Kā liecina LPF mājaslapā pieejamā informācija, LPF valde uzskata, ka atsevišķu biedru iniciētā ārkārtas sapulce 16.septembrī nevar tikt uzskatīta par LPF biedru sapulci, jo tā izsludināta, pārkāpjot Biedrību un nodibinājumu likumu, kā arī LPF statūtus.
"Lai novērstu neskaidrības ar atsevišķu federācijas biedru patvaļīgi izplatīto paziņojumu par "biedru ārkārtas kopsapulci" 16.septembrī, biedrības valde vēlas informēt, ka 16.septembrī notiekošais pasākums nevar tikt uzskatīts par biedrības "Latvijas Peldēšanas federācija" biedru sapulci, jo organizēts, neievērojot Biedrību un nodibinājumu likuma normas, biedrības "Latvijas Peldēšanas federācija" statūtus, kā arī visu biedru likumīgās tiesības un intereses," teikts paziņojumā.
Paziņojumā LPF biedriem uzsvērts, ka 16.septembra sapulci atsevišķi LPF biedri ir sasaukuši, ņemot vērā LPF valdei adresētu sapulces sasaukšanas pieprasījumu. LPF valde uzsvēra, ka ārkārtas biedru sapulce var tikt sasaukta pēc valdes iniciatīva vai ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa LPF biedru, norādot sasaukšanas iemeslu. Savukārt Biedrību un nodibinājumu likums nosaka, ka valde nekavējoties (bez vainojamas vilcināšanās) sasauc biedru sapulci, ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, prasa ne mazāk kā viena desmitdaļa biedru un ja statūtos nav noteikts mazāks biedru skaits.
Sapulces sasaukšanas pieprasījums ir ticis parakstīts no septiņu personu puses, no kurām tikai četri pārstāvot kādu no LPF biedriem, norādīja LPF valde.
LPF pašreizējā vadība uzskata, ka minētais pieprasījums satur acīmredzamas viltojuma pazīmes - pieprasījumu personas ir parakstījušas agrāk par tā sastādīšanu un pieprasījums satur atsauces uz notikumiem, kas notika vēlāk, nekā tas ir ticis parakstīts. Līdz ar to par iespējamu noziedzīgu nodarījumu LPF valde ir vērsusies tiesībsargājošās iestādēs ar attiecīgu iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu.
LPF valde norādīja, ka jebkādu biedru kopsapulces kompetencē esošu lēmumu pieņemšana pirms 3.oktobra ārkārtas sapulces būs uzskatāma par prettiesisku rīcību.
Atsevišķi federācijas biedri, nesamierinoties ar to, ka Pone "nav ievērojis LPF biedru pieprasījumu - sasaukt ārkārtas kopsapulci ne vēlāk kā līdz šī gada 10.septembrim" -, lēmuši rīkot biedru sapulci ātrāk - 16.septembrī. Dzenis norādīja, ka Pone, izsludinot federācijas kopsapulci oktobrī, LPF biedriem arī nav ziņojis par apstākļiem, kas varētu ietekmēt šīs sapulces tūlītēju sasaukšanu.
Jautājums par Pones atbilstību LPF prezidenta amatam radies Riodežaneiro olimpisko spēļu laikā, uz kurām uz ilgu laika periodu bija devies Pone, savukārt uz tām netika Latvijas peldētājas Aļonas Ribakovas treneris Germans Jakubovskis, kurš dalībai XXXI Olimpiādē bija akreditēts.
Pone uz Olimpiādi bija devies ar trenera akreditāciju, tomēr viņš pats gan iepriekš nevarēja pastāstīt, kāpēc viņš olimpiskajās spēlēs ir ar šādu akreditāciju, kurai, visticamāk, bija jāpienākas Jakubovskim.
Pone neatzina, ka, iespējams, nav rīkojies pareizi, nedodot savu vietu Riodežaneiro Olimpiskajā ciematā Jakubovskim, bet kritizēja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) darbību, vainu par notikušo noveļot uz olimpisko sportu pārraugošo organizāciju, jo LOK uz Olimpiādi bija apstiprinājusi piecas personas, tomēr visi uz tām nevarēja tikt.
