Uz LFF prezidenta amatu pretendē trīs kandidāti. Bijušais Latvijas izlases kapteinis un profesionālais futbolists Kaspars Gorkšs, futbola kluba “Cēsis” prezidents un bijušais LFF preses sekretārs Krišjānis Kļaviņš, kā arī Latvijas Telpu futbola asociācijas vadītājs Vadims Ļašenko. Kaislības pirms piektdien gaidāmā balsojuma sit augstu vilni.
Gorkšs sūdzējies starptautiskajās futbola organizācijās, ka par Ļašenko, piesolot sponsoru līdzekļus, aicina balsot totalizatoru rīkotājs“Optibet”. Uz to Ļašenko atbildējis, ka caur Gorkšu savu ietekmi vēlas saglabāt ilggadējais federācijas vadītājs Indriksons. Bez pārmetumiem nav arī Kļaviņš, pār kura vārdu gūlušās aizdomas ar iespējamu spēļu rezultātu sarunāšanu.
Sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns uzskata, ka LFF kongresā uzpeldēs daudz jauna, jo pirmo reizi Latvijas futbolā ir triju kandidātu cīņa ar visiem pirmsvēlēšanu nesmukumiem futbolā vai politikā.
Savukārt sporta žurnālists Armands Puče, kariķējot situāciju, saka, ka prezidents varētu būt Krištianu Ronaldu un viceprezidents - Lionels Mesi. "Lai iet, spēlē un nes uzvaras," sacīja Puče. "Bet, ja novērtējam šo situāciju, tad LFF saņem lielu naudu no starptautiskajām federācijām, un tad tās kaislības ir vēl lielākas."
Atšķirībā no hokeja un basketbola, futbols Latvijā bauda mazāku skatītāju skaitu, bet ir visdāsnāk uzturētais. Federācijas gada budžets ir aptuveni 7,5 miljoni eiro. Lauvas tiesa nāk no Eiropas Futbola federāciju savienības (UEFA) - vismaz 3,9 miljoni eiro. Savukārt no Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) ik gadu tiek saņemti vairāk nekā 400 tūkstoši eiro. Aptuveni 300 tūkstošus federācijai gadā piešķir valsts, bet, piesaistot sponsorus un rīkojot spēles, tā nopelna vēl pusmiljonu eiro. Tiesa, finansējums var būt arī vēl lielāks, jo UEFA un FIFA piešķir dāsnu naudu futbolistu apmācībai vai stadionu būvei.
Tas gan netraucē kandidātiem jau tagad solīt līdzekļu pārdali. Eksperti to sauc par muļķībām.
"Ja kāds no kandidātiem saka, ka tur un tur ieguldīs, to un to dos, tad man ir jautājums – no kurienes?" saka Kreipāns. "Tā nauda kaut kam jau ir paredzēta un sadalīta."
Jauno Futbola federācijas prezidentu gaida īsais termiņš, jo, ņemot vērā ārkārtas vēlēšanas, viņa pilnvaru termiņš nebūs četri, bet gan divi gadi. Tāpēc gaidīt, ka vairākus zaudējumus pēc kārtas cietusī izlase beidzot rādīs vērā ņemamu sniegumu, nevajadzētu.
Puče uzsver, ka 2004. gadu, kad Latvijas izlase iekļuva Eiropas čempionāta finālturnīrā, var atkārtot reizi 100 gados. "Ja mēs apzināmies, ka tas bija mērkaķa lēciens pāri līcim, kur jāskrien pa ūdens virsmu, tā arī bija. Tomēr mēs sev esam iestāstījuši, ka esam karaļi," viņš piebilst.
Eksperti gan atzīst, ka jaunatnes iesaiste futbola treniņos jau tagad ir liela. Ja jaunā vadība pilnvaru laikā spēs ielikt pamatus arī sekmīgai un uz rezultātu vērstai futbola attīstībai, nākamajās prezidenta vēlēšanās jau varētu būt tikai viens kandidāts.
