ĪSUMĀ:
- Uzbrucējs Eduards Tralmaks izlasē nostiprinājis pārliecību par sevi, klubā mācās no Jaromīra Jāgra
- Galvenais treneris Harijs Vītoliņš pārbaudes spēlēs no izlases jaunpienācējiem negaidīja brīnumus
- Valstsvienības debitants Anrī Ravinskis uzklausījis vērtīgus Vītoliņa ieteikumus
- Pasaules čempionāta bronza devusi pārliecības sajūtu gan spēlētājiem, gan treneriem
- Vārtsargu treneris Artūrs Irbe slavē visus trīs uz izlases spēlēm aicinātos vārtu vīrus
Izlases sastāvs šoreiz bija visnotaļ daudzpusīgs, iesaistot arī spēlētājus, kuri valstsvienības redzeslokā nonāca pirms krietna laika. Čehijas kluba "Kladno" uzbrucējs Eduards Tralmaks valstsvienības pārbaudes spēlēs nostiprināja pārliecību par sevi.
"Pēdējos izlases gados, kur es netiku pie tādas pārliecības… Varbūt tajās visās pārbaudes spēlēs, kas tajā brīdī bija, es nebiju iemantojis to pārliecību, ko esmu iemantojis tagad, spēlējot Čehijā," paskaidroja Tralmaks. "Cerēsim, ka redzēsim jaunu Tralmaku. Pārliecinātu, gudru uz laukuma, stipru Tralmaku, kurš nezaudē divcīņas."
Tralmaks pēc pārcelšanās no Ziemeļamerikas pirmo sezonu Eiropā aizvada čehu hokeja leģendas Jaromīra Jāgra komandā.
"Viņš [Jāgrs] ir viens no labākajiem ripas pieturētājiem pasaulē – es teiktu, ja ne pats labākais visā NHL [Nacionālās hokeja līgas] vēsturē. Tās ir tās lietas, ko es no viņa mēģinu iemācīties," pastāstīja Tralmaks. "Pēc treniņa ik pa laikam mēs paliekam ar dažiem čaļiem un Jāgru, viņš mums rāda uzdevumus. Es mēģinu klausīties visu, ko viņš man dod, jo tāda iespēja būt viņa komandā, mācīties no viņa – tāda [iespēja], es domāju, ne kuram katram iekrīt."
Treneriem svarīgākais uzdevums valstsvienības sapulcēšanā bija iepazīstināt jaunos spēlētājus ar komandas darbības principiem un palīdzēt aprast ar izlases vidi. Procesam gāja cauri arī jau pieredzējušie hokejisti, viņu vidū valstsvienības bronzas vārtu autors pasaules čempionātā un Zviedrijas kluba "Modo" aizsargs Kristiāns Rubīns.
"Taktiski ļoti grūti ir uzreiz trīs, četru treniņu laikā visu saprast, bet, es domāju, treneri droši vien skatās uz to, kāda ir pašatdeve, kāda ir vēlme uzvarēt divcīņas, un arī pati būšana komandā, kā iejūtas [sastāvā]," izlases kopīgo darbu raksturoja Rubīns.
Darba netrūka valstsvienības galvenajam trenerim Harijam Vītoliņam, treniņos skaidrojot hokejistiem dažādas spēles epizodes un sniedzot norādes.
"Vai nu tu dod atpakaļ, vai aizsargam. Tālā malā – zini, kā… Treniņos mēģini," uz ledus aktīvi ar spēlētājiem komunicēja Vītoliņš. "Tu jau ar muguru esi pret Dzieri [uzbrucēju Mārtiņu Dzierkalu]. Tu pieņem, nevis spēlē augšā un Krastam [Renāram Krastenbergam] atpakaļ, bet pieņem uz pussekundi pauzi un no neērtās [puses], kaut kur starp kājām, palaid [ripu] tam, kas vidū stāv uz to malu, un tev uzreiz ir asums."
Vītoliņš Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" paskaidroja, ka no izlases jaunpienācējiem negaidīja brīnumus, bet spēju iekļauties komandā.
"Tie spēlētāji, kuri bija pirmo reizi – jaunie spēlētāji – es no viņiem nevarēju sagaidīt, necerēju sagaidīt, ka viņš tagad viens apvedīs visus, tur izlīdīs ārā un vēl kaut ko," teica Vītoliņš. "Man vajadzēja redzēt tikai to, vai viņš saprot, ko mēs gribam, un vai viņš tur līdzi tam ātrumam, lēmumu pieņemšanai."
Pirmo spēli izlasē aizvadīja viens no četriem debitantiem Anrī Ravinskis, kurš uzklausījis vērtīgus Vītoliņa ieteikumus.
"Viņš [Vītoliņš] man pastāstīja, ar ko atšķiras liela līmeņa spēlētājs no viduvēja," atzina Somijas kluba "Kettera" uzbrucējs Ravinskis. "Spēcīgs spēlētājs var novērtēt situāciju, viduvējs – ne tik ļoti. Tāpēc ir jāmāk novērtēt katra smalkākā detaļiņa, un tas tevi padarīs par lielisku hokejistu."
Treniņš Vītoliņš mudināja hokejistus mācīties spēlēt rezultāta sasniegšanai un atzina, ka pavasarī veiksmīgais pasaules čempionāts ar izcīnītām bronzas godalgām ir daudz devis.
"Medaļa… viņa ļoti daudz dod. Tā atmosfēra viennozīmīgi ir tāda – pārliecība. Puišiem jūtama tāda pārliecība, ka mēs varam. Arī man," teica Vītoliņš. "Mums, treneriem, nav tādas sajūtas, ka varam zaudēt. Varbūt nedrīkst būt pašpārliecināts, bet tas ir labi, ka tu jūti tā, ka komanda atbrauc šeit, un visi ir priecīgi, smaidīgi. Sanāca tā, ka bija atbraukuši gan Miks Indrašis, gan Oskars Batņa, gan Kaspars Daugaviņš. Viņi šeit pavadīja vairākas dienas. Teica, ka ir noilgojušies pēc šīs atmosfēras, tāpēc arī atbrauca. Tas ir tas foršais, kas ir jāsaglabā."
Batņa traumas dēļ nedevās uz ledus, bet bija klātesošs izlases darbā. Viņš saskata arvien jaunu spēlētāju ienākšanu izlasē un atzīst, ka būs jāiepazīst jauni čaļi.
Latvijas valstsvienība pret Franciju izcīnīja uzvaras abās spēlēs. Uzbrukumā izdevās iemest septiņus vārtus, un līmenī nospēlēja aizsardzība.
Vārtsargi Ivars Punnenovs un Ēriks Vītols ielaida tikai divus vārtus, izpelnoties Irbes uzslavas.
"Ivars parādīja savas kvalitātes pārliecinoši. Ēriks arī ļoti labi nospēlēja un izdarīja savu darbu," paskaidroja Irbe.
Somijas kluba "KeuPa HT" vārtsargu Vītolu ļoti motivē iespēja izcīnīt vietu izlases sastāvā pasaules čempionātā.
"Ceļš, es domāju, vēl ir diezgan pagarš, bet nekas nav neiespējams," teica Vītols. "Savākties šeit uz nedēļu, vismaz uz Latviju atbraukt pie ģimenes ir ļoti patīkami. Arī visi džeki forši – atbalsta viens otru. Spēlējām kā komanda, visi viens par otru cīnās. Tagad var doties ar ļoti labām emocijām atpakaļ [uz Somiju]."
Īpaša nedēļa izvērtās Arginto Milbergam, kurš ir Baltijas čempionātā labākais vārtsargs, neraugoties uz tikai 1,70 metru augumu.
"Vispār nevaru vārdiem aprakstīt. Pirms pāris mēnešiem ar ģimeni un draugiem skatījos spēles [pasaules čempionātā] – nu jau ar daudziem no čaļiem [izdodas] pavadīt laiku uz ledus," teica HK "Kurbads" vārtsargs Milbergs. "Protams, tas ir ļoti liels notikums gan man, gan ģimenei."
Milbergs arī īpaši novērtēja iespēju izlasē uzklausīt Latvijas hokeja leģendas Artūra Irbes ieteikumus.
"Ar Irbi strādāt – tas ir viens no sapņiem," uzsvēra Milbergs. "Viņš jau saprot, kā ir būt īsāka auguma vārtsargam. Ļoti patīkami, ka [izdodas] kaut ko arī uzsūkt, ko es pat varbūt nebiju iedomājies vai ieguvis līdz šim."
Milberga sniegums vārtos valstsvienības vārtsargu treneri Irbi pat pārsteidzis, pierādot, ka ļoti daudz kas ir paveicams tikai ar milzīgu darbu un ticību.
Izsaukums uz valstsvienību ir vērtīgs signāls Latvijā spēlējošajiem hokejistiem. Reiz valstsvienībā tikušajiem hokejistiem ekipējums tiek pietaupīts un rezervēts pat gadījumam, ja spēlētājs uz izlasi netiek izsaukts.
"Šeit ir visas ķiveres. Redz, kur mēs taupām lielajiem [spēlētājiem]… [Emīls] Ģēģeris pat nav norakstīts, kaut gan kādu brīdi nav izsaukts," ar savu saimniecību iepazīstināja valstsvienības ekipējuma menedžeris Agris Bricis. "Ja esi ticis līdz lielajai izlasei, kaut regulāriem pārbaudes turnīriem, tad tev ķivere tiek piešķirta. Tā ir uz ilgu laiku – kamēr tu nepabeidz."
Treneri Vītoliņu priecē izlases spēlētāju cīņasspars un viņu gatavība īstenot valstsvienības vadības plānus.
"Jums jāsaprot – izlasē būs citas prasības no katra spēlētāja," uzsvēra Vītoliņš. "Neatkarīgi, vai tas ir debitants, vai [pieredzējis] izlases spēlētājs, vai pamata izlases spēlētājs. Tās prasības būs citas, cits līmenis pavisam. Izlašu līmenis ir kas pavisam cits, un attieksmei jābūt savādākai. Tāpat pavasaris pienāks, un viss no nulles sāksies. Tās spēles pirms pasaules čempionāta tāpat būs noteicošās. Vienkārši tagad gribas to līmeni saglabāt un redzēt, vai viņš [katrs izlases kandidāts] var turēt to līmeni ilgtermiņā."
