ĪSUMĀ:
- Džaniro Purperharta nolīgšana FK "Jelgava" izraisīja 170 000 eiro parādus, kluba vadība uzskata sevi par shēmas upuriem.
- Purperharta piesaistīšanu vēlējies FK "Jelgava" tā laika treneris Marians Pahars, kluba vadība bijusi pret.
- Starptautiski noteikumi futbolā jaunu spēlētāju bijušajiem klubiem paredz finanšu kompensāciju par trenēšanu.
- Atteikšanos no kompensācijas FK "Jelgava" apstiprināja tikai viens no sešiem bijušajiem Purperharta klubiem.
- Bijušais FK "Jelgava" direktors atzīst - nepārbaudīja, kādās komandās Purperharts spēlējis iepriekš.
- FK "Jelgava" prezidents Māris Peilāns uzskata Purperhartu par virslīgai neatbildušu, Pahars ironizē par kluba vadītāju.
- Līdzīgu situāciju ar Horvātijas futbolistu Jakovu Biljanu FK "Jelgava" izdevies atrisināt vienkāršāk.
- "Jelgavai" negaidīta bijusi nonākšana klubu kategorijā, uz kuru attiecas kompensāciju maksāšana par futbolistiem.
- Jelgavas kluba nedienas ar nenokārtotām spēlētāju pārejām ļoti savādas šķiet futbola aģentam Patrikam Ancānam.
- FK "Jelgava" par pieņemamu risinājumu uzskata daļēju kompensācijas maksāšanu Nīderlandes klubiem.
Amatieru līgās spēlējušais nīderlandietis neizcēlās ar spožu sniegumu Latvijas laukumos, taču viņa parādīšanās iedragāja Jelgavas kluba reputāciju un iedzina 170 000 eiro parādos. Naudu kā finanšu kompensāciju pieprasa Nīderlandes futbola komandas, kurās amatieris trenējies.
FK "Jelgava" prezidents Māris Peilāns uzskata, ka nīderlandieši īstenojuši viltīgu shēmu, par kuru zinājis arī komandas tā laika galvenais treneris un viena no līdz šim spožākajām Latvijas futbola zvaigznēm Marians Pahars. Savu vainu Pahars absolūti noliedz, norādot, ka formalitātes spēlētāju nolīgšanā nav kluba galvenā trenera atbildības joma.
"Šašlika cepēju līga"
FK "Jelgava" Latvijas futbola čempionāta augstākajā divīzijā – virslīgā – debitēja 2010. gadā. Virslīgas čempionātā klubs ierindojās 6. vietā, taču cīņā par otro prestižāko trofeju – Latvijas kausu – sensacionāli izrādījās pārāks par citiem.
Kopš 2013. gada kluba prezidents ir ceļu būvniecības sabiedrības "Igate" līdzīpašnieks Māris Peilāns. Viņš atminas, ka kopā ar saviem domubiedriem FK "Jelgava" pārņēma brīdī, kad tā turpmākā pastāvēšana profesionālā līmenī bija apdraudēta, jo kluba izveidotājs un ilggadējais treneris Dainis Kazakevičs devās strādāt uz Latvijas Futbola federāciju.
"Ar entuziasmu gājām uz priekšu, lai Jelgavā paliktu futbols. Tolaik klubā trenējās ap 150 bērnu. Tagad viņu ir 550," sacīja Peilāns.
FK "Jelgava" Peilāna prezidentūras laikā trīs reizes ieguva Latvijas kausu, tomēr par lielāko panākumu viņš dēvē kluba bāzes uzbūvēšanu un masveidību bērnu treniņos.
"Vienmēr ir notīrīti laukumi, ir gaismas – arī ziemā. Vienmēr treneri ir nodrošināti. Tas ir elles darbs, lai to visu izdarītu," teica Peilāns.
FK "Jelgava" rindās 2019. gada sezonā bija plašs ārzemju spēlētāju loks. Viens no tiem bija 22 gadus vecais Purperharts, kuru atrādīt uz Latviju atvedis kāds nīderlandietis vārdā Marks Kūnens. Peilāns viņu raksturo kā ļoti labu paziņu Paharam, kurš tobrīd bija Jelgavas kluba galvenais treneris.
Arī tā laika FK "Jelgava" sporta direktors Sergejs Golubevs notikumus atceras līdzīgi.
"Purperharts atbrauca uz Jelgavu. Tas bija spēlētājs no Mariana Pahara avotiem – no viņam pazīstamā aģenta vai drauga," sacīja Golubevs.
Kluba vadība bijusi pret Purperharta piesaistīšanu komandai, atminas Golubevs.
Tobrīd komandā jau bijuši astoņi ārvalstu spēlētāji, lai arī virslīgas čempionāta nolikums tolaik pieļāva piecu ārvalstu futbolistu vienlaicīgu atrašanos laukumā.
"Tas bija ļoti dārgi, bet bija ļoti liels lūgums no trenera puses, ka spēlētājs ir vajadzīgs tieši "Jelgavai"," paskaidroja Golubevs.
Spēlētāju pārejas no vienas komandas uz citu visā pasaulē regulē FIFA jeb Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas noteikumi. Tie paredz, ka
par spēlētāju, kurš savu pirmo profesionālo līgumu noslēdz līdz 23 gadu vecumam, tā bijušajiem klubiem pienākas trenēšanas kompensācijas.
Šo kārtību var apiet, ja visi spēlētāja karjerā iesaistītie klubi vienojas par citiem noteikumiem. Kā tas notiek, Latvijas Radio izskaidroja viens no Latvijā veiksmīgākajiem futbola aģentiem Patriks Ancāns.
"Pirmais veids ir samaksāt mazāk – kā [klubi] vienojas," sistēmu atklāja Ancāns."Otrais veids – ļoti bieži nemaksā neko, bet klubs, uz kuru spēlētājs pāriet, dod kaut kādus procentus – sākot no 10% līdz pat 50% – no nākamās transfēru summas."
Transfērs futbolā ir darījuma summa, par kādu spēlētāju pārdod citai komandai. Bieži vien klubi ir gatavi par saviem bijušajiem spēlētājiem neprasīt trenēšanas kompensācijas cerībā, ka nākotnē tie sasniegs līmeni, lai par viņiem kāds būtu gatavs maksāt arī pārejas jeb transfēra summu.
"Ja tas spēlētājs aizvada labu sezonu vai vairākas un pēc tam pārceļas kaut kur tālāk, kur jau ir bijusi transfēru summa, tad iepriekšējais klubs ir tiesīgs saņemt atrunātos procentus," paskaidroja Ancāns. "Tā ir visbiežākā prakse spēlētāju pārejās."
Parasti tas ir vienīgais veids, kā par spēlētāju vispār kaut ko nopelnīt, jo
trenēšanas kompensācijas par ne tās augstākās raudzes spēlētājiem klubi maksāt nevēlas. Ja tās tomēr uzstājīgi prasa, tad pāreja visbiežāk nemaz nenotiek.
Līguma parakstīšanas brīdī ar Jelgavas klubu Purperharts bija 22 gadus vecs. Tas nozīmē, ka visas komandas, kurās viņš bija spēlējis no 12 gadu vecuma, būtu tiesīgas saņemt FIFA aprēķinātās trenēšanas kompensācijas, ja vien Jelgavas klubs ar klubiem nevienotos.
Purperharts uz FK "Jelgava" pārcēlās bez pārejas maksas. Ja tāda tiktu prasīta, tad klubs viņa kandidatūru nemaz neizskatītu, norādīja kluba prezidents Peilāns.
"Cik es atceros, kā bija toreiz – treneris uzstāja, ka tas spēlētājs [Purperharts] ir jāņem," teica Ancāns. "Aģentam no Holandes bija pienākums pilnīgi no visiem klubiem paprasīt atsūtīt izziņas, ka viņi neprasīs kompensāciju."
Peilāns atminas, ka futbolista pārstāvis Marks Kūnens solījis vienošanos ar visām bijušajām Purperharta komandām par atteikšanos no trenēšanas kompensācijām. Realitātē gan šāda darbība izpalikusi, un
nepieciešamā izziņa saņemta tikai no viena kluba, lai arī tiesīgi pretendēt uz naudu bija vēl pieci Nīderlandes klubi.
"Protams, līdz galam diemžēl nepārbaudījām visus dokumentus, nesagaidījām dokumentus no katra kluba, tāpēc ka bija liels spiediens gan no aģenta, gan trenera, ka vajag ar šo spēlētāju parakstīt, un nebūs nekas traks," pauda Peilāns.
FK "Jelgava" prezidents Peilāns uzskata, ka Purperharts bijis acīmredzami neatbilstošs profesionālam līmenim. Pirms tam spēlējis futbolu Nīderlandes amatieru klubos un pēc vienas Jelgavā aizvadītas profesionālas sezonas viņš drīz vien atgriezies Nīderlandes amatieru līgās.
"Ja tas spēlētājs kāptu uz augstākām līgām… Viņš ir atpakaļ – no šašliku cepējiem pie šašliku cepējiem," sacīja Peilāns. "Tajā laikā Pahars, esot galvenais treneris, pasaka, ka man vajag šo spēlētāju, jo šis man tagad izvilks komandu. Kas tas tāds?!"
Peilāns uzskata, ka savu lomu spēlējusi tobrīd svaigi uzbūvētā kluba treniņu bāze. Nīderlandiešiem tā varētu būt radījusi iespaidu, ka Jelgavas klubs ir turīgs.
"Viņi no šašliku cepēju klubiem atbrauca, [nodomāja]: "Te jau ir 400 bērni, te jau ir bāze – tad jau no viņiem varēs paņemt! Aiziet, ietešam!" savu skatījumu atklāja Peilāns. "Ja šādi, tad ar mums sarunas nebūs nekādā gadījumā."
FK "Jelgava" tā laika sporta direktors Golubevs atzīst, ka nebija pārbaudījis, kādās komandās Purperharts spēlējis iepriekš.
Paļāvies, ka visu nokārtos nesen kā iepazītais nīderlandietis Kūnens.
Purperhartam sākot spēlēt Jelgavas komandas sastāvā, ātri vien sarosījās viņa bijušās komandas. Jau 2019. gada sezonas sākumā tās vērsās Nīderlandes Futbola federācijā, kas tālāk informēja FIFA. Tā uzlika pienākumu FK "Jelgava" samaksāt trenēšanas kompensācijas pieciem bijušajiem Purperharta klubiem. Kādam divus tūkstošus eiro, citam – pat astoņdesmit. Kopējā summa – nepilni 170 tūkstoši eiro.
FK "Jelgava" prezidents Peilāns uzskata, ka notikušais ir apzināta negodprātība. Viņa padotos esot apmuļķojis nīderlandietis Kūnens.
"Tātad viņus [Jelgavas kluba darbiniekus] vienkārši, rupjā valodā, uzmeta," teica Peilāns. "No tiem entajiem klubiem atsūtīja vienu vai divas [izziņas], ka neprasīs kompensāciju, bet uzreiz, kā treneris viņu pieteica, iestājās FIFA likumdošana, ka uzreiz jāmaksā kompensācijas."
FK "Jelgava" nebija gatavs šķirties no nepilniem 170 tūkstošiem eiro un norēķināties ar Purperharta bijušajiem klubiem.
"Ar teroristiskām metodēm holandietis grib ar "feikiem" spēlētājiem piedzīt naudu," pauda Peilāns. "Tas ir amorāli un pilnīgi mums nepieņemami. Mēs nevaram vienoties ar teroristiem."
Peilāns uzskata, ka Pahars ir zinājis par Kūnena shēmu.
"Tas nebija mūsu kluba aģents – tas bija Pahara draugs. Paziņa," sacīja Peilāns. "Labi, ko mēs saucam par draugu... Es teiktu, ļoti labs paziņa, kurš atveda to spēlētāju un nepateica, ka tur būs kompensācija [jāmaksā]."
Purperharta gadījums nav vienīgais Pahara laikā notikušais pārkāpums.
Arī horvātu spēlētāja Jakova Biljana piesaistīšana 2019. gada sezonā noveda pie FIFA piemērotām soda sankcijām.
Peilāns abos gadījumos kā vienojošo elementu akcentēja treneri Paharu.
"Pahars pateiks: "Es neko nezinu." Bet viņš bija [galvenais treneris], pret viņu ir liecinieki. Viņš teica, ka šis spēlētājs gan no Horvātijas, gan no turienes [Nīderlandes] ir jāņem," teica Peilāns. "Mums arī no citiem aģentiem ir nākuši [spēlētāji], kuri nebija ar Paharu saistīti. Mums neviena kompensācija nav bijusi jāmaksā."
Ar Horvātijas klubu ātri izdevies vienoties par izlīgumu – samaksāti pāris tūkstoši eiro un soda sankcijas atceltas. Peilāns atminas, ka tā bijusi aptuveni desmitā daļa no FIFA aprēķinātās summas. Arī Nīderlandes klubiem viņš katram ir gatavs maksāt desmit procentus no aprēķinātajām summām. Kad neklātienes komunikācijā dialogs nav raisījies, Peilāns komandējumā sūtījis kluba direktoru Golubevu.
"Es biju Holandē vizītē uz katru klubu," pastāstīja Golubevs. "Tie bija ļoti mazi klubi. Vienā vai divos klubos treniņi notika tikai sestdienās un svētdienās."
Nīderlandē redzētais Golubevam atstājis visai nenopietnu iespaidu. Klubu amatpersonas nav bijušas sastopamas, treniņi ārkārtīgi reti, laukumi – vājā stāvoklī. Peilānu tas mudinājis vērsties ar iesniegumu policijā, kas visas iesaistītās puses izsauca sniegt paskaidrojumus. Pēc to uzklausīšanas un iesniegto materiālu izpētes kriminālprocesu neierosināja.
Arī FIFA šķīrējtiesas lēmums bija FK "Jelgava" nelabvēlīgs, atstājot spēkā aprēķinātās trenēšanas kompensācijas pieciem Nīderlandes klubiem.
"Es neesmu ārsts"
Paharu nereti uzskata par visu laiku labāko Latvijas futbolistu. Eiropā spēcīgākajā klubu čempionātā Anglijas premjerlīgā viņš laukumā devies 129 spēlēs. Salīdzinājumam – otrais spēlēm bagātākais Latvijas futbolists Anglijas premjerlīgā ir Igors Stepanovs, kurš laukumā pabijis 17 reizes.
Paharu 2013. gadā iecēla par Latvijas izlases galveno treneri, tomēr valstsvienības rezultāti nebija labi. Pahars no amata atkāpās 2017. gada martā un gadu vēlāk kļuva par FK "Jelgava" galveno treneri.
Sastāva pastiprināšanas nolūkos Jelgavas klubs aktīvi meklēja spēlētājus ārpus Latvijas. Purperharts Jelgavā ieradās Pahara otrajā sezonā pie komandas stūres.
Lai arī Purperharts nekad nebija spēlējis profesionālā komandā, Paharam viņš šķitis perspektīvs.
"Es paskatījos viņu. Sapratu, ka viņš nespēlē profesionālā līgā, bet talantīgs puisis," pastāstīja Pahars. "Ātrs, teicama reakcija. Es gribēju ar viņu pastrādāt."
Paharu aizkaitina bijušā darba devēja Peilāna pārmetumi par iespējamu līdzdalību negodprātīgās darbībās.
"Galvenais treneris atbild par komandas sagatavošanu, treniņu procesu, komandas komplektāciju un tādējādi – rezultātu," uzsvēra Pahars."Neparaksta nekādus dokumentus, neatbild par nekādām detaļām futbolistu līgumos. Ne par samaksām, ne par kādām kompensācijām galvenais treneris neatbild. Ne Latvijā, ne Anglijā, ne kur citur. Ar to nodarbojas kluba sporta direktors un kluba juristi."
Pahars noliedz, ka nīderlandietis Kūnens būtu bijis viņa draugs vai labs paziņa, un Jelgavas kluba prezidenta Peilāna pārmetumus viņš dēvē par absurdiem.
"Es parādīšu saraksti, ko parādīju policijā. Es par šo lietu biju policijā. Nesaprotu, kāpēc man bija jāiet uz policiju, jātiekas ar jums un jāskaidro, ka es neesmu muļķis," stāstīja Pahars. "Tikai tāpēc, ka kaut kāds "širmaviks" ir atsitis sev galvu. Tas ir absurds."
Pahars parādīja savu saraksti ar Kūnenu saziņas vietnē "Whatsapp". No pirmajiem teikumiem ir noprotams, ka Kūnens vispirms ir sazinājies ar Jelgavas kluba sporta direktoru Golubevu. Pahars norādīja, ka sadarbību ar Kūnenu ir sācis Golubevs, nevis viņš.
Būvuzņēmēja Peilāna teiktais par Purperharta neatbilstību virslīgas līmenim Paharu saērcina.
"Es viņam [Peilānam] nedodu padomus, kādu tehniku pirkt, lai ieklātu asfaltu. Pareizi? Bet viņš runā par to, vai futbolists atbilst vai neatbilst [virslīgas līmenim]," piktojās Pahars. "Esmu bijušais Latvijas izlases galvenais treneris, visu mūžu esmu bijis futbolā. Esmu trenējis klubu, kas startējis Eiropas sacensībās. Viņš man teiks, kurš atbilst un kurš neatbilst?!"
Purperharts astoņās spēlēs "Jelgavas" labā guva divus vārtus, bet aizvadīt vairāk spēļu traucēja savainojumi. Pahars pieļauj, ka pāreja no amatieriem uz profesionālu līmeni, iespējams, bija viens no iemesliem, kāpēc Purperharta ķermenis neizturēja, taču to treneris nevarēja paredzēt.
"Es neesmu ārsts – es esmu galvenais treneris. Ieradās spēlētājs, viņš man iepatikās, biju gatavs ar viņu strādāt," paskaidroja Pahars. "Es teicu Sergejam Golubevam: "Mēs viņu ņemam, pārbaudi, lūdzu, [dokumentus]." Es Golubevam neskaitāmas reizes teicu – noskaidro par kompensācijām."
Otrs domstarpībās ierautais futbolists horvāts Jakovs Biljans Jelgavā nonāca ar latviešu futbola aģenta Roberta Mežecka gādību.
Latvijas Futbola federācijas (LFF) Talantu attīstības projektu vadītāju Mežecki Pahars uzaicināja sev līdzi uz interviju Latvijas Radio.
"Futbola pasaulē citreiz gadās, ka kāds spēlētājs caur pazīstamiem paprasa palīdzību atrast klubu," paskaidroja Mežeckis. "Parādījās tas Jakovs Biljans, un mēs viņu atvedām uz pārbaudi Jelgavā. Viņš patrenējās kādu nedēļu, Marianam [Paharam] kā trenerim viņš iepatikās. Viņi bija gatavi viņu ņemt."
Līdzīgi kā Purperharta gadījumā, arī pirms līguma parakstīšanas ar Biljanu izziņa par atteikšanos no trenēšanas kompensācijas saņemta vien no horvāta iepriekšējās darba vietas, pastāstīja Mežeckis.
"Ja es tagad pareizi atceros, no viņa beidzamā kluba [saņēma izziņu], ka viņi atsakās no kompensācijas, ka viņam [Biljanam] nav spēkā esošs līgums, tāpēc viņš ir brīvais aģents," teica Mežeckis.
Aģents Mežeckis neesot zinājis, ka ir vēl citi klubi, kas varētu pretendēt uz trenēšanas kompensācijām gadījumā, ja Biljans parakstītu līgumu ar Jelgavas komandu.
"Ir tāda FIFA programma, kas saucas TMS. Tā ir platforma, kurā ir katra spēlētāja vēsture. Tai piekļuve ir klubam, federācijām – aģentiem nav," pastāstīja Mežeckis. "Jebkurš klubs, parakstot spēlētāju, var iziet cauri visai spēlētāja vēsturei un saprast, kurā klubā viņš bija un kad bija, un ar kādu klubu ir jākomunicē par tām kompensācijām."
Jelgavas kluba rezultāti 2019. gada sezonā bija pieticīgi, un nepalīdzēja pat daudzie spēlētāji no ārvalstīm. Pahars no galvenā trenera amata atkāpās 2019. gada jūnijā savas otrās sezonas vidū.
Kūnens pašlaik strādā Nīderlandes augstākās līgas klubā "PEC Zwolle". Viņš pilda tehniskā menedžera funkcijas. Sniegt paskaidrojumus Latvijas Radio "Atvērtajiem failiem" Kūnens atteicās. Paharam viņš pavēstīja, ka komentārus sniegs vien tad, ja viņam veltītie pārmetumi izskanēs Nīderlandes medijos.
Samaksāt neļauj morāle
LFF Administratīvā un labas pārvaldības departamenta vadītājs Artūrs Saļņikovs uzskata, ka klubs varētu būt kļūdījies, pirms profesionālo līgumu parakstīšanas pilnībā neizpētot futbolista vēsturi.
"Jo prakse ir tāda: piemēram, klubs var pieprasīt "spēlētāja pasi", tur var redzēt visu vēsturi un tad klubs redz, ka, teiksim, tas līgums, ko viņi potenciāli paraksta, būs pirmais profesionālais līgums," izklāstīja Saļņikovs. "Bieži vien klubi, pieprasot šo pasi, redzot spēlētāja vēsturi, nemaz neparaksta pirmos profesionālos līgumus, jo saprot, ka tas vienkārši finansiāli nav izdevīgi."
Saļņikovs norādīja, ka FIFA ir piemērojusi FK "Jelgava" aizliegumu reģistrēt jaunus spēlētājus līdz pat 2025. gada vasarai. Sankcijas paliks spēkā, kamēr nebūs nokārtotas saistības ar nīderlandiešu klubiem. Aizliegums gan neattiecas uz bērniem un jauniešiem.
"Līdz 15 gadu vecumam viņi [Jelgavas futbola klubs] ir tiesīgi reģistrēt spēlētājus," paskaidroja Saļņikovs."Diezgan nesen atnāca papildinājums, ka tiem klubiem, kuriem ir tas [transfēru] aizliegums, ka līdz 15 gadiem tie tomēr drīkst reģistrēt spēlētājus."
Visi pasaules futbola klubi ir sadalīti četrās kategorijās pēc dažādu kritēriju kopuma, tai skaitā valstu reitinga.
Ilgu laiku lielākā daļa Latvijas klubu bija ierindoti zemākajā ceturtajā kategorijā, kas brīvi varēja pieteikt spēlētājus, un uz tiem neattiecās noteikumi par trenēšanas kompensāciju maksāšanu bijušajām komandām.
Trešās kategorijas klubi bija vien tie, kuri paralēli startēja Eiropas klubu sacensībās.
"Pirms vairākiem gadiem bija tā, ka trešās kategorijas klubi mums bija tikai Eirokausu dalībnieki, bet pēc tam vienā brīdī tika pieņemts lēmums, ka tie klubi, kas atbilst akadēmijas statusam, saskaņā ar akreditāciju, ir trešās kategorijas klubi Latvijā. Tas joprojām ir spēkā," teica Saļņikovs.
Lēmumu pieņēma Latvijas Futbola federācija – "Jelgavas" klubam ir akreditēta jaunatnes akadēmija, tādēļ tas no ceturtās kategorijas tika pacelts uz trešo.
Jelgavas klubs līdz 2019. gada sezonai bija pieradis neuztraukties par trenēšanas kompensācijām, un izmaiņas, pēc Peilāna teiktā, bija negaidītas.
"Latvijas Futbola federācija, kur strādā vieni un tie paši cilvēki jau vēsturiski, pilnīgi pat nepabrīdināja, ka vienā gadā Latvija pēkšņi ir pacēlusies tajā līmenī, ka ir jāmaksā kompensācijas," pukojās Peilāns.
Saļņikovs paskaidroja, ka visa informācija ir atrodama LFF reglamentā par spēlētāju statusu un pārejām. Ik reizi, kad reglamentā ir izmaiņas, to centralizēti izsūta visiem biedriem. Saziņu ar Jelgavas klubu gan viņš e-pastu vēsturē neatrod, jo tik senas sarakstes neesot saglabājušās.
"Viņi [LFF] pat nepabrīdināja mūs: "Eu, esiet uzmanīgi ar šādiem spēlētājiem, uz viņiem varētu attiekties kompensācijas!" [Federācija] vienkārši aizmiegtām acīm – maucam!" teica Peilāns.
Futbola aģentam Patrikam Ancānam ir liela pieredze darbā ar Eiropas futbola klubiem. 2023. gada augustā viņa klients, 16 gadus vecais Roberts Kukulis, parakstīja līgumu ar vienu no Itālijas spēcīgākajiem klubiem Milānas "Inter".
"Manā karjerā nav bijusi neviena spēlētāja pāreja, kura ir bijusi šajā vecuma posmā, uz kuru ir attiecināmas trenēšanas kompensācijas, ka klubs nav prasījis dokumentus vai nav saskaņojis ar iepriekšējiem klubiem šo pāreju," atzina Ancāns.
FK "Jelgava" nedienas ar nenokārtotām spēlētāju pārejām futbola aģentam Ancānam šķiet ļoti savādas.
"Ja kādreiz neuzprasa, tā ir, visticamāk, vai nu kāda kluba attiecīgu darbinieku nezināšana par šīm trenēšanas kompensācijām, kam es negribētu ticēt, jo to zina jebkurš," teica Ancāns. "Vai arī kādreiz vienkārši tici otrai pusei – tam, ko saka mutiski, bez jebkādiem dokumentiem."
Ierasta prakse spēlētāju pāreju tirgū ir uzrādīt par futbolistu visus dokumentus.
"Man kā aģentam... es piedāvāju spēlētāju, vai viņš var atbraukt uz pārbaudēm, uzrādu dokumentus no visiem iepriekšējiem klubiem, kādas ir to finansiālās prasības, vai ko mēs varam sarunāt," paskaidroja Ancāns. "Viņi [pircēji] skatās. Ja tas viņiem ir pieņemami, viņi to var atļauties, tad viņi ir gatavi uzaicināt spēlētāju uz pārbaudēm."
Reizēm gan komandas spēlētājus noskata arī bez uzaicināšanas uz pārbaudes laiku.
"Tas pats notiek arī, ja pārbaudes nav. Ja ir uzreiz pa tiešo parakstīšana, vienmēr tiek prasīti šie dokumenti no visiem iepriekšējiem klubiem," uzsvēra Ancāns. "Jo par trenēšanas kompensācijām ir lietas kursā pilnīgi jebkurš, kurš strādā jebkurā futbola klubā."
Datubāze ar katra futbolista bijušajām komandām nav brīvi pieejama jebkuram interesantam, un šādas piekļuves nav pat futbola aģentiem.
"Ja ir starptautiska pāreja, piemēram, uz Itāliju, tad Itālijas Futbola federācija pieprasa Latvijas Futbola federācijai spēlētāja pasi. Tā pase glabājas tikai federācijā," pastāstīja Ancāns. "Spēlētāja pasē var redzēt visus klubus, kādos termiņos ko tas spēlētājs ir pārstāvējis. Tad ej visam cauri un mēģini sadabūt dokumentus vai panākt vienošanās. Jā, ļoti bieži ir diezgan problemātiski to izdarīt, it īpaši ja spēlētājs 6-7 gadu laikā ir pabijis trijās četrās komandās."
Purperhartu uz Jelgavu atvedušais Kūnens nav atrodams FIFA reģistrēto futbola aģentu sarakstā, kas gan nav nekas neierasts.
"Ja tev piedāvā spēlētāju, teiksim, ar Vācijas pasi, un to piedāvā kāds vācu cilvēks, klubi pat neskatīties īpaši, kas tas ir par cilvēku, kurš piedāvā. Vai viņš ir kaut kādos aģentu sarakstos, vai ir kaut kur norādījis, ka darbojas kā futbolistu aģents. Tā tas arī nenotiek," atzina Ancāns.
Spēlētāju piedāvāšana caur pazīšanos futbola pasaulē ir ļoti izplatīta prakse.
"Ļoti lielu lomu spēlē cilvēku attiecības šajās spēlētāju pārejās," uzsvēra Ancāns. "Pat ja tev ir ļoti labs spēlētājs, bieži vien tu nekādi nevari tikt līdz tam klubam, kuram viņu vēlies piedāvāt, jo vienkārši tur nepazīsti cilvēkus."
Sankcijām pakļautais futbola klubs "Jelgava" virslīgā nespēlē kopš 2020. gada un šobrīd startē tikai jaunatnes sacensībās. Tomēr virslīgā spēlē cita Jelgavas komanda ar teju identisku nosaukumu – futbola skola "Jelgava", un uz to neattiecas nekādi ierobežojumi.
Komandā spēlē Māra Peilāna dēls Mārcis, bet uzņēmējs noliedz savu saistību ar šo klubu. Futbola skolas "Jelgava" amatpersonu lokā Peilāna vārds nav atrodams, un uzņēmējs paskaidroja, ka viņa vadītais FK "Jelgava" uz atgriešanos virslīgā pašlaik netēmē.
"Vai FK "Jelgava" spēlēs virslīgā, to es nevaru pateikt. Bet mēs tad izīrējam labākos puikas uz FS "Jelgava", paskaidroja Peilāns. "Pēc normālas, atļautas likumdošanas, lai viņiem ir spēļu prakse virslīgā."
Pielaižot FS "Jelgava" startam virslīgā, LFF komandu brīdināja, ka ciešā draudzība ar FK "Jelgava" var novest pie tāda paša spēlētāju pāreju aizlieguma, kādu izcieš Peilāna vadītais klubs.
"Kad viņiem [FS "Jelgava"] tika izsniegta licence, tad lēmumā bija piebilde, ka tāds risks pastāv, ka pēc FIFA lēmuma šāds aizliegums kādā brīdī varētu tikt piemērots arī FS "Jelgava". Tas viņiem bija konkrēti pateikts," pastāstīja LFF departamenta vadītājs Saļņikovs.
Peilāns uzsver, ka komanda FS "Jelgava" nav radusies ar mērķi apiet FIFA sankcijas viņa vadītajam klubam. Laikā, kad FK "Jelgava" vēl spēlējis virslīgā, meklējuši sabiedrotos zemāka līmeņa līgā, kam spēļu prakses gūšanai izīrēt pusaudžu vecuma futbolistus.
"Tajā laikā mēs spēlējām virslīgā un bija izdevība vienoties ar klubu, kas spēlēja otrajā līgā, "Albatroz", ka mūsu U15–U16 puikas nevis spēlēs virslīgā un lauzīs ar profesionāļiem, kam nebija gatavi, bet spēlēs otrās līgas čempionātā," norādīja Peilāns.
Biedrību "Albatroz Sport Club" 2021. gadā pārdēvēja par futbola skolu "Jelgava". Kluba valdē atrodams bijušais FK "Jelgava" kapteinis Valērijs Redjko, kā arī bijušais kluba direktors Jānis Vuguls. FS "Jelgava" mājaslapā kā sporta direktors norādīts Edgars Kļenausks, kurš vienlaikus ir arī FK "Jelgava" valdes loceklis. Pērn FS "Jelgava" izcīnīja tiesības sacensties virslīgā un šogad debijas sezonā 10 komandu konkurencē sasniedza 6. vietu.
FK "Jelgava" nav vienīgais klubs, kam par nenokārtotām saistībām pret spēlētāju bijušajām komandām tika piemērotas FIFA sankcijas.
Ar līdzīgām problēmām pēdējā laikā saskāries arī futbola klubs "Liepāja", futbola klubs "Valmiera" un futbola klubs "Spartaks".
Futbola kluba "Jelgava" prezidents Peilāns piesaistījis juristus un gatavojas jaunam sarunu raundam ar Nīderlandes klubiem un pasaules futbola vadošo organizāciju FIFA. Peilāns ir gatavs vienoties par samaksu ar visiem klubiem, taču par krietni mazākām summām.
"Mēs neslēpjamies, bet mēs nevaram atļauties, pat nevaram morāli piekrist izspiedējiem," teica Peilāns.
Par FK "Jelgava" gadījumu Latvijas Radio uzzināja no Nīderlandes žurnālistiem. Viņi uzskata, ka pārmetumi Nīderlandes klubiem ir nepamatoti, jo pāreju noteikumi visā pasaulē ir vienādi, un nav šaubu par to, ka Jelgavas klubs noteikumus ir pārkāpis.
