Ierosina leģionāru limitu Latvijas futbola virslīgā pacelt līdz astoņiem spēlētājiem

"Latvijas Futbola virslīgas" (LFV) biedri ierosina leģionāru limitu pacelt līdz astoņiem spēlētājiem, informē organizācija.

Sākot ar šo sezonu, Latvijas klubu futbola sacensībās tiek ieviests federācijā sagatavota spēlētāja regulējums, kas nosaka pakāpeniski ieviešamas izmaiņas pašmāju un citu federāciju sagatavotu spēlētāju izmantošanas ierobežojumos.

Adaptējot iepriekšējo kārtību un dodot klubiem skaidru izpratni par pakāpenisko izmaiņu ieviešanu, jau pērn tika nolemts, ka šosezon virslīgas spēlē laukumā vienā komandā jābūt vismaz sešiem federācijā sagatavotiem spēlētājiem, 2020.gadā - vismaz pieciem, bet 2021. un 2022.gadā - vismaz četriem. Tāpat, sākot ar 2020. gadu, komandas virslīgā drīkstēs pieteikt 25 spēlētājus, no kuriem vismaz 13 jābūt federācijā sagatavotiem spēlētājiem.

Turpretī LFV biedri aicina jau nākamajā sezonā izmantot sistēmu 8+3, kas paredz, ka komandas sastāvā starp 11 laukuma spēlētājiem jābūt vismaz trim asociācijā sagatavotiem spēlētājiem, turklāt komandas pieteikums uz spēli tiek paplašināts līdz 20 spēlētājiem, starp kuriem diviem jābūt asociācijā sagatavotiem U-21 vecuma kategorijas spēlētājiem.

LFV piedāvāto priekšlikumu pamato ar to, ka nepieciešama Latvijas nacionālās izlases snieguma uzlabošana, veicinot spēlētāju konkurenci klubu sastāvos. Tāpat Latvijas vadošā līga vēlas motivētu asociācijā sagatavoto spēlētāju izaugsmi.

LFV mērķis ir arī Latvijas klubu augstāko sportisko mērķu sasniegšana, ko nodrošinātu augstvērtīgāku viesspēlētāju un motivētāku asociācijā sagatavoto spēlētāju piesaiste, efektivizējot klubu algu budžetus un izvairoties no mākslīga algu burbuļa veidošanās asociācijas sagatavoto spēlētāju vidū. Virslīga arī norāda, ka šāda sistēma ļautu komandām izmantot līdzīgus sastāvus Latvijas čempionāta spēlēs un Eirokausu mačos, kur nav leģionāru limita.

Tāpat LFV izskatījusi sadarbību ar Latvijas Futbola federāciju (LFF) turpmākajam periodam. Izskatot vairākus sadarbības modeļus, LFV biedri kā vienīgo pareizo sadarbības modeli atbalstīja jau spēkā esošo, kas funkcionē jau kopš LFV dibināšanas brīža 2012.gadā - LFV un LFF uz sadarbības pamata kopīgi rīko Latvijas virslīgas čempionātu, sadalot atbildības funkcijas. LFV biedri novērtē pēdējo gadu virslīgas izaugsmi gan sportiskā, gan organizatoriskā ziņā, tādējādi apliecinot esošā sadarbības modeļa pareizību.

"Izvērtējot 2019. gada sadarbības līguma noslēgšanas gaitu, tas ir, līguma parakstīšana vien dažas nedēļas pirms čempionāta sākuma, kas ne tikai radīja negatīvu publisku rezonansi, bet arī ļoti būtiski ietekmēja iespēju atbilstošā organizatoriskajā kvalitātē sagatavoties 2019. gada sezonai, biedri bija vienisprātis par sadarbības līguma parakstīšanu savlaicīgi," raksta LFV.

Kā viens no būtiskākajiem argumentiem LFV virslīgas sapulcē tika minēts arī ciešāku attiecību veidošana starp LFV un tās sadarbības partneriem, kuriem nereti lēmumi saistībā ar gaidāmā kalendārā gada aktivitātēm, tai skaitā finanšu izlietojumu, jāpieņem iepriekšējā gada izskaņā. 2020.gada izskaņā noslēgsies vairāki būtiski LFV pamatdarbības līgumi (ģenerālsponsora, raidtiesību, kā arī TV partnera sadarbības līgums), un LFV biedri uzskata par nepieciešamu paust oficiālu nostāju, ka LFV-LFF sadarbības līguma pagarinājumam jābūt noformētam uz vismaz divu gadu periodu, kas garantētu iespēju LFV rēķināties ar vairākiem būtiskiem procesiem savlaicīgi.

LFV sadarbības līgumā vēlas iekļaut punktu, kas paredz lielāku LFF ieguldījumu virslīgas čempionāta attīstībā, LFF budžetā paredzot vairāk līdzekļus Latvijas virslīgas čempionāta atspoguļošanai televīzijā. Tāpat virslīga vēlas, pārstāvot Latvijas profesionālā futbola attīstību, deleģēt LFV pārstāvi ikdienas darbam LFF Infrastruktūras komitejā, tai skaitā izstrādājot LFF Infrastruktūras stratēģiju nākamajam periodam. LFV vēlas arī noteikt, ka Latvijas virslīgas čempionāta sākumu LFV un LFF saskaņo uz vienprātības principa.

Kā trešais jautājums kopsapulcē tika diskutēts UEFA solidaritātes maksājumu sadales princips. Iepazīstoties ar pieejamo informāciju, LFV biedri vienbalsīgi atbalstīja principu, ka par tā izlietojumu un sadales apjomu lēmums jāpieņem tieši klubiem. Balstoties uz UEFA rekomendācijām, finansējums pamatā var tikt novirzīts virslīgas klubu jaunatnes akadēmiju vajadzībām.

Saistītie raksti
Futbols
Sports
Jaunākie
Interesanti