„Stāvot uz starta, es nedomāju, ka tā ir olimpiāde, ka es pārstāvu Latviju. Gribējās tikai tiekties tālāk un tālāk,” teic Priedulēna. Parasti sacensībās viņai ir milzīgs stress, taču olimpiskais turnīrs aizvadīts pilnīgi citā atmosfērā. „Es braucu uz šejieni, lai pierādītu, ka es arī varu braukt ar skeletonu, ka varu nobraukt četrus stabilus braucienus,” atklāj Lelde. Tas ir izdevies. Lai gan pēdējā braucienā dažas virāžas viņa pat neatceras – bija kā atslēgusies, - kad sapratusi – klāt ir finišs. „Turam īkšķus par brāļiem (Martinu un Tomasu Dukuriem) – viņiem vēl darbs priekšā,” saka Lelde.
Lelde Priedulēna nopietni ar skeletonu sāka nodarboties pirms četriem gadiem. Pērn viņai izdevās izcīnīt 4. vietu pasaules čempionātā junioriem. Olimpisko spēļu atlasē Lelde palika aiz kvalificējušos dalībnieku svītras, taču ieguva speciālo ielūgumu.