Gaitas velosportā Blūms sāka BMX, tomēr pēc ceļgala aizmugurējās krusteniskās saites plīsuma veiksmīgi pievērsās kalnu riteņbraukšanai. Blūmam krusteniskā saite joprojām ir pārrauta, jo toreiz viņam nolēma neveikt operāciju, bet tas neliedza Mārtiņam sasniegt augstus rezultātus. Pirms diviem gadiem Eiropas čempionātā olimpiskajā krosā Blūms izcīnīja 4. vietu, pērn maratona distancē līdz pasaules čempionāta bronzai pietrūka vien divas sekundes un viņš finišēja sestais, bet šogad cēsnieks uzstādīja karjeras rekordu, Pasaules kausa posmos izcīnot 6. vietu, kā arī pasaules čempionātā bija 11. vietā.
Reinis Ošenieks: Tu esi dzimis 1995. gadā. Kāds bija tavs pirmais velosipēds? Kalnu velo ar ātrumiem?
Mārtiņš Blūms: Nē, pirmais noteikti nebija kalnu. Es, protams, biju bērns tāpat kā visi pārējie.
Es par pieaugušo riteni domāju, trīsritenis jau katram var būt. Tāds nopietnais ritenis jau bija ar ātrumiem?
Pirmais bija BMX - ar to man tas viss aizsākās. Ritenis ar pārnesumiem man parādījās tikai pēc tam.
Nesen sagaidīji savu 28. dzimšanas dienu. Vai kārtīgi arī nosvinēji pēc sezonas?
Jā, biju aizbraucis ceļojumā, sanāca nedēļu atpūta. Nebiju gluži mājās savā dzimšanas dienā, bet paspēju atpūsties.
Par krusteniskās saites plīsumu. Tavā gadījumā tā ir aizmugurējā saite, un tu vispār nejūti nekādu diskomfortu sportojot?
Man viss ir pilnīgā kārtībā – es varu sportot, varu darīt visu. Ja godīgi, man pat nav bijusi doma par kādu operāciju vai meklēt kādu risinājumu. Mans risinājums šajā gadījumā bija nomainīt sporta veidu no BMX uz mauntibaikiem.
Par to brīdi, kad tu traumējies un BMX tomēr bija liela daļa tavas dzīves. Es sazvanījos ar tavu pirmo treneri Jāni Ķipuru - viņš ļoti lepojas ar tevi. Cik liela loma BMX bija tavā dzīvē?
Man ir bijuši vairāki sporta veidi pēc kārtas. Esmu pamēģinājis basketbolu pāris gadus, tad pievērsos BMX, jo man ir divi brālēni, kuri ar to nodarbojās jaunībā, tāpēc man arī vajadzēja to pašu darīt.
Paralēli BMX vēl parādījās snovbords, kur es pārrāvu krustenisko saiti.
Man kādā brīdī bija jāpieņem lēmums, vai taisīšu operāciju, vai jādara lietas labā kaut kas, pamainot sporta veidu un fiziskās aktivitātes.
Tev bija 12 gadi, kad Māris Štrombergs izcīnīja pirmo BMX zeltu Pekinas spēlēs. Vai tev tas toreiz bija liels notikums? Sekoji līdzi Mārim un tas bija impulss tev BMX jomā?
Jā, protams, tajā laikā BMX bija liela daļa manas ikdienas. Es braucu uz treniņiem - nebija gluži tā vieglākā nokļūšana uz treniņiem, jo Cēsīs nojauca BMX trasi, nācās doties uz Valmieru. Tāpēc varu teikt, ka
man bija liela motivācija sportot, lai izbraukātu uz treniņiem katru reizi.
Kalnu riteņbraukšanā šobrīd esi izsitis sev ceļu, praktiski jau domājot par olimpiskajām spēlēm. Vēl nevaram teikt simtprocentīgi, ka esi tur, bet praktiski ir nodrošināta vieta. Nesen bija pirmā pieredze olimpiskajā trasē Francijā. Kā tu to raksturotu? Tev tur 25. vieta. Kaut kas tur nesalikās, vai vienkārši uz to rezultātu šobrīd nav jāskatās?
Protams, es gribēju aizvadīt kārtīgas sacensības un cīnīties par labu rezultātu. Biju trasi diezgan labi piebraucis, taču trase ir akmeņaina, varbūt ne īsti parocīga. Es neesmu gluži tādā trasē iepriekš braucis, jo trasē ir ļoti daudz šķembu. Bija lietainas dienas pirms testa sacensībām, tas arī nedaudz ietekmēja trasi. Otrajā aplī pārsitu aizmugurējo ratu, kas arī ietekmēja rezultātu.
Vai daudz paņēmi līdzi pierakstos, domājot par olimpiskajām spēlēm? Kā braukt, ko darīt? Par tām pašām šķembām – ko tās maina tavā braukšanā?
Jā, tāpat tika ievākti dati par amortizācijas regulējumu, kādām riepām braukt vai kādas riepas rūpnīcā vēl ir jāuztaisa speciāli olimpiskajām spēlēm. Ir video materiāli. Trase tika izieta, tāpēc vēl joprojām atceros tur katru sekciju.
Par rūpnīcu ieskicē nedaudz. Mēs redzam - ritenis izskatās pēc riteņa. Tiem, kas nopietnāk ar velosportu nodarbojas, tas ir kaut kas nepieejams? Speciāli rūpnīcas ražojumi tikai tev un tavai komandai?
Noteikti būs tā, ka komanda būs pirmā, kas izmantos tās riepas, tiks pie šīm specifiskajām riepām. Grūti teikt, vai tās būs labākas vai nē, bet pirms tam būs dienas, lai tās vēl patestētu.
Kas ir dārgākā detaļa tavā velosipēdā?
Noteikti rāmis. Tas maksā vismaz kādus divus, trīs tūkstošus eiro. Tad ir vēl mazākas detaļas. Protams, kā uz to skatās.
Rāmis ir ilgākam laikam, bet pārējās detaļas ir īsākam laikam. Jāskatās, cik ilgi lieto katru detaļu.
Cik posmus var nobraukt ar vienu rāmi?
Ar rāmi var nobraukt arī visu sezonu, ja ir viss kārtībā – nav kritis, nav nekādu bojājumu rāmī. Taču ķēde vai zobrati – tā ir ļoti dārga detaļa. Tās ir dilstošas detaļas, tāpēc ir atkarīgs, cik daudz tiek braukts sausos apstākļos, vai cik daudz braukts dubļos.
Cik riepu tev sezonas laikā aiziet?
Ja godīgi, nav tik daudz šajā sezonā. Es teiktu, kādas trīs priekšējās, trīs aizmugurējās. Protams, jāskatās, cik daudz riepu ir pārsists sezonā. Man pagaidām tikai divas, tāpēc varu teikt, ka esmu braucis salīdzinoši piesardzīgi.
Pirmā sezona uz "Ridley" velosipēda – ko tas tev nozīmēja? Kā tu raksturotu iepriekšējo sezonu un šo sezonu? Kas atšķiras?
"Ridley" ir lielāka rūpnīca, viņiem ir kvantitāte, šosejā pro komandas, tagad arī mauntinbaikos pro komanda. Tā ir lielāka rūpnīca, labāka kvalitāte ritenim un iespēja arī kaut ko uzlabot tomēr gada laikā.
Šosezon pirms nepilna mēneša karjerā labākais sasniegums - Pasaules kausa posmā 6. vieta. Kas tajā dienā salikās, ka tik augstu vietu izcīnīji?
Man bija ļoti parocīga trase. Nebija pārāk daudz kāpumu trasē, tā bija ātra.
Man ļoti patīk ātras trases.
Var redzēt, ka kāpumi ir salīdzinoši lēzenāki salīdzinājumā ar citām trasēm. Es jau pamodos ar tādu labu sajūtu, un likās, ka varētu būt laba diena.
Domājot, ka tu brauc pa priekšu visiem, cik ļoti paspēji to izbaudīt un nedomāt par to, ka ir jābēg prom un esi pirmais? Kamēr tu dzenies pakaļ, vari kaut kādas trajektorijas redzēt priekšējiem...
Var redzēt trajektorijas, bet šī trase ir ļoti ātra. Nebija tā, ka braucēji centās aizbraukt prom kaut kur, dabūt pārsvaru. Pēdējiem apļiem tas, protams, vienmēr ir raksturīgi, ka kāds cenšas veikt kādu uzbrukumu. Šajā trasē bija vairāk jābrauc taktiski, jābrauc par pozīciju, lai nav pārāk liela cīņa, jo tomēr pēc katra nobrauciena izveidojās atstarpe, kas bija jāsamazina.
Kur visvairāk latviešus pamanīji tevi atbalstām? Kurā Pasaules kausa posmā?
Uz Franciju atbrauca fanu pulciņš no Smiltenes. Manuprāt, bija deviņi cilvēki ar krekliem uztaisītiem.
Bija interesants pārsteigums tomēr redzēt latviešus.
Iespējams, kāds grib aizbraukt vai atrodas kādā no valstīm, kur notiek Pasaules kausa posms. Kurš posms ir vispārskatāmākais, kur ir vislielākais tusiņš, visvairāk cilvēki ballējas un izbauda šo sporta veidu, sekojot līdzi saviem favorītiem?
Manuprāt, interesanta ir Čehija, kas ir arī mums, latviešiem, parocīgāka. Vismaz var salīdzinoši ātri aizbraukt, nav obligāti jālido. Fanu ziņā es varbūt teiktu – vēl Šveice. Tur notiek "short race" [brauciens saīsinātajā distancē], pamatsacensības un tajā pašā laikā arī nobrauciens. Tā kā tur tas cilvēku pulks ir lielāks. Arī Francija, manuprāt, ir tāda faniem populāra, viņi ir ļoti dedzīgi fani.
Nākamvasar olimpiskā Parīze. Tev 11. vieta pasaules čempionātā un praktiski esi nodrošinājis dalību, lai gan vēl jāsagaida maijs, kad noslēgsies kvalifikācija. Kā tu pats šobrīd raugies uz olimpiādi? Vai jūties droši par to, ka tur kaut kas pēkšņi nepamainās?
Simtprocentīgi drošs es, protams, nevaru būt, kamēr tas nav kaut kur parādījies vai oficiāli paziņots, bet vietai ir jābūt. Grūti ir pateikt noteikti, bet vietai ir jābūt Parīzē gan pēc Nāciju ranga, gan arī pēc papildus divām kvotām.
Tev stabilākā sezona – bez traumām, vairākas reizes TOP 10 esi iebraucis. Kas ir jāpaņem no šīs sezonas, ko esi ielicis prātā un fiziskajā sagatavotībā, lai nākamgad īstajā vasarā parādītu, uz ko esi spējīgs?
Protams, viens bija iegūt pārliecību. Tu vari būt spēcīgs, vari braukt 30.vietā – tur arī varbūt ir cilvēki, kas spēj braukt priekšgalā, bet tā starta pozīcija vienkārši nedod iespējas atrasties tur jau no paša sākuma.
Spēku samēri ir tik līdzīgi, ka braucējs 30. vietā ir tikpat spēcīgs kā braucējs 10. vietā, tikai viņam nav iespēja no sākuma tur atrasties un panākt tos, kas ir priekšā.
Tas nav īsti iespējams, tur jābūt pārcilvēkam.
Jau vairākus gadus esi Nīderlandes komandā. Tu minēji, ka komandā ir ļoti svarīgi pēc iespējas vairāk olimpiešus sagatavot, lai būtu pārstāvēta olimpiādē. Vai tev jau uztaisīja milzīgu pateicības ballīti par to, ka praktiski vieta jau ir nodrošināta?
Protams, komanda ir ļoti priecīga, ka vieta ir nodrošināta. Viņi ar lielu prieku skatās uz katru braucēju, kas izcīna šo vietu. Tā ir vairāk tāda komandas politika. Misija skaitās olimpiāde, tāpēc viņi cenšas parādīt, ka pēc iespējas vairāk braucēju uz turieni dodas.
XCO jeb olimpiskais kross būs jūlija beigās Parīzē. Pārliecība tev ir iegūta, galvenais ir izdarīts. Novēlu tev pamosties tajā dienā ar sajūtu, ka šodien ir īstā diena.
Paldies!
