SOK izpildkomitejas lēmumu izraisīja KOK rīcība, pirms nedēļas atzīstot četras reģionālās organizācijas Krievijas pašlaik okupētajās Ukrainas teritorijās Luhanskā, Doneckā, Hersonā un Zaporižjā.
KOK rīcība ir pretrunā Olimpiskajai hartai, jo pārkāpj Ukrainas nacionālās olimpiskās komitejas teritoriālo integritāti, paziņoja SOK. Lēmums nozīmē, ka KOK vairs nevar darboties kā Olimpiskajai hartai atbilstoša nacionālā olimpiskā komiteja, kā arī tai ir liegts saņemt olimpiskās kustības finansējumu.
Nacionālās olimpiskās komitejas atstādināšana vēl nenozīmē, ka agresorvalstij būs liegts savus sportistus neitrālu dalībnieku statusā nosūtīt uz 2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm un 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Itālijā.
SOK paskaidroja, ka lēmumu par Krievijas sportistu iespējamo dalību neitrālā statusā abās tuvākajās spēlēs pieņems "atbilstošā laikā" tuvāk to sākumam.
KOK olimpiskā statusa atņemšana ir saistīta tikai un vienīgi ar nelegāli anektētu teritoriju organizāciju atzīšanu,
uzsvēra SOK pārstāvis Marks Adamss.
SOK gan ir jārēķinās ar starptautisku spiedienu, jo daudzas valstis nevēlas pieļaut agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas dalību Parīzes spēlēs pat neitrālā statusā. SOK ir ļāvusi noprast, ka labprāt ļautu Krievijas un Baltkrievijas sportistiem neitrālā statusā doties uz Parīzi. Tomēr SOK nav garantiju savu vēlmju piepildīšanai – Eiropas Futbola federāciju savienība (UEFA) oktobrī nolēma atļaut Krievijas U-17 komandām bez valsts simboliem startēt Eiropas čempionāta kvalifikācijā, taču pēc daudzu valstu norādēm, ka to nacionālās izlases pret agresorvalstīm nespēlēs, UEFA savu nostāju mainīja un sākotnējos plānus atsauca.
Gatavojoties SOK sesijai, organizācijas izpildkomiteja ceturtdien sapulcējās trīs dienu sanāksmei Mumbajā. SOK sesija Indijas lielākajā pilsētā notiks no 15. līdz 17. oktobrim, lemjot par dažādiem jautājumiem, tostarp papildu sporta veidiem 2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu programmā.
