ĪSUMĀ:
- Vieglatlētikas manēža jānodod ekspluatācijā līdz gadu mijai, februārī jau plāno sacensības
- Futbola laukumam gatavojas mainīt zālāju un ierīkot apsildi, darbus paredz sākt oktobrī
- "Daugavas" stadionu plāno padarīt par mājām sieviešu futbola valstsvienībai un jauniešu izlasēm
- Vieglatlēti bažījas par skrejceliņu nomaiņas darbu kvalitāti, uzstāj uz starptautiska speciālista klātbūtni
- Stadionu plāno izmantot arī vairāku augstskolu studentu nodarbībām
- Latvijas Nacionālais sporta centrs mērķē atteikties no valsts dotācijām, bet tālākā nākotnē
Bažas rada būvnieku iespējas pabeigt manēžu līdz gada pēdējai dienai, kad tai jābūt nodotai ekspluatācijā. Būves fasāde jau izskatās gandrīz pabeigta, bet iekšpusē darāmā vēl daudz. Darbus veic viens no Latvijā lielākajiem būvuzņēmumiem UPB.
"Daugavas" stadiona kompleksu, Lielupes tenisa centru, Siguldas ledus trasi un sporta centru "Mežaparks" zem viena jumta apvienojis Latvijas Nacionālais sporta centrs. Tā vadītājs Daniēls Nātriņš vēl trešdien tikās ar atbildīgo būvuzraugu, kurš solījis darbus pabeigt līdz 31. decembrim. Nātriņam nav bažu, ka varētu atkārtosies kas līdzīgs kā pirms diviem gadiem ar "Daugavas" ledus halli, ko ilgi nevarēja nodot ekspluatācijā būvnieka "Arms Group" neizdarību dēļ.
"To [celtnes konstrukcijas] bundžu uzbūvēt ir relatīvi vienkārši. Sāpe sākas brīdī, kad tiek izbūvēti iekšējie tīkli un pats segums," pastāstīja Nātriņš. "Es negribētu tagad spekulēt, cik daudz procentuāli [paveikts], bet tas, ko es varu pateikt, – mums bija saruna šodien ar būvuzraugiem, ka visi būvdarbi iet strauji uz priekšu."
Atbildības smagums gulstas uz būvnieka pleciem, tāpēc Latvijas Nacionālā sporta centra finansiālā situācija netiks apdraudēta, ja manēžu nenodos ekspluatācijā līdz gadu mijai, uzsvēra Nātriņš. Manēža izmaksās 12,3 miljonus eiro – šo summu veido gan valsts, gan Eiropas fondu nauda.
"Daugavas" stadionā 2023. gada septembrī top vieglatlētikas manēža un bobsleja starta estakāde
Latvijas Vieglatlētikas savienība jau februārī vēlas manēžā sarīkot pirmās sacensības. Vieglatlētu vēlme ir apdzīvot jauno manēžu no rudens līdz pavasarim, bet vasarā to atvēlēt sporta spēļu pārstāvjiem. Manēža būs multifunkcionāla, tur varēs trenēties un spēlēt arī volejbolisti, telpu futbolisti, handbolisti un florbolisti. Plānots, ka manēžā notiks arī kultūras pasākumi. Pie manēžas ārējās sienas septembra beigās top bobsleja starta estakāde, kur trenēt starta ieskrējienu.
"Daugavas" stadiona centrā patlaban darbi nenotiek, bet jau drīzumā paredzēts sākt futbola laukuma zāliena nomaiņu, kā arī tā apsildes sistēmu ierīkošanu.
Mainīs arī sen nolietoto vieglatlētikas skrejceliņu.
Pēc septembra sākumā stadionā notikušā baltkrieva Maksa Korža koncerta futbola laukuma zāliens bija pamatīgi sabojāts, velēnas mētājās arī uz skrejceliņa. Nātriņš sacīja, ka tas tika darīts apzināti, jo zālāju tāpat mainītu. Darbi, lai to saglabātu, papildus izmaksātu desmit tūkstošus eiro.
Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko kritizējošais Koržs pulcēja aptuveni 35 tūkstošus savu fanu, un koncerts kļuva par vienu no ienesīgākajiem kultūras pasākumiem stadiona vēsturē, ja neskaita Dziesmu un deju svētkus. Tiesa, stadiona vadība, pirms dot zaļo gaismu rīkot koncertu, konsultējās ar Valsts drošības dienestu.
"Daugavas" stadions 2023. gada septembra beigās
Pēc futbola zālāja nomaiņas, laukuma apsildes ierīkošanas un vieglatlētikas skrejceliņa nomaiņas "Daugavas" stadions atbildīs Eiropas Futbola federāciju savienības (UEFA) ceturtajai kategorijai futbolā un visaugstākajai kategorijai vieglatlētikā. Futbola un vieglatlētikas federāciju pārstāvji ar savu finansējumu gan neiesaistās – naudu dod valsts un Eiropas fondi, kā arī banka ar kredītu. Nātriņš cer, ka būvdarbi centrālajā laukumā sāksies jau oktobra sākumā. Kad stadionā varēs spēlēt futbolu un iemēģināt jauno skrejceliņu, viņš gan precīzi pateikt nevarēja.
Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko ir priecīgs par sadarbību ar "Daugavas" stadionu, ko viņš uzskata par rezerves mājvietu vīriešu izlasei.
Valsts galvenā futbola komanda primāri spēlēšot "Skonto" stadionā, savukārt "Daugavas" stadions būs mājvieta sieviešu izlasei un jauniešiem.
"Mēs liekam akcentu uz sieviešu nacionālo izlasi, "Daugavas" stadions būtu labākais risinājums šajā kontekstā. Saprotams, ka arī "Skonto" stadionā varētu būt kādi rekonstrukcijas darbi, tāpēc mums noteikti vajadzētu nodrošināt otru stadionu, kur mēs varam organizēt mājas spēles, lai nebrauktu kur citur," sacīja Ļašenko. "Esmu priecīgs, ka būs uzlabots laukums, būs apsildes sistēma, kas ir ļoti būtiska mūsu laikapstākļos. Tajā pašā laikā arī domājam par piepūšamo halli un ir parakstīts līgums ar būvniekiem."
Latvijas Vieglatlētikas savienības ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs pastāstīja, ka
visaugstākās kvalitātes skrejceliņa segumu projektā nevar iegādāties naudas trūkuma dēļ,
bet izvēle būs starp diviem ražotājiem. Viņš gan pieprasījis, lai seguma ieklāšanu novērotu starptautiskas kategorijas speciālists.
"Divas kompānijas, principā tādas vadošās pasaulē, uz kurām mēs spiežam, uz kuru [skrejceliņiem] tiek rīkoti Eiropas, pasaules [čempionāti] un olimpiskās spēles," teica Miļkevičs. "Šo abu kompāniju klājēji mums ir arī Latvijā. Mēs spiežam, lai šo segumu uzklāšanas brīdī būtu [klāt] starptautiski atbilstoši speciālisti, kas sekotu visam uzklāšanas procesam. Bieži vien mums Latvijā gadās, ka it kā uz aci viss ir labi, bet pēc pāris gadiem jau lien ārā melna gumija, ir nekvalitatīvi uztaisīts."
Plānots, ka "Daugavas" stadiona komplekss būs pieejams gan profesionāļiem, gan amatieriem.
Iepriekš gan no vietējiem futbola klubiem un vieglatlētiem izskanēja, ka īre izmaksā pārāk dārgi. Nātriņš uzsvēra, ka viņi paši nenosaka savus tarifus, bet cenu veido arī visi nodokļi, kurus privātie stadioni bieži vien nemaksājot, iekasējot īres maksu skaidrā naudā.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas, lai stadions un tā teritorijā esošā infrastruktūra būtu iespējami plaši pieejama ikvienam. Plānots, ka tur nākotnē varētu trenēties Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas un Rīgas Stradiņa universitātes studenti.
"Meklējam labāko risinājumu, kā mēs varam radīto infrastruktūru gan noslogot, gan labāku pielietojumu [atrast] augstākās izglītības iestādēm," pastāstīja IZM Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs. "Kvalitatīvai infrastruktūrai maksimāli jānodrošina mūsu cilvēkiem, mūsu sportistiem iespējas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm labos apstākļos."
Nātriņš apliecināja, ka jau tagad organizācija virzās pretī Šteinberga minētajam galvenajam mērķim, lai tā no valsts vairs nebūtu jādotē. Savu deficītu budžetā ievērojami ir samazinājusi Siguldas kamaniņu un bobsleja trase.
"Pēc būtības notiek tāda savstarpēja šķērssubsidēšana starp pelnošajiem un ne tik pelnošiem objektiem, un tāda īstenībā bija reorganizācijas doma jeb mērķis," teica Nātriņš. "Tā kā mums ir arī jāņem aizņēmums bankā un, ņemot vērā, ka būs jāmaksā zināma mēneša maksa, tad pilnībā atteikties no dotācijas mēs šobrīd vēl neesam gatavi. Bet, protams, ka ilgtermiņā tāds plāns arī būtu. Kā jebkuram jaunam objektam, un šeit būs gana daudz jaunu objektu, ir kaut kāds ieskriešanās periods, līdz bizness aiziet un nes augļus."
"Daugavas" stadionā un tā kompleksā jau ir ieguldīti apmēram 50 miljoni eiro valsts un Eiropas Savienības naudas.
Tuvākajā laikā summu papildinās vēl 6,3 miljoni eiro. Rīgas domes Satiksmes departaments apkārtējā infrastruktūrā ir ieguldījis 22 miljonus eiro. Kad viss būs pabeigts, kompleksā ietilps futbola un vieglatlētikas stadions, ledus halle, vieglatlētikas un sporta spēļu manēža, piepūšamā futbola treniņhalle, vieglatlētikas treniņlaukums un basketbola, kā arī citu sporta spēļu halle Krišjāņa Barona ielā.
