Kopumā Latvija Phjončhanā bija pārstāvēta godam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Astotās ziemas olimpiskās spēles pēc neatkarības atgūšanas ir aizvadītas. Šoreiz medaļu ziņā pieticīgāk nekā iepriekšējās divas. Esam spēruši mazu soli atpakaļ, bet nekāda traģēdija nav notikusi.

Vienlaikus jāapzinās, ka ziemas olimpisko spēļu medaļas ir dārgas. Un lētākas nekļūs.

“Milzīgs prieks. Tiešām gribas pateikt milzīgu paldies visiem cilvēkiem mājās,” emocionāli pauda bronzas medaļnieks Oskars Melbārdis.

Protams, ir tikai normāli uzdot jautājumu, cik Latvijai šī medaļa izmaksā. Bet noteikti ne vairāk kā citiem medaļu ieguvējiem.

“Bija ļoti svarīgs lēmums pieņemts par tehniskās programmas atbalstu. Tas arī deva rezultātu,”

LTV pauda Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers.

Latvijas sportistu komanda šoreiz nebija liela, un tieši tāpēc, iespējams, izdevās izvairīties no situācijas, kad mūsu sportisti apsteidz labākajā gadījumā tikai kādas eksotiskas valsts olimpieti.

No sistemātiski atbalstītiem sporta veidiem visvairāk jautājumus radīja kamaniņu braucēju uzrādītie rezultāti. No desmit Latvijas sportistiem reālā cīņā par medaļām neviens tā arī nespēja iesaistīties. Kamaniņu braucēji nekad nav bijuši pastāvīgi pjedestālu īpašnieki, taču no trim pēdējām olimpiskajām spēlēm pārbrauca ar medaļām. Šoreiz neizšāva.

“Analizēsim, kāpēc. Darbs ir ielikts milzīgs, līdzekļi ir ielikti milzīgi, uztaisīta tehnika.

Kaut kur esam kļūdījušies, tas jāatzīst.

Negribētos vainot sportistus, sāksim skatīties no tehniskā personāla varbūt, arī no pašas federācijas sastāva, ko esam nepareizi izdarījuši,” LTV pauda Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents Atis Strenga.

Skeletonists Martins Dukurs piedzīvoja sāpīgu neveiksmi, taču tā bija sportiska neveiksme, nevis nepareiza darba rezultāts. Martins atzina, ka pēc sacensībām aprunājies ar sportistiem, un atklājies, ka viņi nezina par tehniku, ar kādu brauc. “Cik daudz mēs esam visā tajā iekšā, to nevar salīdzināt,” LTV atklāja Martins.

Sistemātiski atbalstītajiem sporta veidiem, cerams, pievienosies šorttreks. Akadēmijas tipa bāze Jelgavā dod rezultātus jau tagad. Turklāt šorttreks ir demokrātiskākais no slidošanas veidiem.

“Mēs jau uzreiz redzējām, jau pēc pirmā pusgada,” par sistēmas nozīmīgumu pauda Latvijas šorttreka izlases trenere Evita Krievāne. Viņa atklāja, ka panākumi jau bijuši jūtami uzreiz – pierādījums tam ir Roberta Zvejnieka panākumi pasaules kausa posmos.

“Šī sistēma strādā 100%! Mums tikai jāturpina,” teica Krievāne.

Biatlonisti Andrejs Rastorgujevs un Baiba Bendika. Daiļslidotāji Deniss Vasiļjevs un Diāna Ņikitina. Ātrslidotājs Haralds Silovs. Viņi ir atsevišķi atbalstīti elites līmeņa sportisti, kuri tālu apsteidz tuvākos sekotājus pašu mājās. Vai arī viņiem tādu nav vispār, kā Haralda Silova gadījumā. Atmetot rozā brilles, varam secināt, ka arī viņi nostartēja savu iespēju līmenī.

Pēc iespējām amatieri, pēc attieksmes – profesionāļi. Šoreiz tie bija viņi – kalnu slēpotāji Kristaps Zvejnieks un Lelde Gasūna, distanču slēpotāji Indulis Bikše un Patrīcija Eiduka. Ar pašu nopelnīto, ar fanātisku vecāku un privāto sponsoru atbalstu viņi ir sasnieguši rezultātus, kas izraisa cieņu.

Šīs olimpiskās spēles aizritējušas bez skandāliem. Tiesa gan, kā liecina pieredze, šādi skandāli var atklāties krietnu laiku pēc spēļu noslēgšanās.

No sāpīgiem zaudējumiem sportistus nevar pasargāt neviens. Arī mūsējie tādus piedzīvoja. Taču kopumā Latvija Phjončhanā tika pārstāvēta godam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti