Māris Bergs: Kad sāki sarunas ar savu jauno komandu?
Pirmais uzaicinājums un tāds kā sarunu sākums bija jau 2017.gadā Kanādā. Tas bija ar Matiasu Ekstromu. Viņš jau tad prasīja, kādi ir mani nākotnes plāni un piedāvāja ilgtermiņa projektu. Sākumā pirmos divus gadus būt trešajam pilotam, jo viņam tobrīd bija skaidrs, kas notiks ar divām mašīnām. Tādā veidā būtu viņa paspārnē un mācītos no viņa, bet ideja būt trešajam pilotam īsti neapmierināja un gribējās cīnīties pašiem bez kādām komandas norādēm. Katru gadu esam bijuši tuvākā vai tālākā kontaktā un pirms sezonas vai jau sezonas vidū kaut kādas pārrunas notika. Arī pēc iepriekšējās sezonas bija kaut kādas sarunas, bet ne līdz kam īsti nenonācām. Tāds reāls variants parādījās tikai pirms dažām nedēļām. Komandā iepriekš brauca [Andreass] Bakerūds un [Liams] Dorans, viņi pārgāja uz citu komandu un sanāca, ka bija divas brīvas mašīnas. Tad atnāca ļoti vilinošs piedāvājums pievienoties Robinam Larsonam un braukt kopā ar vēl vienu ļoti spēcīgu pilotu.
Tātad sarunas par līgumu bija ātras un bez liekām problēmām?
Protams, katrā līgumā ir kaut kādi punkti, kas kārtīgi jānoskaidro un jāsaprot, ja ir kādas neskaidrības. Bet principā nebija diži daudz jautājumu, tas viss salīdzinoši viegli nāca un viss bija skaidrs salīdzinoši ātri.
Līgumu esi noslēdzis uz vienu vai vairākiem gadiem?
Pagaidām līgums ir parakstīts uz vienu gadu, bet jau no paša sākuma tas bija viens no jautājumiem, jo varēja parakstīt uzreiz uz diviem gadiem. Sāksim ar vienu gadu, ar iespēju līgumu pagarināt uz nākamo gadu. Tur gan jāskatās, kāds būs čempionāts nākamgad, jo, iespējams, ka varēs piedalīties ar elektrodzinējiem. Tas vairāk būs skaidrs gada vidū un tad arī taps skaidrāks skats uz nākotni.
Var noprast, ka komandas vadītājs būs Ekstroms? Vai tomēr kāds cits?
Komandas vadītājs un īpašnieks ir Džoels Kristofersons, kuram nav nekāda sakara ar divkārtējo pasaules čempionu rallijkrosā Johanu Kristofersonu. Viņš ir cilvēks, kurš ļoti pietuvināts Matiasam, viņi kopā strādājuši vairākus gadus. Viņam ir ļoti liela pieredze, lai gan pašam ir tikai 30 gadi. Visa komanda, kas ir aiz muguras, ir ar milzīgu bagāžu. Pats Ekstroms visās sacensībās uz vietas nebūs, taču būs viņa komandas „EKS” cilvēki, kas ar viņu bijuši kopā visā šīs sezonas rallijkrosā. Līdz ar to kopējā pakete, kas nāk līdzi, ir diezgan iespaidīga.
Brauksi kopā ar zviedru Robinu Larsonu – cik daudz jau esat paspējuši aprunāties par mašīnu un darba gaitu komandā?
Ar Robinu mēs bijām runājuši jau 2018.gadā. Mēs abi pēc ilgām sarunām ar Ekstromu bijām dabūjuši iespēju izmēģināt šo mašīnu un jau tad apspriedām kādas nianses. To darām arī šobrīd. Sazināmies sociālās saziņas portālos, bet sazvanīties mums īsti nesanāk, jo viņš arī ikdienā strādā. Man arī ir savs darbs un vakaros darām vēl kaut kādas savas lietas. Īsumā esam apsprieduši vairākas lietas, bet viens ir skaidrs – mašīnas būs konkurētspējīgas.
Esi jau iepazinies ar savu jauno komandu, ja tas vispār ir bijis iespējams ceļošanas ierobežojumu dēļ?
Nē, ierobežojumu dēļ man tas nav izdevies. Parakstīju līgumu brīdī, kad ierobežojumi jau bija pilnā sparā. Sākot sarunas, ierobežojumu vēl nebija un tika paredzēts, ka man vajadzētu doties uz Zviedriju. Bet ierobežojumi tika uzlikti, tāpēc nav skaidrs, kad varēšu doties pie komandas. Nav arī 100% skaidrības, kad sāksies sezona, ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Iepriekš kādā sarunā teici, ka līgums bija parakstīts, bet paziņojums sekoja tikai pēc nedēļas. Kāpēc tā?
(Smejas) Joks bija tāds, ka gribējām 1.aprīlī paši paziņot, bet organizatori ar to nebija mierā, jo viņiem vajadzēja skaidrību pēc iespējas ātrāk. Viņiem vajadzēja paziņot, ka pasaules čempionātam pievienosies vēl viena komanda, bet man līgums bija parakstīts nedēļu iepriekš. Tad nu mēs tikai saskaņojām laiku, kad veiksim paziņojumu. Protams, čempionāta organizatori IMG to gribēja pēc iespējas ātrāk, mēs atkal gribējām nedaudz vēlāk, bet beigu beigās sanāca paziņojums trešdienā (25.martā), tāpēc domāju, ka abas puses ir priecīgas.
Kā vispār izdevās iekļūt pasaules rallijkrosa čempionātā, jo dalībnieku pieteikšanās termiņš bija beidzies un sastāvi izziņoti?
Jā, tas nav pavisam vienkāršs solis, tas nav vienkārši uzrakstīt Starptautiskajai Automobiļu federācijai (FIA) vai organizatoriem. Pirmais solis bija dabūt atļauju no organizatoriem. Viņi diezgan ātri pateica, ka ir ar mieru un atļāva. Nākamais solis bija dabūt atļauju no FIA. Pagāja kādas 24 stundas, principā vesela diena, kamēr saņēmām atbildi no viņiem. Tad bija pats grūtākais – no visām komandām internetā bija jāsaņem 100% atbalsts, ka visi piekrīt, ka pievienojas komanda ar mani kā braucēju. Arī tad visi nobalsoja, ka jā. Tikai tajā brīdī bija skaidrs, ka varam braukt pilnu čempionātu un aizvadīt pilnu sezonu arī komandu vērtējumā, tur krājot punktus. Viss nenotika tik ātri un aizņēma nedaudz vairāk kā nedēļu. Kad marta sākumā redzēju paziņojumu par dalībniekiem, kas startēs pilnu sezonu, bet tur neredzēju savu vārdu, tas likās nedaudz dīvaini pēc četriem gadiem pasaules čempionātā. Bet
iekšējā balss teica, ka visam vajadzētu būt labi un beigu beigās sakārtojām sev pilnu sezonu pasaules čempionātā rallijkrosā.
Skaidrs, ka organizatori tikai priecājas par papildu komandām un braucējiem, bet kā gāja ar komandām? Tu viņiem esi spēcīgs konkurents, kurš atņems punktus čempionāta tabulā, savā ziņā traucējot...
Bija pārliecība par vairākām komandām, ka viņi piekritīs. Godīgi sakot, bija pāris komandas, kuras vairāk bija uz jautājuma zīmes. Pieteikums tika rakstīts, neiekļaujot manu vārdu, bet norādot tikai komandu. Dažām komandām varbūt ir kādas domstarpības vai iebildumi pret kādu braucēju, tāpēc arī man nācās veikt pāris zvanus un aprunāties ar cilvēkiem. Kad viņi uzzināja, ka es esmu tas, kurš brauks tajā komandā, visi bija ar mieru un balsoja par.
Laba reputācija acīmredzami nāk par labu…
Jā, labi, ka ir draugi čempionātā un visi nav ienaidnieki (smejas).
Pēc vairākiem gadiem no "Ford" pārsēdīsies uz "Audi" – mašīnas ražotāja maiņa tev kā braucējam sagādā lielus izaicinājumus vai tikai jāpielāgojas kādām niansēm?
Iepriekš es šo mašīnu biju izmēģinājis 2018.gadā Rīgā. Protams, tagad tai ir veikti kaut kādi uzlabojumi, bet pēc pusotra, diviem apļiem man jau bija aptuveni skaidrs, uz ko mašīna ir spējīga. Jau tad varēju pabraukt ar ļoti labiem apļa laikiem. Es biju nobraucis 12 apļus, un, ja būtu vēl kādi 12 apļi iedoti, varētu izjust mašīnas robežu. Ļoti ātri spēju adaptēties. Tagad vienīgi ir tā, ka nav braukts kopš novembra sākuma, jau pagājuši 5 mēneši. Ir jautājums, kad varēs kaut kur doties un iekāpt mašīnā, lai atkal brauktu. Rallijkrosa mašīna ir diezgan specifiska, ar lielu jaudu, tāpēc gan jau vajadzēs pāris apļus, lai atkal noķertu to sajūtu, bet esmu pārliecināts par saviem spēkiem, nobraukšu kādu pusi dienas un jutīšu, uz ko spējīga mašīna un ko pats spēju. Domāju, ka ātri pielāgošos.
Šī mašīna ir konstruēta ar "Audi" rūpnīcas atbalstu?
Šīs mašīnas ir pat būvētas "Audi" rūpnīcā, vismaz daļa no komponentēm ir būvētas "Audi" sporta rūpnīcā. Daļa ir „EKS” komandas darbs, bet kopumā varētu teikt, ka tā ir rūpnīcas mašīna bez rūpnīcas atbalsta.
Ko uzskata par šo "Audi" mašīnu stiprajām pusēm?
Redzot šīs mašīnas trasē un arī pašam izbraucot ar tām, viennozīmīgi varu teikt, ka tām ir ļoti spēcīgs motors. Ļoti labi izsvarotas mašīnas, tāpēc vadāmība ir tuvu perfektai. Jau pie līguma parakstīšanas mums minēja, ka mašīnai nebūs jāmeklē regulējumi. Pa šiem gadiem, kopš viņi piedalās pasaules čempionātā, viss jau ir atrasts. Kad viņi vēl bija rūpnīcas sastāvā, viņi aizvadīja ļoti, ļoti daudz testus praktiski visās trasēs. Viņiem visās trasēs ir vairāku gadu pieredze, tāpēc zina, ko darīt, ja ir kādi laikapstākļi, temperatūra vai atšķirīgs saķeres līmenis. Par regulējumiem diži nevajadzēs domāt un tas jau ir liels bonuss. Dodies uz sacensībām un domā tikai par braukšanu nevis par to, kā jāregulē mašīna.
Izskatās, ka jūsu komanda vienīgā startēs ar "Audi" mašīnām. Tas ir pluss vai tomēr mīnuss?
Mēs esam vienādā situācijā ar brāļiem Hanseniem ("Peugeot") vai "Hyundai" braucējiem, jo arī viņiem ir tikai divas mašīnas. Arī ar "Seat" brauks divi braucēji, vienīgi "Renault" ir pārliecinošā vairākumā. Protams, jo vairāk mašīnu uz starta, jo vairāk informācijas un datu var dabūt no trases, mašīnām un pašiem braucējiem. Varbūt kādā brīdī "Renault" braucēji tāpēc būs nedaudz spēcīgāki šī iemesla dēļ, bet domāju, ka mums tas lielas galvassāpes nesagādās un spēsim tikt galā ar savu iegūto informāciju.
Pirms pagājušās sezonas gadu gaidīji ar lielām cerībām un pozitīvi izteicies arī par mašīnu. Beigu beigās pagājušā gada mašīna īsti neattaisnoja uz to liktās cerības?
Es neteiktu, ka ir vilšanās. Drīzāk būtu jāsaka, ka mašīnai bija diezgan daudz uzlabojumu un sezonu mēs sākām tiešām ļoti konkurētspējīgi, pirmajās piecās sacīkstēs sasniedzot finālu. Rādījām labu sniegumu, bet gada otrajā pusē, brīdī, kad citas komandas varēja aizvadīt vasaras testus un veikt attīstības darbus mājās, mums mašīnas ceļoja atpakaļ no Kanādas. Tajā brīdī varbūt kaut kur nedaudz iepalikām un pazaudējām ātrumu trasē. Tā bija lieta, kur zaudējām – mašīna netika uzlabota sezonas laikā.
Ar savu iepriekšējo komandu STARD runājāt par sadarbības turpināšanu?
Mums bija sarunas, protams, bija piedāvājums no viņiem arī turpināt piedalīties pasaules čempionātā, bet komanda vairāk sliecas uz elektrorallijkrosu. Viņi grib attīstīt elektromašīnas, arī tagad viņi ļoti cītīgi tās turpina būvēt. Bija piedāvājums braukt ar elektromašīnu, to attīstīt un vēl paralēli startēt pasaules čempionātā. Bet īsti nebija skaidrs no viņu puses, kas tiks izdarīts ar mašīnu un kādi uzlabojumi tiks veikti, tas viss bija zem lielas jautājuma zīmes, tāpēc netikām pie kopējas un skaidras atbildes. Bija jāpieņem lēmums – braucam pasaules čempionātā vai ejam uz elektrorallijkrosu, tad izlēmām par labu piedāvājumam, kas nāca ļoti vēlu un turpināsim startēt pasaules čempionātā.
Arī pašam bija vēlme kaut ko pamainīt un izmēģināt spēkus citviet?
Jā, tas vienmēr ir interesanti. Iepriekš bija jābrauc ar "Ford", tagad būs "Audi". Tas, protams, ir interesanti un noteikti liksies savādāk nekā iepriekšējos gadus. Esmu gatavs šim izaicinājumam un tagad tikai laika jautājums, kad to varēsim darīt.
Oficiāli izziņotajā dalībnieku sarakstā STARD nemaz nav atrodama. Zini, ko viņi plāno darīt šosezon?
Esmu aprunājies ar viņiem un iespējams, ka viņi ar kādu mašīnu izbrauks arī pasaules čempionātā. Nav skaidrs, kurus posmus, bet mašīnas ir pieejamas. Tik un tā galvenais mērķis viņiem ir elektrorallijkross un šis „Project E”, kas tika prezentēts Rīgā, Biķerniekos.
Tātad ar STARD šķīrāties kā draugi?
Jā, nav nevienam kāds aizvainojums, visi saprotam, ka tas ir profesionālais sports – cilvēki un sportisti maina komandas visu laiku. Tā tas ir jebkurā sporta veidā, ne tikai autosportā vien. Pasaulē to saprot, ka tāda ir dzīve sportistiem.
Braukšana pasaules rallijkrosa čempionātā visu laiku saglabājās Tev prioritāte, vai jau sāki skatīties citos virzienos?
(Smejas) Jā, bija piedāvājumi startēt gan rallijā, gan šosejā, gan autokrosā, gan citās disciplīnās, bet prioritāte palika rallijkross. Būtu interesanti izmēģināt spēkus rallijā, bet tam vajag ļoti daudz laika – nepieciešami treniņi, testi. Rallijs pats par sevi ir garākas sacensības. Rallijkrosā ceturtdien aizbrauc uz sacensībām, sestdien un svētdien nobrauc, pirmdien dodies mājās. Rallijā tas bieži vien aizņem nedēļu, varbūt pat vairāk. Lai tur vispār nonāktu, jāaizvada daudz stenogrammas testi, pēc tam arī treniņi ar rallija mašīnu. Tas paņem ļoti daudz laika, ko tik daudz es atrast nevaru. Ir darbs, ģimene. Rallijkrosa virtuve ir ļoti labi zināma, tāpēc var aizbraukt uz testiem, sacensībām un izbaudīt to.
Biji gatavs izskatīt startēšanu atsevišķos posmos, lai turpinātu braukt rallijkrosā?
Bija arī tādi piedāvājumi, jā un ne viens vien. Nobraucam pirmos trīs, četrus posmus un tad skatāmies, kā viss attīstās, cik konkurētspējīgi esam un tad varbūt braucam pilnu sezonu. Bija piedāvājumi nobraukt arī kaut kādus atsevišķus četrus, piecus posmus, ja mašīna ir brīva, jā, tādi piedāvājumi bija.
Daudzus sporta veidus un sportistus skāris finansējuma trūkums pēc nodokļu reformas – kā Tev ar atbalstītāju piesaisti šogad?
Līdz šim viss gāja tāpat kā iepriekšējos gados, bet ļoti liels paldies jāsaka Matiasam Ekstromam un komandas sponsoriem, kas ienes ļoti lielu palīdzību komandas budžetā. Piemēram, japāņu amortizatoru ražotājs „KYB” jeb „kajabas”, kā viņus mēdz saukt tautas valodā. Viņi nu jau ir komandas nosaukumā. Būs arī citi atbalstītāji, par kuriem uzzināsiet, kad atrādīsim mašīnu dizainu. Acīmredzot tādā pasaules ekonomikā lielie uzņēmumi joprojām ļoti labi darbojas, tāpēc viņi var atbalstīt un reklamēt sevi pasaules čempionātā.
Tātad no Tevis šoreiz negaida līdzfinansējumu komandas budžetā, lai startētu, bet esi pieņemts savu spēju trasē dēļ?
Jā, tieši tā, mans finanšu ieguldījums ir vairāk simbolisks. Ekstroms ir novērtējis manas pūles pēdējos gados un tāpēc līgums ir tāds, kāds tas ir. Šogad braukšu ar "Audi" iepriekšējo gadu centienu, sarunu un arī panākumu dēļ.
Pavelkot svītru ziemai, var teikt, ka šī bija nervozākā starpsezona pēdējo gadu laikā?
Pilnīgi noteikti! Bija ļoti, ļoti grūti. Janvāris un februāris vispār bija neziņas pilns, mētājāmies kā bumbiņa no vienas laivas otrā. Bija tāds piedāvājums, vēl tāds piedāvājums, trešais, ceturtais un tā tālāk, īsti nezinājām, ko darīt. Tad bija mazliet klusuma brīdis un varēja pāriet tikai uz elektroralljkrosu, koncentrēties tam un gūt tur pieredzi. Tad atkal piedāvājumi Eiropas čempionātā, tad atkal pāris posmi pasaulē, bet beigu beigās atnāca īstais un perfektais piedāvājums startēt "Audi" komandā.
Tagad esi palicis vienīgais Latvijas braucējs pasaules rallijkrosa čempionātā, visa uzmanība būs pievērsta Tev. Jūti, ka varētu būt lielāks spiediens no faniem un sponsoriem?
Grūti teikt, šo vari pajautāt, kad sezona beigsies novembrī. Pagājušogad Reinis [Nitišs] brauca trīs posmus, tas man nekādu dižu papildus spiedienu neuzlika. Protams, fani, kas brauca uz sacensībām, ne tikai latvieši, bet arī ārzemnieki, tāpat nāca pie manis sveicināties, tāpēc nekādu baigo smagumu tas man neuzliks.
