"Barcelona" pirmā sastāva futbolistu vidējā gada alga, kas fiksēta 2018. gada novembrī, ir 13,76 miljoni dolāru. Dāsnāko klubu ranga galvgalī "Barcelona" atgriezās pirmo reizi kopš 2012. gada.
Otro vietu rangā ieņem cits Spānijas futbola klubs Madrides "Real" ar pirmā sastāva vidējo gada algu 10,65 miljoni dolāru. Trijnieku noslēdz Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubs Oklahomasitijas "Thunder" ar vidējo 10,33 miljonu dolāru atalgojumu.
Pētījumā uzskaitīta komandu pirmā sastāva alga, neskaitot sportistu reklāmas ieņēmumus vai citas aktivitātes ārpus sporta.
Seši no ranga TOP 10 klubiem pārstāv NBA, atspoguļojot iespaidu, ko uz aizokeāna līgas basketbola klubu maksātspēju atstāja televīzijas raidīšanas tiesību līgums, kas stājās spēkā pirms 2016./2017. gada sezonas. Vēl 2015. gadā lielākās algas maksājošo klubu reitingā astoņas no TOP 10 pozīcijām aizņēma futbola klubi, kam jaunākajā rangā ir tikai četras vietas desmitniekā. Līdzās "Barcelona" un Madrides "Real" ir arī Turīnas "Juventus" (9.) un "Manchester United" (10.), bet visas pārējās vietas TOP 10 aizņem NBA klubi. Savukārt spēlētājus vidēji vislabāk algojošais Nacionālās hokeja līgas (NHL) klubs Vašingtonas "Capitals" rangā ir tikai otrā simta sākumā (109.).
Spēlētājiem vispateicīgāko līgu galvgalī NBA seko Indijas kriketa Premjerlīga. NBA spēlētāja vidējā gada alga ir 7,8 miljoni dolāru, bet Indijas kriketa Premjerlīgā - 5,06 miljoni dolāru, ja pārrēķina nedēļas atlīdzības. Tālāk seko Ziemeļamerikas Galvenā beisbola līga (4,51 miljons dolāru) un Anglijas futbola Premjerlīga (3,94 miljoni dolāru).
Vislielāko algu par vienu spēli vidēji saņem Indijas kriketa Premjerlīgā, tiesa, spēlētājiem ir tikai septiņu nedēļu līgumi un regulārajā sezonā viņiem jāaizvada 14 spēles.
Apskatā ir iekļauta arī Latvija - futbola virslīgas kluba spēlētāja vidējā gada alga uzrādīta 8300 dolāru, kas 68 futbola līgu konkurencē ir tuvu pēdējam desmitam.
