Protams, pēc tam, izanalizējot trešo posmu, viņa sapratusi, kur tas laiks pazudis, un bijusi neliela “škrobīte”. Viņa atzina – lielākā problēma, tas ir starts, pārāk īsais skrējiens. “Tā ir mana lielā sāpe, ka es skrienu pārāk īsi, un tas bija redzams arī pirmajā braucienā, ka es uzlecu pārāk ātri uz kamanas. Jau uzlecot jutu, bāc, nevajadzēja vēl,” tā “Sporta studijas” viese.
Ja komanda un arī skatītāji jau berzē rokas, gaidot, kad Priedulēna tiks pie savas pirmās medaļas, pati sportiste vēl ir piezemēta, labi atceroties, ka iepriekšējās sezonas tikusi vien padsmitajās vietās, un pirmie trīs Pasaules kausa posmi vēl neko nenozīmē. “Man nav pašsaprotami, ka tā jābūt,” izteicās skeletoniste.
Tieši pirms šīs sezonas bijusi sajūta, ka skeletonam jāmet miers, taču Dainis Dukurs pārliecinājis, lai velta sevi vēl sportam, it īpaši tagad, kad mācības jau aiz muguras.
Piedaloties sacensībās, Leldei ir galvenais, lai iekšēji būtu sajūta, ka tas ir tikai treniņš un viņa var atbrīvoties. “Kad sāku uztraukties, viss iet šķībi un griezi,” atzinās sportiste, piebilstot, ka viņa sacensības uztver ka treniņu ar ātru sportu. Sacensību dienā, lai atbrīvotos, Lelde klausās kādu vietējo radiostaciju, nevis noskaņo sevi ar kādu īpašu mūziku.
Lelde izaugusi starp brāļiem, un jau no bērnības patīk viss ekstrēmais. Tagad, kad ir skeletons, adrenalīns ir treniņos un sacensībās, un pati ikdienā viņa palikusi mierīgāka. Taču tad, kad draugi 21.dzimšanas dienā uzdāvinājuši dāvanu karti lēcienam ar izpletni, bijusi priecīga.
Mīļākās trases Leldei ir Soči un Altenberga, bet negribētākās – Leikpleisida un Vistlera.
Uz jautājumu, ar kādu maksimālo ātrumu Lelde stūrējusi mašīnu un ar kādu – skeletonu, jaunā sieviete mazliet samulsa, pajokojot, ka, cerams, raidījumu neskatās ceļu policisti. Taču atzinās, ka ar auto ātrākais brauciens varētu būt bijis ap 150 kilometriem stundā, bet ar skeletonu – 130 kilometri stundā.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, sportiste atzīst, ka pavadīs šo laiku kopā ar ģimeni mājās. Bet uz jautājumu, ko viņa vēlētos kā dāvanu, Lelde atbildēja: “Lielāku ticību sev”.
