Ukrainas čempionātā pirmajā spēlē otrdien Kijivas olimpiskā sporta kompleksa stadionā Doneckas "Šahtar" cīnījās neizšķirti 0:0 ar Harkivas "Metalist". Turnīra norisi īpašos apstākļos iezīmēja ne tikai tukšās stadiona tribīnes – čempionāta spēlēs futbolistiem un komandu personālam gaisa trauksmes gadījumā nekavējoties jāpamet laukums un jādodas uz patvertnēm.
Katrā čempionāta spēlē ir klātesošs militārs konsultants, kura ziņā ir sadarbībā ar mača tiesnešiem pieņemt lēmumu par spēles pārtraukšanu, ja pauze gaisa trauksmes dēļ ilgst vairāk nekā stundu.
Ukrainas futbola federācijas vadītājs Andrijs Pavelko uzsvēra, ka nacionālais čempionāts ir unikāls ar tā norisi kara laikā, neraugoties uz Krievijas militāristu īstenoto bombardēšanu un apšaudēm. Pavelko paskaidroja, ka Ukrainas čempionāta atsākšanu atbalstīja gan valsts prezidents Volodimirs Zelenskis, gan Ukrainas armijas pārstāvji.
Savukārt Ukrainas futbola leģenda Andrijs Ševčenko uzsvēra, ka futbols dos savu artavu sabiedrības saliedēšanā un stiprinās ticību iespējai ukraiņiem dzīvot normālu dzīvi tāpat kā citur pasaulē, neraugoties uz kara apstākļiem.
Kara ietekme ir redzama arī 16 komandu turnīra dalībnieku sastāvā, kur vairs nav Černihivas "Desna" un "Mariupol" FC. Krievijas armijas sagrautā Mariupole ir drupās un nonākusi okupantu rokās, bet Černihiva netālu no Baltkrievijas robežas smagi cieta pusotru mēnesi ilgā aplenkumā.
Būtiskas izmaiņas ir arī komandu sastāvos. Vienā no veiksmīgākajiem Ukrainas klubiem Doņeckas "Šahtar" ierasti paļāvās uz spēcīgiem Brazīlijas futbolistiem, kuri kara dēļ komandu lielākoties pametuši. Tiesa, ir kustība arī pretējā virzienā – "Šahtar" pievienojās no Grieķijas kluba PAOK izīrētais aizsargs brazīlietis Lukass Teilors, kā arī komandas sastāvā palika Burkinafaso uzbrucējs Lasina Traore.
"Šahtar" kapteinis Tarass Stepanenko pēc sezonā pirmās spēles pastāstīja, ka sajuta lepnumu par savu valsti un izbaudīja ļoti labas emocijas, dzirdot valsts himnu un redzot laukumā savus komandas biedrus, kā arī pretinieku komandu.
"Mums jau pusgadu ir karš, un nezinu, varbūt rīt tas beigsies, varbūt ilgs vēl gadu," teica Stepanenko. "Bet es lūdzos katru dienu un ceru, ka mūsu valsts un mūsu tauta šajā karā uzvarēs un mūsu ģimenes atgriezīsies mājās. Tas ir ļoti svarīgi."
