Latvijas karogu Pekinas stadionā „Putna ligzda” svētdien lepni ienesa bobsleja stūmējs Matīss Miknis, kurš duetā ar Oskaru Ķibermani izcīnīja devīto vietu, bet četrinieku sacīkstēs abi kopa ar Dāvi Spriņģi un Edgaru Nemmi bija piektie. Interesanti, ka karogu sākotnēji bija paredzēts nest tieši Ķibermanim, bet viņš pēdējā četrinieku braucienā savainoja kāju. Tas pilotam pagaidām liek pagaidīt ar skaļiem paziņojumiem, ka viņš turpinās savu karjeru bobslejā.
Ķibermanis Latvijas Radio norādīja, ka rezultāts olimpiādē ir labs, bet viņš nezina, vai to izdosies atkārtot. Milānas olimpiādē viņam būs 32 gadi. Jā, pēc pases viņš vēl jauns, bet pagaidām prioritāte ir savest kārtībā veselību.
Labāko rezultātu latvieši sasniedza kamaniņu stafetē, kur Elīza Tīruma, Kristers Aparjods un divnieks Mārtiņš Bots/Roberts Plūme izcīnīja bronzu. Te gan jāņem vērā, ka sacensībās piedalījās tikai 14 komandas, bet finišēja 13. Reālo medaļu pretendentu skaits bija seši vai septiņi.
Arī pārējie olimpiskā sešinieka rezultāti sasniegti ledus trasē. Kamanās Bots/Plūme ceturtie, brāļi Šici piektie, piektais arī Kristers Aparjods. Līdzjutējiem un pašiem sportistiem gan individuālajās sacensībās gribējās ko vairāk, jo Pasaules kausa sezonas spīdošie rezultāti liecināja, ka šādām cerībām ir pamats.
Pekinā sevi izcili apliecināja distanču slēpotāji Patrīcija Eiduka un Raimo Vīgants. Ja agrāk latvieši šajā sporta veidā cerēja iekļūt piecdesmitniekā, tad šajās spēlēs Vīgantam sprintā padevās 20. vieta, bet Eidukai 10 kilometros 23. vieta. Tas ir ārkārtīgi augsts sasniegums, ja ņemam vērā jau kamaniņu kontekstā minēto konkurenci. Distanču un kalnu slēpošanā par augstu rezultātu uzskata iekļūšanu trīsdesmitniekā. Eiduka domā, ka viņas un Vīganta iespētais varētu būt labs pamats jaunam uzrāvienam distanču slēpošanai Latvijā.
“Es tiešām ļoti ceru, ka tā ir jauna atdzimšanas Latvijas distanču slēpošanai, jo arī, paskatoties uz tiem rezultātiem kopsummā – ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem, tas ir tiešām kaut kas tāds, kas nekad vēl nav bijis. Tas ir sākums kaut kam lielam varbūt,” Latvijas Radio pauda Eiduka.
Protams, ka ārpus sporta arēnām Pekinas spēles paliks atmiņā ar dzelžainajiem Covid-19 ierobežojumiem, pārspīlētajiem vides dezinfekcijas pasākumiem un testu paraugu ņemšanas no ēdnīcas krēsliem un durvju rokturiem.
Par savdabīgu valūtu šajās spēlēs kļuva talismans – panda Bina Duņa Duņa. Suvenīru veikaliņos to nopirkt bija gandrīz vai neiespējamā misija, dažiem tas izdevās stāvot rindā pat astoņas stundas. Tā cena spēļu pēdējās dienā sasniedza 500 eiro slieksni.
Ķīnas iedzīvotāju sadzīvi žurnālistiem un fotogrāfiem Pekinā fiksēt bija gandrīz neiespējami, jo nedrīkstēja spert ne soli ārpus oficiālajiem autobusu maršrutiem. Nacionālās informācijas aģentūras LETA fotogrāfam Edijam Pālenam pat vienu reizi palūgts izdzēst pa autobusa loga notverto kadru.
Medaļu ieskaitē Pekinas olimpiskajās spēlēs triumfēja Norvēģija, kas izcīnīja 37 godalgas, no kurām 16 bija zelta. Savukārt Latvija ierindojās dalītā 27. vietā medaļu ieskaitē.