ĪSUMĀ:
- Valstu komandu sacīkstes Francijā klātienē vēroja daudzi desmiti tūkstoši košu līdzjutēju
- Rīkotāju rīcībā bija divi tūkstoši darbinieku nevainojamai sacīkšu norisei
- Latviju pārstāvēja Pauls Jonass kopā ar brāļiem Jāni Mārtiņu un Kārli Albertu Reišuļiem
- No Latvijas Sapņu komandas labākie rezultāti jāgaida pēc vairākiem gadiem
- Pauls Jonass ar savu ieguldījumu komandas rezultātā palika neapmierināts, traumu risku neuzņēmās
- Latvijas sasniegto 12. vietu uzskata par labu rezultātu
Skatītāju sētin nosēti Francijas pakalni
Sacīkstes risinājās Francijā, 300 kilometru uz dienvidiem no Parīzes pie mazpilsētiņas Ernē, kur Nāciju kauss atgriezās pēc astoņu gadu pārtraukuma.
Ar mašīnām un kemperiem pilnie pakalni pasaulē lielākajā motokrosa pasākumā nevienu neatstāja vienaldzīgu, arī vairāk kā 20 sezonu motosporta elitē aizvadījušo Kasparu Stupeli.
"Tas kalns ir pilns. Reāli pilns, tā ka nav vietas, kur nostāties. Motokrosa dziesmusvētki," sacīja Stupelis. "Tajā kalnu grēdā cilvēki stāv, redz, un ir forši."
Jau desmit gadu pasaules čempionāta rīkotāju komandā strādā Andis Šteins – viņš ir klāt visos posmos un faktiski ir visu ar sacīkstēm saistīto organizatorisko jautājumu vadītājs. Ernē viņš šogad ir jau ceturto reizi, jo Nāciju motokrosa rīkošana tomēr ir īpaša.
"Nāciju kauss gan pēc finansiālā [aspekta], gan cilvēku iesaistes ir tāds, ka var likt vienādības zīmi ar Pirmo formulu," sacīja Šteins. "Pēc tā, cik daudz līdzekļu tiek tērēts, lai šo uzbūvētu un uzturētu, apsargātu. Organizatoram ir 2000 cilvēku komanda."
Latvijas komandas līderis Pauls Jonass iepazīstināja ar savas komandas mītni sacīkstēs – gaišu un spožu telpu gluži kā veikala skatlogā.
"Mēs te tā kā siltumnīcā. Tagad jau vēl netīrs, bet, kad rīt no rīta ienāks komandas bosi, te viss spīdēs un laistīsies," pasmējās Jonass. "Te tiešām vienmēr ir kārtība. Arī iepriekš, kad mums bija tā standarta fūrīte, vienmēr bija tīrs un smuks."
Pauls gan atzina, ka
līdzjutēji vairs netiek tik tuvu un nav tik cieša kontakta ar skatītājiem, bet tajā pašā laikā tiek nodrošināti teicami apstākļi.
"Ir karsts, te ir kondicionieris, ir vēss – ieslēdz sildītāju. Viss tiešām ir forši," uzsvēra Jonass. "Tāpat, ja ir putekļi, mehāniķiem ir vieglāk strādāt. Ja ir auksts, līst lietus – perfekti, te tu jūties kā mājās."
Nāciju kauss ir svētki trīs dienu garumā. Citā reizē un citā vietā nekas tāds piektdienas vakarā nebūtu iedomājams, bet tikai ne šeit. Piektdienā šeit sportisti izlozē, kādā secībā varēs izvēlēties vietu pie starta barjeras, tiek apskatīta trase. Lielās parādes gaidās visi var noskaņoties tam, kas sagaida trīs dienu laikā.
Latvijas Sapņu komanda krāj pieredzi
Latvijas izlase pulcēja spēcīgu sastāvu. Pauls Jonass 26 gadu vecumā pasaules čempionātā ir TOP10 braucējs. Jānis Mārtiņš Reišulis 15 gados ir 2023. gada dominējošs Eiropas čempions 125 kubikcentimetru klasē, Nāciju motokrosa debitants un jaunākais dalībnieks. Savukārt Kārlis Alberts Reišulis 17 gadu vecumā ir pērnais Eiropas vicečempions un Nāciju motokrosā piedalījās otro gadu.
"MJC Yamaha Factory Racing" komandas menedžeris Nikolass Noge raksturoja Jāni Reišuli kā īstu cīnītāju.
"Viņam [Jānim Reišulim] ir tāda apņēmība. Tā parādās arī treniņos kopā ar brāli [Kārli]," uzsvēra Noge. "Viņš visu laiku progresē soli pa solim. Ar tādu apņēmību viņš progresēs daudz ātrāk. Tāpēc viņš jau tagad tuvojas brāļa līmenim. Dažreiz pat ātrāks nekā brālis."
Jonass saskata, ka Latvijas izlasē Sapņu komandā tika sapulcēti izcili braucēji, bet viņu jaunības dēļ labākie rezultāti jāgaida vēl pēc vairākiem gadiem.
"Kad paziņoja, kāda būs [Latvijas] izlase, visi teica: "O, jā! "Dream Team"! Būs labākie rezultāti, kādi ir bijuši. Būs TOP5," atzina Jonass. "Likās, ka mazliet jānomierinās. Jā, ir mums "Dream Team", bet tas "Dream Team" būs pēc četriem, pieciem gadiem."
Kvalifikācijas sacīkstēs sestdien izdevās pārliecinoši izpildīt minimālo uzdevumu – iekļūt A finālā starp 20 labākajām komandām. Taču svētdien gaidīja pavisam jauna pieredze.
Jānis pirmo reizi mūžā brauca 30 minūšu sacīkstēs, turklāt starp braucieniem bija tikai 40 minūšu pauze.
"Pagaidām Jancim nav bijusi tāda izdevība braukt ar viņiem vienā trasē. Tagad viņš kaifo no tā, ka var tur kādu mirkli paķert un pamēģināt savus spēkus," pastāstīja brāļu Reišuļu tēvs Kaspars Reišulis. "Tas lēnām krāsies, un pēc diviem gadiem viņš ies garām. Es tā domāju."
Savukārt brāļu mamma Līga Liepiņa ir pārliecināta, ka dēli lieki neriskēs.
"Viņi nav riskētāji, viņi var braukt ātri, bet tas ir mans mierinājums, ka es zinu, ka viņi saglabā vēsu prātu," paskaidroja Liepiņa.
Ugunskristības ar daudziem kritieniem un parādītu raksturu
Jānim Reišulim pirmais brauciens izvērtās par īstām ugunskristībām, un pēc vairākiem kritieniem viņš izstājās. Sacīkstēs, kur parasti neviens neizstājas, pat braucot pēdējā vietā.
"[Treneris] Robis [Justs] ļečī, kāpēc viņš nebrauca līdz galam. Nācijās jābrauc līdz galam – vienalga, kaut vai ripini. Vajag vismaz kaut kādus punktus," stāstīja Kaspars Reišulis.
Tomēr Jāņa izstāšanās nebija bez iemesla – nolūza bremzes, nolocījās ātruma pārslēgs, sajūgs – nolocīts, sēdeklis nokrita.
Otrajā braucienā startēja abi brāļi Reišuļi, un atkal kā pa celmiem.
"Atkal kritiens," uz mirkli Kaspara Reišuļa balsī izskan vilšanās, bet brauciens turpinās. "Malacis, nokapāja līdz galam. Super! Brauciens līdz galam izdarīts."
"Mēģināju nesatrakoties pēc kritieniem abos startos. Tajā pašā laikā mēģināju, cik vien varu, izspiest no sevis," savu veikumu izvērtēja Jānis Reišulis. "Varbūt nepiedomāju, ka bija tik garš brauciens, kā nekad nebiju braucis, tāpēc arī uz beigām ļoti piekusu. Apdzinu daudzus diezgan labus braucējus, bet, kad izdarīju vienu kļūdu otrajā braucienā, tad mazliet galva sareiba un rokas bija ļoti piekusušas. Tāpēc arī nesanāca vairs tik ātri pabraukt. Parasti ir tāda rezervīte, ko vēl var uzbraukt, bet šoreiz bija tā, ka beigās jau gaidīju finišu."
Kārlim Reišulim otrais brauciens izdevās labs – 21. vieta, braucot ar mazākas jaudas motociklu nekā konkurentiem, ir ievērības cienīgs rezultāts.
"Man jau uz tāfeles [trases malā] uzrakstīja, ka Jonass trīs sekundes aizmugurē bija. Es tempu nenometu, bet biju gatavs, ja nu gadījumā viņš tomēr ir man astē, tad jāpalaiž priekšā, jo viņš ir stiprāks par mani," paskaidroja Kārlis Reišulis. "Es vienkārši biju tik priecīgs kopumā, ka varu pārstāvēt Latvijas izlasi kopā ar tik foršiem džekiem, it īpaši Paulu. Tas man bija mazais sapnītis – nobraukt kaut kad Nāciju motokrosā vienā komandā kopā ar Paulu un vēl ar manu brāli. Tās man ir fantastiskas sajūtas. Nevaru sagaidīt nākamo gadu."
Jonass nebūt nebija vīlies, ka vienubrīd Kārlis brauca viņam priekšā.
"Nezinu, kurā aplī – kādā ceturtajā vai piektajā paskatījos: "Kārlis priekšā! Ideāli!" Es biju priecīgs, jo viņš to var," pastāstīja Jonass. "Tajā brīdī viņš bija 17. vietā, ja nemaldos. Tiešām biju pozitīvi pārsteigts. Diemžēl viņš tieši man priekšā nokrita tanī līkumā."
Pauls pirmajā braucienā finišēja 13. vietā. Sacīkstes sākumā viņš bija 7.–8. vietā, tomēr uz beigām spēki sāka izsīkt.
Cerības tika liktas uz otro braucienu, lai jauno komandu pavilktu uz augšu.
"No rīta iesildoties jutos ļoti labi, bet braucienā kopumā biju tāds satirpis, sabijies braucu, neatbrīvots. Tas arī parādījās rezultātā," atzina Jonass. "Šī trase ir diezgan bīstama, īpaši otrajā braucienā braucu tā, lai nepieļautu kādu kļūdu. Pēdējā laikā bijis tik daudz traumu, ka gribētu pabeigt sezonu vesels, lai varu vesels sākt gatavoties nākamajai sezonai."
Neveiksme pašā sacīkstes sākumā Jonasu atsvieda uz pašām beigām. Viņš pēc kļūdas izbrauca no trases vietā, kur nav iespējas ātri tikt tajā atpakaļ. Dzenoties visiem pakaļ, no pašām beigām Pauls aizcīnījās līdz 17. vietai.
"Smagi, smagi. Braukšana bija diezgan švaka. Esmu neapmierināts, īpaši pēdējā braucienā," kritiku sev netaupīja Jonass. "Tikai dedzināju degvielu, tā braukšana bija nekāda. Es teicu: "Laiks brīvdienām.""
Par izcīnītu 12. vietu komanda saņem uzslavas
Izlases treneris Roberts Justs sasniegto rezultātu uzskata par ļoti labu.
"Nedaudz vairāk neveiksmju, kā bija gaidīts. Nācijās visiem ir neveiksmes, bet mums septiņi kritieni. Tas ir nedaudz par daudz trīs braucienos," atzina Justs.
Motokrosa svētki trīs dienu garumā noslēdzās, francūžiem gaidot savus varoņus – Nāciju motokrosa uzvarētājus. Latvieši cienījami 12. vietā. Varbūt kāds gaidīja vairāk, bet tam īstajam laikam jābūt pēc gadiem diviem, trim.
Iegūta nenopērkama pieredze un perfekts atskaites punkts tam, kur esi uz pasaules lielākās motokrosa skatuves. Visiem trim mūsu braucējiem viss ir pašu rokās – nekad Latvijā nav bijuši trīs braucēji ar līgumiem rūpnīcu atbalstītās komandās ar tādām izaugsmes iespējām kā Jānim, Kārlim un arī Paulam.
Merci la France!
