2023. gads sportā: Bronzas laikmets hokejā, basketbolisti TOP5 pasaulē

ĪSUMĀ:

Hokejisti pasaules čempionātu Rīgā sāka ar diviem zaudējumiem, bet uzvara papildlaikā pār Čehiju ļāva pārvērst turnīra gaitu, kas rezultējās ar bronzas medaļām kaklā. Turnīra noslēgumā Tamperē latvieši pirmo reizi vēsturē tika pie godalgām pasaules čempionātos, un valstsvienības kapteinis Kaspars Daugaviņš aicina Latviju lepoties ar sevi, jo esam labāki, nekā par sevi domājam.

Basketbola valstsvienība no Pasaules kausa finālturnīra atgriezās ar izcīnītu 5. vietu un tikpat neviltotu līdzjutēju atzinību par pašatdevi un cīņassparu. Basketbola izlases kapteinis Dairis Bertāns par gada labāko komandu džentlmeniski nosauca hokeja valstsvienību, kas mājup atveda medaļas. 

Gada komanda – Latvijas līdzjutēji

Tikmēr Daugaviņš gada labākās komandas laurus atvēl Latvijas faniem, kas palīdzēja nacionālajai izlasei sasniegt nebijušus augstumus gan basketbolā, gan hokejā. Sports deva prieka mirkļus Latvijas cilvēkiem sarežģītos laikos, uzsvēra Daugaviņš. Hokejs un basketbols šovasar aizrāva gan Daugaviņu, gan Bertānu, turklāt abiem ne ierastākajā sporta veidā.

Skatoties spēles ekrānos, abiem kapteiņiem teju bija sajūta, ka paši atrastos laukumā  – Dairis hokejā un Kaspars basketbolā.

Fanu sirsnība un emocijas dod Dairim un Kasparam enerģiju turpināt iesākto. Hokejs un basketbols latiņu ir pacēlis nebijušos augstumos, bet nākamgad tā jāceļ vēl augstāk. Līdzšinējā panākumu atslēga ir arī visu spēlētāju raušanās uz izlasi. 

Saruna ar Kasparu Daugaviņu un Dairi Bertānu 

Basketbolista karjerā 170 spēles Latvijas izlasē aizvadījušais ilggadējais kapteinis Jānis Blūms neslēpj, ka 5. vieta Pasaules kausā tomēr atstāj nepadarīta darba sajūtu, toties turpmāk visi pretinieki jo īpaši gribēs vinnēt Latviju kā basketbola topa valsti. 

"Ja būtu kaut vai ar trešo vietu atbraukuši, tad tev ir kaklā kaut kas. Piektā vieta ir forši, ir pasaules atzinība, bet tomēr ir tāda nepadarīta darba sajūta – gribās to medaļu. Galvenais, ka ir potenciāls, lai to medaļu dabūtu," atzina Blūms. "Jāgatavojas uz to, ka tagad katrs būs sagatavojies pret mums nevis uz 100, bet uz 110%, un visi gribēs vinnēt Latviju, jo Latvija tagad pieder topa valstīm."

Hokeja leģenda un Latvijas izlases vārtsargu treneris Artūrs Irbe uzsver, ka treneriem uzvaras formula ir skaidra, un spēlētāji tam tic.

"Tā formula bija skaidra – pilnīga pašatdeve, izcils kolektīvs un iekšējā ķīmija un ļoti labs vārtsargs," galvenās bronzas receptes sastāvdaļas nosauca Irbe. "Mēs saprotam, ka trešā vieta mums [turpmāk] negarantē neko. Tas nozīmē, ka pretinieki gribēs mums vēl stiprāk iecirst."

Zelta medaļas hokejistiem jau šogad nebija tālu, uzskata Irbe. 

"Mēs esam sajutuši to garšu, mēs noticējām, mēs izdarījām, mēs gribam to vēl, un mēs zinām, ka mēs to varam," uzsvēra Irbe. "Mēs zinām, kas mums pietrūka, lai izcīnītu zelta medaļas. Mēs nebijām tālu. Vienalga, kā kurš uz to skatās. Varbūt arī saka, ka paveicās. Es saku: "Mēs nebijām tālu.""

Savukārt basketbola valstsvienības galvenais treneris Luka Banki lēš, ka noturēties komandas sasniegtajās virsotnēs būs sarežģīts uzdevums. "5.vieta Pasaules kausā – tas ir brīnišķīgs skats, bet palikt šajā līmenī būs grūti," paskaidroja Banki.

Ceļš līdz panākumiem ērkšķiem klāts

Sākums gan nebija uz mažora nots. Fani līdzjutēju kustībā bažījās par rēnākiem hokeja pavasariem, kā arī Daugaviņš vērtēja, ka fani hokejam atvēl mazāk laika nekā iepriekš. Latvija tikmēr otro reizi trīs gados gatavojās uzņemt pasaules čempionātu. Valsts savu svētību turnīram deva, bet finanses 750 tūkstošu eiro apmērā nebija gatava piešķirt, rosinot meklēt arī citus finansējuma avotus.

Valsts visbeidzot iedeva pusmiljonu eiro rīkotājiem, bet viens no čempionāta finansējuma avotiem organizatoriem bija biļetes. Savukārt līdzjutējiem izvēle kļuva diezgan skaidra – aizlidot turp un atpakaļ uz Londonu vai aiziet uz vienu Latvijas izlases spēli. Biļetes sākotnējā 135 eiro cena tika samazināta līdz 99 eiro, un neapmierinātības temperatūru piezemēja atlaižu kods. 

Arī izlasē viss negāja pēc plāna. Vārtsargs Elvis Merzļikins atteica, lai pienācīgi sagatavotos sezonai Nacionālajā hokeja līgā (NHL), bet iepriekš zaļo gaismu devušais uzbrucējs Zemgus Girgensons norāva stāvbremzi un izlasei nepievienojās.

Izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš neslēpa, ka Zemgus atteikums viņu pārsteidza, bet situācijā bija jārod risinājums.

Panākumi hokejā un basketbolā pēc sarežģījumiem gatavošanās posmā

Aizvietotāji bija jāmeklē arī Latvijas basketbola izlasē pirms došanās uz Pasaules kausa finālturnīru Āzijā. Iztrūka divu līderu Riharda Lomaža un Jāņa Strēlnieka. Pie tam Latvija ielozēta "nāves grupā" pie Kanādas un Francijas. Ar karogu pa priekšu bija gatavi doties abi Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) pārstāvji Dāvis Bertāns un Kristaps Porziņģis.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidents Raimonds Vējonis solīja, ka Porziņģis spēlēs, līdzīgu toni ieturēja arī LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss,

taču medijos gruzdēja informācija, ka Kristaps traumas dēļ nebūs spēlētājs. Baumas pārvērtās realitātē – Porziņģis tikai savā dzimšanas dienā Liepājā izgāja laukumā paņemt dāvanas, tāpēc daži desmiti piktu līdzjutēju tribīnēs neieradās. Atgrieztās teju 80 biļetes gan nepalika guļam kasē, jo basketbolists Dāvis Bertāns tās iegādājās un kopējo summu ziedoja Ukrainas bērniem.

Uzņemti desmitiem starptautisku sporta sacensību

2023. gads apliecināja, ka latvieši ar kārtīgas lauku sētas centību prot sarīkot grandiozus sporta svētkus. Sporta pasākumu virkne bija gara un bagātīga, vienīgi joprojām nav kārtīgas izpratnes par to, kādus pasākumus mēs izvēlamies rīkot un par kādiem līdzekļiem klāt šo svētku galdu.

Latvijā šogad sarīkoja vairāk nekā 70 starptautiska līmeņa sporta pasākumu – notika Eiropas čempionāti, dažādi Pasaules kausa posmi un kvalifikācijas turnīri. Īpašs brīdis bija Madonā, kur uzņēma Latvijā līdz šim augstākā līmeņa biatlona sacensības – Eiropas junioru čempionātu. Mērķis madoniešiem gan ir augstāks – reiz sarīkot Pasaules kausa sacensības. 

Savukārt galvaspilsētā Biķerniekos pulcējās labākie spīdveja braucēji, lai sacenstos pasaules čempionāta "Grand Prix" posmā. Latvijas labāko spīdvejistu Andžeju Ļebedevu iepriecināja iespēja Rīgai uzņemt spīdveju pasaulē augstākajā līmenī. 

Latvija rudenī uzņēma pasākumu, kas ne tikai pie mums notika pirmo reizi, bet absolūti pirmo pasaules čempionātu skriešanā.

Uz brīdi Latvija kļuva par pasaules skriešanas galvaspilsētu. Pasaules čempionāta skriešanā organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords priecājas par sasniegto mērķi – panākt, lai sacensību dalībnieki iemīlas Rīgā. 

"Pierādījums tam, ka mēs varam," pasaules čempionātu skriešanā raksturoja Nords. "Arī, ka pilsēta var un, ka mēs kā mazs cinītis varam to vezumu pavilkt, jo tā atbildība loģiski bija ļoti liela. Uzreiz pateicu sākumā, ka mans mērķis, lai visi, kas atbraukuši šurp, lai viņi iemīlas Rīgā. Lai nākamgad un vēl turpmākajos gados, lai visi droši brauc atpakaļ pie mums. To man arī nāca klāt un cilvēki teica: "Jā, vecīt, mēs tavu Rīgu iemīlējām. Viss kārtībā!"

Lai visu pasākumu organizēšanā uz valsts naudu varētu pretendēt pēc vienotiem noteikumiem, Ekonomikas ministrija plāno izveidot "dižpasākumu" finansēšanas mehānismu.

Tas ļaus pieteikties starptautiski nozīmīgu sporta un kultūras pasākumu rīkošanai. Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs uzsver, ka tas vairs nav sportu, bet ekonomiku atbalstošs pasākums, kas budžetā naudu atgriezīs ar nodokļiem. 

"Dižpasākumi – tur ir tā būtība, ka tas vairāk nav sporta pasākumu atbalsts, bet tādi ekonomiku veicinoši pasākumi, kuru galvenā būtība, ka valsts ieguldītos līdzekļus atgriezīs ar plusu pēc gada vai pēc diviem caur nodokļiem," uzsvēra Šteinbergs.

Latvija uzņem sporta pasauli pie sevis

Iespējams, tas ļaus turpmāk izvairīties no organizatoriskiem sarežģījumiem finanšu dēļ. Kad pavasarī Rīga un visa Latvija izjuta vērienīgo hokeja pavasara trakumu pēc valstsvienības augošajiem panākumiem pasaules čempionātā, organizatoru prātus nodarbināja doma, vai varēs norēķināties par visiem ar čempionātu saistītajiem tēriņiem. Sākotnēji zemie biļešu pārdošanas apjomi radīja pamatīgas bažas Hokeja federācijai, kura bija atbildīga par uzņemtajām saistībām. Tieši ar biļešu pārdošanu saistījās lielākās cerības ieņēmumu sadaļā.

Pasaules hokeja čempionāta organizatoriskās komitejas vadītājs Edgars Buncis neslēpj, ka bija satraukums, ko darīt, ja būs jārunā ar kreditoriem.

"Otrajā nedēļā sajūta neliecināja ne par ko tādu pozitīvu - bija satraukums no visām pusēm," atzina Buncis. "Jau birojā sākām plānot, ko darīsim, ja gadījumā pienāks moments un mums nāksies strādāt ar kreditoriem."

Tajā pašā laikā Buncis uzsver - Rīgā aizvadītais čempionāts uz vairākiem gadiem pacēla organizatorisko latiņu jaunā līmenī.

"Rīga uzlikusi jaunu latiņu. Es domāju, ka "Infront" kā komerctiesību turētājs izmantos Rīgu un Rīgas video nākamos piecus-septiņus gadus noteikti," sacīja Buncis. "Tas ir tāds sava veida, kā populāri saka "benchmark" [paraugetalons]."

Aizvadītais gads nepagāja bez infrastruktūras jautājumu cilāšanas.

Kārtējo reizi diskusijas par nacionālo futbola stadionu nonāca ziņu virsrakstos, un pamati tika likti komandu sporta spēļu hallei, kam būtu jābūt gatavai līdz 2024. gada beigām. Tikmēr Rīga beidzot sagaidīja modernu vieglatlētikas manēžu. 40 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas galvaspilsētā tapa pirmā vieglatlētu vajadzībām būvēta celtne.

"Pirmo reizi stadiona projekts izskanēja visaugstākajā politiskajā līmenī un tika atzīts par stratēģiski svarīgu valsts projektu," gandarījumu pauda Šteinbergs.

Savukārt Latvijas nacionālā sporta centra valdes loceklis Andris Pārups lepojas ar vieglatlētikas manēžu.

"Pamatā tā ir vieglatlētikas māja, gan 60 metru skriešana - redzam astoņus celiņus laukuma centrā, gan 200 metru ovāla aplis, kārtslēkšana, tāllēkšana, un pa vidu redzam arī teraflex segumu, kas ir piemērots tieši komandu sporta spēlēm," norādīja Pārups. "Skatāmies arī uz [manēžas] multifunkcionalitāti. [Tā] speciāli tika izcelta, lai varam kaut vai no ieņēmumu diversifikācijas viedokļa strādāt ar vairākiem sporta veidiem, vairākām ieņēmumu plūsmām."

Sporta pasākumi dažādos līmeņos nodrošina ekonomisko vilkmi, tomēr nereti vērtīgākā ir tieši nemateriālā atgriezeniskā saite – lepnums par sevi, savu valsti un iespēja pārliecināties, ko ļauj sasniegt nepadošanās. Svarīgākais, lai būtu nepieciešamā augsne, kas motivētu uzņēmīgus un labā nozīmē trakus cilvēkus ar saviem darbiem iedvesmot pārējos.

Latvieši starmešu gaismā

Vairākiem Latvijas sportistiem šogad izdevās spert soli uz priekšu un likt par sevi runāt. Mērogi dažādi, taču viņiem visiem būs ko atcerēties.

Teodors Bļugers kļuva par otro Latvijas hokejistu, kurš izcīnīja Stenlija kausu.

Nacionālās hokeja līgas (NHL) izslēgšanas turnīrā Vegasas "Golden Knights" sastāvā Bļugers piedalījās sešās spēlēs un finālsērijā laukumā nedevās, tomēr Sandim Ozoliņam - pirmajam latvietim, kurš 1996. gadā ieguva Stenlija kausu, nav nekādu šaubu, ka Teodors čempiona gredzenu pelnījis godam. 

Stenlija kausa izcīņa nav turnīrs nedēļas garumā, un svarīga ir katra komandas uzvara, kas tuvina mērķim, tādēļ Bļugers ir īstens trofejas īpašnieks, ja reiz komanda nolēma, ka uz kausa jābūt viņa vārdam.

Arī individuāli Latvijas sportisti gūst panākumus pasaulē

"Vidēji ir 22 spēles, lai izcīnītu Stenlija kausu, 16 uzvaras. Tādēļ, ja tu piedalies lielākajā daļā no tām uzvarām, tu esi devis savu artavu, neatkarīgi no tā vai tas ir pirmais, otrais, trešais vai ceturtais virknējums," uzsvēra Ozoliņš. "Un komanda viņu [Bļugeru] izvēlējās, ka ir jābūt uz Stenlija kausa iegravētam viņa vārdam." 

Savukārt sieviešu konkurencē par Latvijas sporta karalienes troni jautājumu nav - globālu atpazīstamību nodrošināja Aļona Ostapenko

gan ar uzvaru pār pasaules pirmo raketi Igu Švjonteku, gan ceturtdaļfināla sasniegšanu divos "Grand Slam" turnīros.

Trīsreiz Latviju olimpiskajās spēlēs ir pārstāvējis riteņbraucējs Arvis Piziks, kurš trīsreiz ir nobraucis pilnu "Tour de France". Tagad viņš Latvijā cep tikpat gardu picu kā Itālijā un uzsver, ka mūsu labākie riteņbraucēji ir sasnieguši līmeni, kurā savulaik bija pasaules čempions Romāns Vainšteins.

Toms Skujiņš šogad divreiz kāpa uz pjedestāla "Giro de Italia" velobrauciena posmos. Viņš neslēpj, ka vienmēr gribas vinnēt kādu posmu, bet Toms priecājas gan par citām vietām uz pjedestāla un TOP10, gan par komandas gūto uzvaru "Giro d'Italia" posmā. 

Vēlreiz par sevi atgādināja vairāki juniori, kuri jau šobrīd ir spējīgi sacensties un uzvarēt pieaugušo konkurencē.

Riteņbraucēja Veronika Stūriška kļuva par BMX pasaules junioru čempioni, bet vieglatlēte Agate Caune izcīnīja divas zelta medaļas Eiropas U-20 čempionātā un sasniedza finālu 5000 metros pasaules čempionātā. 

Jānis Reišulis 15 gadu vecumā kļuva par Eiropas čempionu motokrosā un noslēdza profesionāļa līgums ar "Yamaha" komandu. Brāļi Daniels un Bruno Lielbārži 17 gadu vecumā pirmoreiz kāpa uz pjedestāla pirmajā pasaules čempionāta sezonā un cer pēc iespējas ātrāk cīnīties par titulu blakusvāģu motokrosā.

Soli tuvāk sapnim

Daudzi Latvijas sportisti šogad spēra soli uz priekšu, apliecinot, ka sapnis par vislielākajiem panākumiem ir dzīvs un pie tā sasniegšanas tiek strādāts pareizajā virzienā.

Bobsleja pilots Emīls Cipulis izcīnīja sudrabu pasaules čempionātā, Pasaules kausu distanču slēpošanā U-23 vecuma grupā ieguva Patrīcija Eiduka, Ritvars Suharevs nodrošināja Eiropas čempiona titulu svarcelšanā, bet Mārtiņš Sesks ar stūrmani Renāru Franci kļuva par Eiropas vicečempioniem rallijā. 

Panākumu mērogi dažādi, tomēr visus gan pavisam jaunos, gan pieredzes bagātos vieno viens – solis tuvāk lielajam mērķim.

Anete Sietiņa šķēpmešanā sasniedza 4. vietu pasaules čempionātā - vieglatlētei sāpīgs prieks ar dalītām emocijām, sacensību noslēgumā paliekot bez medaļas. Tikmēr Līna Mūze-Sirmā šķēpmešanā izpildīja Parīzes olimpisko spēļu normatīvu. Šāvēja Agate Rašmane izcīnīja bronzu pasaules čempionātā un nodrošināja arī olimpisko ceļazīmi. Savukārt biatlonā Andrejs Rastorgujevs un Baiba Bendika nopelnīja bronzu jauktajā stafetē Pasaules kausa posmā.

Pārmaiņu vēji veterānu gaitās

Krasas, negaidītas un dzīvi mainošas pārmaiņas patīk vien retajam.

Sportā pārmaiņu vēji 2023. gadā iepūta tenisista Ernesta Gulbja ēras beigas.

Karjerā sasniegts Francijas atklātā čempionāta pusfināls, uzvaras sešos turnīros profesionāļu tūrē un iekļūšana pasaules ranga TOP10 karjeras pīķī būs Latvijas vīriešu tenisa virsotne uz ilgiem gadiem. Gulbis gan ļauj noprast, ka ne jau talants vien nosaka iespējas gūt panākumus. 

"Mēs vienmēr mētājamies ar vārdu "talants", jo talants ir tāda ļoti daudzpusīga lieta," sacīja Gulbis. "Mans piemērs tās lietas parāda. Kad aizgāju pie pirmā trenera, man bija kādi četrarpus gadi. Treneris uzreiz skatās un saka: "Talants, milzīgs talants. Uzreiz var spēlēt." Bet, neviens jau nezināja to, ka es ar vecmammu divus gadus no vietas istabā ķēru simtiem bumbu, spēlēju futbolu, basketbolu."

Jauni izaicinājumi Ernestam Gulbim un Latvijas pludmales volejbola smagsvariem

Gulbis vairākkārt mēģināja restartēt karjeru, bija vairāki spoži turnīri, bet tādus augstumus vairs viņam neizdevās sasniegt. Gulbja ilggadējs treneris Ginters Bresniks atceras, ka Latvijas tenisistam milzu perespektīvas prognozēja pat izcilais spānis Rafaels Nadals. 

"Interesants stāsts - biju tenisa ģērbtuvē, kur masēja Rafaelu Nadalu. Telpā ienāca Gulbis, viņam tobrīd bija 18-19 gadi," senāko laiku notikumus atcerējās "Bresniks. "Nadals paskatījās un savam fizioterapeitam spāniski pateica: "Paskaties uz šo čali, viņš ir nākamā pasaules pirmā rakete." Jau tolaik visiem bija skaidrs, cik labs ir Gulbis. Tas, ka Gulbis līdz galam neizmantoja potenciālu – tas bija citu iemeslu dēļ."

Tiklīdz parādījās iespēja kļūt pat Latvijas Tenisa savienības prezidentu, Ernests bija gatavs lekt jaunos ūdeņos.

Federācijas prezidenta amatā Ernests sevi realizē no jauna, un pirmais darbs ir iespaidīgs – tenisa akadēmija dod iespēju vairāk nekā 50 bērniem no visas Latvijas bez maksas trenēties tenisā. Gulbis saka, ka federācijas prezidenta amats pērn uzkritis uz galvas, bet par tenisa akadēmiju viņš domājis pēdējos piecus gadus.

Karjeras laikā Gulbis nebija pats pieejamākais sportists ne latviešu medijiem, ne uzņēmumiem, un varbūt tieši tāpēc viņa atvadu spēle nepulcēja pilnas tribīnes. Jaunajā amatā Tenisa savienības prezidenta krēslā tas pat esot mazliet nospēlējis par labu, jo lielie Latvijas uzņēmumi tā arī nekad nebija satikuši Ernestu un labprāt ar viņu aprunājās. Beigu beigās tas vainagojās ar tenisa akadēmijas izveidošanu, kas varbūt pēc gadiem pieciem, desmit vai varbūt divdesmit, mums varētu dot vēl vienu tāda līmeņa pasaules talantu tenisā.

Jūrmalā pludmales volejbols vairs nekad nebūs tāds kā agrāk. Trīskārtējie pasaules smilšu karaļi Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš šovasar nospēlēja savu pēdējo kopīgo turnīru spožajā 11 gadu vienotajā karjerā.

Katrs pludmales volejbolists vidēji gada laikā apēdot vienu pudu smilšu. Viens puds ir aptuveni 16,3 kilogrami, tā ka matemātika vienkārša. Sanāk, ka 11 gados, ko Jānis ar Aleksandru nospēlēja kopā, katrs no viņiem ir apēdis 180 kilogramus smilšu.

""Izcīnīji medaļu? Ai, normāli viss," līdzjutēju reakciju uz panākumiem karjeras spilgtākajā posmā atceras Aleksandrs Samoilovs. "No otras puses, tas bija baigais mīnuss visiem pārējiem, kas gāja aiz mums, jo viņiem bija baigais spiediens. "Tu brauc uz Pasaules kausa posmu un tev ir TOP10? Tas nekas nav!""

Dueta sasniegumus Pasaules tūrē nebūs viegli pārspēt, bet abi pludmales volejbolisti turpinās spēlēt ar citiem pāriniekiem. 

Samoilovs vēl ir apņēmies palīdzēt savam jaunākajam brālim Mihailam izlauzties līdz elitei. 

"Mana misija ir tikt uz Parīzi caur Kontinentālo kausu," savu nākamo mērķi iezīmēja Aleksandrs. "Vēl viena misija – es gribu, lai Miša nebeidz pludmales volejbolu. Gribu, lai viņš paliek elitē un mana misija ir atgriezties elitē."

SAMŠME zīmols pašmāju sportā noteikti turpinās dzīvot vēl ilgi, tomēr būs jānomainās veselai paaudzei, lai nākamie spīdekļi iegūtu tādu slavu un līdzjutēju mīlestību. 

Jauns gads – jaunas cerības

Kristaps Porziņģis jeb KP un Vienradzis šovasar Pasaules kausa finālturnīrā palika pie Latvijas izlases soliņa, bet Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) liepājnieks naudas koferu vietā izvēlējās cīņu par titulu ar Bostonas "Celtics". Ideja Kristapu aizrāva, un risks pasliktināt savus statistikas rādītājus viņu neuztrauca. 2024. gads var papildināt unikālo vienradža stāstu ar pirmo NBA titulu Latvijai.

"Viņi ["Celtics"] jau tur ir ļoti, ļoti tuvu, lai vinnētu čempionu titulu, bet tā ideja vien jau man ļoti patika, ka es varētu būt tas, kas viņus dabū pāri tai robežai," paskaidroja Porziņģis.

Nākamgad tehniski sarežģītākais pasākums, kāds jebkad noticis Latvijā, būs pasaules rallija čempionāta (WRC) posms,

nosedzot pusi Latvijas no Rīgas līdz Liepājai.

Šosezon otro gadu pēc kārtas par pasaules čempionu rallijā kļuva soms Kalle Rovanpera. Rallija pamatus viņš apguva Latvijā un kļuva par divkārtēju Latvijas čempionu. Nākamgad viņu atkal redzēsim šeit, Latvijā, kur pirmo reizi vēsturē notiks pasaules čempionāts rallijā.

"Pirmais WRC ātrumposms būs pie [Biķernieku trases] 17.kontrolposteņa. 14 gadus par to ir klusāk, skaļāk sapņots," uzsvēra WRC Latvija organizators Raimonds Strokšs. "Tā vilkme, kas šobrīd ir šiem trīs maģiskajiem burtiem, es neesmu jutis tādu ne ar vienu citu projektu, ar ko esam strādājuši."

Savukārt spīdveja pasaules čempionāta posmā Rīgā redzēsim Andžeju Ļebedevu, kurš nodrošinājis vietu tūres pamatsastāvā. Ļebedevs kļuvis par pirmo latvieti, kurš iekļuvis spīdveja "Grand Prix" pamatsastāvā un piedalīsies pilnīgi visos posmos.

Ieskats 2024. gada notikumos

Lucavsalā reiz paredzēts uzcelt Latvijas futbola mājas jeb nacionālo stadionu, par ko vēl varam tikai sapņot. Vasarā Vācijā norisināsies Eiropas čempionāts futbolā, kur Latvijas vilkus neredzēsim. 

Pēc septiņiem mēnešiem Parīzē sāksies olimpiskās spēles, un tenisa turnīrs notiks tajos pašos "Roland Garros" kortos, kur Ostapenko 2017. gadā triumfēja Francijas atklātajā čempionātā. Arī nākamvasar Eifeļa torņa pakājē tiks dalītas medaļas...