.
Vieglatlēte un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Atlētu komisijas vadītāja Gunta Vaičule pastāstīja, ka šobrīd nav pamata sportistu nākotni uzskatīt par apdraudētu. Visas finanšu lietas tiek kārtotas caur Latvijas Olimpisko vienību (LOV), un pēdējās dienās tiek izsūtīti līgumi, kā arī ir pieejama treniņu nauda. Vaičule uzsvēra, ka situācija izveidojās absurda un, lai gan ir piedzīvota arī iepriekš, tādēļ tā nav mazāk absurda.
Savukārt Latvijas Volejbola federācijas ģenerālsekretārs Arnis Tunte atklāja Latvijas Radio, ka nav priecīgs arī par IZM izmainīto finansējuma tabulu. LVF kopā ar citām federācijām sprieda, ka ir atsevišķas federācijas, kas ar datiem tomēr blēdījušās, tādēļ iespējams – kāda federācija par negodīgu naudas sadalījumu varētu vērsties pret IZM tiesā.
Finanšu sadalījums federācijām precizētajā IZM versijā būtiski neatšķiras no iepriekš publicētajām summām.
Finanšu topa līdere arvien ir Vieglatlētikas savienība, kam pienāksies vairāk nekā 430 000 eiro, bet Futbola federācija saņems mazliet vairāk nekā 422 000 eiro.
TOP3 noslēdz Riteņbraukšanas federācija ar valsts finansējumu, kas pārsniedz 361 000 eiro. Prioritāro sporta veidu vidū vismazākais finansējums paredzēts Slēpošanas federācijai, nedaudz pārsniedzot 141 000 eiro.
Prioritāro sporta veidu finansējuma rangā Basketbola savienība (343 000 eiro) pēc precizējumiem apsteidza Kamaniņu sporta federāciju (330 000 eiro) un ir krietni priekšā Hokeja federācijai (233 000 eiro). Nedaudz mazāk kā Basketbola savienība saņems arī Volejbola federācija (328 000 eiro).
Valsts finansējuma sadalījums sporta federācijām 2024. gadā
Sporta federāciju kritēriju rādītāji
