Armēnijas olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Grahija Rostomjans uzsvēra, ka armēņu sportistiem ir labas izredzes cīnīties par medaļām, un tā ir absolūta nacionālās olimpiskās komitejas kompetence pieņemt lēmumu par dalību Eiropas spēlēs.
Iepriekš Armēnijā risinājās asas diskusijas par iespējamo dalību Eiropas spēlēs. Pret piedalīšanos iebilda vairāku sporta veidu federāciju vadītāji. Došanos uz Baku par nevajadzīgu nosauca Armēnijas cīņas sporta izlases galvenais treneris Levons Džulfalakjans un vingrošanas federācijas vadītājs Alberts Azarjans. Viņi uzskata, ka armēņiem Baku neļaus uzvarēt, nešķirojot līdzekļus, turklāt delegācija Baku būtu apdraudēta.
Savukārt Eiropas spēļu rīkotāji iepriekš apliecināja, ka Armēnijas delegācijai Azerbaidžānā būs garantēta drošība. Olimpiskajām spēlēm līdzīgās sacensības Azerbaidžānas galvaspilsētā notiks no 12. līdz 28.jūnijam, piesaistot vairāk nekā 6000 sportistu 20 sporta veidos.
Armēnija un Azerbaidžāna deviņdesmito gadu sākumā iesaistījās vairākus desmitus tūkstošu upuru prasījušā militārā konfliktā par Azerbaidžānas apgabalu Kalnu Karabahu, kur dzīvo lielākoties armēņi. Pēc vienošanās par pamieru Armēnija ir okupējusi lielāko daļu Kalnu Karabahas un piespiedusi visus azerbaidžāņus pamest šo teritoriju, kur pašlaik ir apmēram 145 000 iedzīvotāju. Azerbaidžānas militārie tēriņi ir lielāki nekā viss valsts budžets Armēnijā, kas savukārt rēķinās ar Krievijas atbalstu.