Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) ceturtdien atbalstīja AS "Latvijas Valsts meži" ieceri ziedot 2,2 miljonus eiro sporta attīstības veicināšanai. No tiem 120 000 eiro tiks piešķirti LPK.
Vienlaikus padome pieņēmusi zināšanai, ka LVM piešķirs mērķziedojumus 1 549 211,54 eiro apmērā sporta attīstības veicināšanai. Kopējā summa, ko LVM ziedos sporta nozarei, ir 3,75 miljoni eiro. Plānots, ka Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par LVM ziedošanai paredzēto finanšu apmēru skatīs 6. decembra valdības sēdē.
LPK norāda, ka, neskatoties uz organizācijas ikgadējiem lūgumiem šo summu palielināt, jau gadiem tiekot saņemts atteikums ar pamatojumu, ka nākamajā gadā šī summa tiks pārskatīta.
LPK par savām un paralimpiešu vajadzībām katru gadu informējusi gan LNSP, gan Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), gan Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP), gan citas atbildīgās institūcijas, piemēram, Saeimas Sporta apakškomisijas deputātus un Finanšu ministriju (FM), taču paralimpiskā sporta budžets palicis nemainīgs.
Organizācijas atklātajā vēstulē arī teikts, ka ir gandrīz neiespējami uzturēt esošos sporta veidus un to sportistu dalību starptautiskās sacensībās.
Sportisti savā starpā mainoties ar inventāru, reizēm – pat ar apģērbu, jo līdzekļu, lai iegādātos sporta apģērbu visiem, LPK neesot.
Tāpat LPK norāda, ka gadiem ilgi tiek ignorēts fakts, ka Latvijā trūkst parasportistiem piemērotas sporta infrastruktūras. Ne tikai augsta sasnieguma sportisti, bet arī bērni un jaunieši esot spiesti trenēties nepiemērotās un nepielāgotās vietās, piemēram, autostāvvietās, pilsētu parkos un šķūņos.
LPK arī atgādina, ka
pirms vairākiem gadiem uzsāktais Paralimpiskā sporta centra projekts apstājies valsts pārvaldes gaiteņos.
Lai arī jau 2017. gadā tika pieņemts Ministru kabineta lēmums par šāda sporta centra nepieciešamību, projekta nākotne joprojām ir neskaidra.
"Būtu nepieciešams beidzot skaidri izlemt: paralimpiskais sporta centrs, kur ikviens sportot gribētājs (ar un bez invaliditātes) varēs trenēties starptautiska līmeņa sporta centrā, būs vai tomēr ne. Ja ir lēmums projektu neattīstīt, tad atbildīgajām valsts amatpersonām tas ir atklāti jāpasaka sabiedrībai. Ja tomēr valsts vadītāji spēj domāt stratēģiski un ilgtermiņā, tad atradīsies ne tikai spēks izteikt regulāru morālo atbalstu LPK, bet arī finanšu līdzekļi projekta īstenošanai," rakstīts LPK vēstulē.
LPK uzsver, ka šāds centrs saskaņā ar biznesa plānu ne tikai došot iespējas sportistiem, bet arī palīdzēšot risināt sociālās problēmas sabiedrībā, piemēram, nodrošinās ar darbavietām cilvēkus ar invaliditāti.
Nacionālās sporta padomes nolemto ziedojuma sadali paredz apmēram desmit gadu sena vienošanās starp piecām sporta organizācijām. Pēdējā padomes sēdē kārtību mainīt ieteikusi Paralimpiskā komiteja.
“Mēs līdz šim respektējam piecu sporta organizāciju savstarpēju vienošanos. Ja kādu kaut kas neapmierina, būtu tikai loģiski, ka sākotnēji ar šo jautājumu Paralimpiskā komiteja uzrunātu pārējās četras organizācijas, un, iespējams, pārējās četras organizācijas labprātīgi saprastu – jā, ir pamats pārskatīt. Un, iespējams, arī varētu atrast šo kompromisu,” pauda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Tas nozīmē – lai kāda organizācija no ziedojumiem gūtu lielāku daļu, citai būtu jāsaņem proporcionāli mazāk.
Saskaņā ar vienošanos Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija saņem 34% no Sporta padomes lemjamās ziedojumu daļas. Tas ir dalīti lielākais procents. Vienlaikus paužot atbalstu, ka parasportam Latvijā ir nepieciešams vairāk naudas, Komandas spēļu asociācijas vadītājs Kaspars Gorkšs neuzskata, ka saruna par procentu pārdali būtu pareizais risinājums parasportistu finansējuma kāpināšanai.
“Atbalsts sportam, sporta aktivitātei sasniedz 0,2% no IKP, kas ir krietni zemāks rādītājs par vidējo Eiropas Savienībā. Tā kā būtu jāskatās kompleksi. Tā vienkārši procentu bīdīšana turpu, šurpu, atpakaļ, īsti korekta nebūtu. Katram ieņēmumam pretī stāv izdevumi,” skaidroja Gorkšs.
