“Vēl daudz kas ir jāapspriež ar komandu. Un arī ar Latvijas Olimpisko komiteju. Visu vajag saplānot… Jo turpināt bez plāna nav jēgas,” teica Dukurs, norādot, ka neba viņam vienam ir jāpieņem lēmums par turpmāko karjeru.
Martins norādīja, ka lēmums būs ļoti atkarīgs no tā, vai komandā darbosies cilvēki, kuri vēlas kaut ko sasniegt. “Tas ir augsts mērķis, vienam to piepildīt nav iespējams," uzsvēra skeletonists.
“Ja man pirms olimpiskās sezonas piešķirtu miljonu eiro… nevaru apsolīt, ka olimpiādē es nebūtu ceturtajā vietā. (…) Skeletona trasē braucu es, nevis naudas maiss,” pauda Dukurs, norādot, ka skeletons ir tehnisks sporta veids, un ne vienmēr uzvar tas, kurš ieguldījis visvairāk naudas. Taču šajā sporta veidā nevar iztikt arī bez finanšu ieguldījumiem, bet nauda ir jāiegulda ar prātu, uzsvēra Martins.
Kā piemēru Latvijas labākais skeletonists minēja Lielbritānijas skeletonistu Dominiku Pārsonu, kurš izcīnīja trešo vietu. “Briti kaut ko atrada tehnikā. Es negribu teikt, ka viņi šmaucas. Ja redzi, ka kāds brauc ātrāk par tevi, jāmeklē iemesli. Un jāstrādā. Es redzēju, kā nobrauca Pārsons, kādas tendences bija viņa tehnikā. Un man parādījās motivācija strādāt vēl centīgāk. Viņi zina, ko grib. Viņus neinteresē pasaules čempionāts, viņi brauc uz olimpiādi pēc medaļām,” atzina Dukurs.
Martins uzsvēra, ka skeletonā izdzīvo tie, kuri kaut ko meklē. “Ja pirms diviem gadiem es kļuvu par pasaules čempionu ar sekundes atrāvienu, tas nenozīmē, ka nākamgad būs atkal tāpat. Nē. Viss mainās, tāpēc nekas nestāv uz vietas. Visi meklē iespējas attīstīt tehnoloģijas,” norādīja skeletonists.
Dienvidkorejā par olimpisko zeltu Martins esot varējis cīnīties tikai formāli – pārāk labs bijis mājinieks Juns Sunbins. "Bet cīnīties par otro vietu es patiešām varēju. Komanda visu izdarīja labi. Bet, diemžēl, es pieļāvu kļūdu,” atzina Martins.
Jāatgādina, ka Dukurs olimpiskajās spēlēs ierindojās ceturtajā vietā, pēdējā no četriem braucieniem pieļaujot kļūdu, kas liedza viņam aizsniegties līdz olimpiskajai medaļai.
