„Lai arī man ar ģipsi bija jāstaigā visu laiku, es to vienā dienā noņēmu nost, jo viņš man apnika. Bija grūti uzvilkt džemperi un jaku, tāpēc arī novilku to nost. Protams, pakonsultējos ar fizioterapeitu, kurš atļāva tā darīt, tikai bija jāievēro lietas, kuras nedrīkstēju darīt (piemēram, braukšana ar riteni). Kad gāju atpakaļ pie ārsta, uzliku ģipsi, lai viņš redz, ka tas nav nekur pazudis. Biju patīkami pārsteigts, ka ārsts pēc pārbaudēm bija izbrīnīts par to, cik labi man roka ir sadzijusi,” par ārstēšnos stāsta sportists.
„Pēc vizītes ārsts, kurš ir ārstējis daudzus motobraucējus, man atļāva atsākt treniņus. Protams, rīt jau nesēdīšos uz mocīša, bet nedēļas nogalē varbūt jau izbraukšu. Tagad man rokai jāiegādājas speciāls sargs, kas vēl sākumā roku noturēs stingri," par turpmākajiem treniņiem norāda Karro.
Lai gan ārsts sportistam atļāvis turpināt treniņus, Karro vēl nezina, vai startēs jau nākamajā posmā.
„Jā, tagad esmu vairāk motivēts, gribasspēks ir lielāks, bet es braukšu ar galvu… Apzinos, ka tagad būs ļoti vienkārši atkal satraumēties, tāpēc sākumā treniņos braukšu lēni un ar izjūtām. Tikai tad, kad būšu gatavs, tad kāpināšu tempu. Lai arī ļoti gribas braukt jau nākamajā posmā, ir jāpadomā ar vēsu galvu un jāizvērtē savas spējas. Ja roka nesāpēs un viss būs kārtībā, tad braukšu, bet, ja kaut kas traucēs, tad neriskēšu un gatavošos nākamajiem posmiem. Šoreiz neskriešu pa galvu un pa kaklu, bet vadīšos pēc sajūtām,” saka Karro.
