Divu hokejistu tētis Jānis Puriņš hokejā ir līdz ausīm. Viņš ir viens no Entuziastu hokeja līgas izveidotājiem un šobrīd pilna laika hokejistu tēvs 6 un 13 gadus veciem dēliem. Pats nekautrējoties atzīst, ka ir viens no tiem trakajiem un emocionālajiem vecākiem.
Citāti no sporta tiesnešu prakses
Eu, tiesnesi, kur tavs suns? Tiešām akls un bez suņa?
Nu, nu! Cik ielika aploksnītē? Atkal rīdzinieki tev sapiķoja?
Es zinu, kur tu dzīvo. Dabūsi pa tāfeli savā Čiekurkalna otrajā līnijā.
Ku, kūuuu! Tu vispār saproti, kur atrodies?
Eu, strīpainais, ko klusē? Svilpi noriji?
Sviests kaut kāds. Mana deviņdesmitgadīgā omīte labāk notiesātu.
Atbildot uz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" jautājumu, vai tiesneši ir "lohi", Jānis nemēģina izlaipot.
"Ne visi "lohi" ir tiesneši, bet visi tiesneši ir "lohi"? Nu nē! Bet ir tiesneši, kuriem es personīgi acīs esmu teicis, ka varbūt nevajadzētu viņam to darīt," sacīja Jānis. "Ja tev nepatīk, nesanāk, globāli tas nav tavs. No malas kāds tev vienkārši var pateikt, ka tas nav tavs, nevajag to darīt. Protams, ka emocijas ir viens... Bet daudzus tiesnešus es pazīstu personīgi. Spēles laikā tas man netraucē kārtīgi viņiem pārmest, bet principā ar visiem pēc spēles pārrunājam kaut kādas epizodes."
Spēlē starp HS "Rīga 2010" un HS "Baltijas vilki 2010" tika piešķirti 19 noraidījumi – kopā 84 soda minūtes. Jāņa dēls jau 12. minūtē saņēma 5+20 minūšu noraidījumu, tiekot izraidīts no spēles.
"Bija ļoti traka spēle ar ļoti daudz lieliem sodiem uz abām pusēm, un es pēc spēles pienācu, paspiedu roku [tiesnešiem]. Tiešām, respect, džeki," teica Jānis. "Jūs noturējāt, jo brīžiem nevarēja saprast, kam dot, kam nedot [sodu]. Tik agresīva, tik izšķiroša spēle, un izturējāt, tā ka malači!"
No vienas puses var saprast Jāni un visus pārējos ar tiesnešiem neapmierinātos hokejistu vecākus. Iedomājieties – jūs aizejat uz "Michelin" restorānu, bet maltīti pasniedz vienreizējos plastmasas traukos. Nepārprotiet, tas nav tiesnešu salīdzinājums ar traukiem, bet drīzāk ar vecāku iztērēto naudu un laiku, kā rezultātā tiek gaidīta augstākā kvalitāte visās frontēs. Taču realitātē tā nav.
Realitātē ir nesen startējusi jaunā tiesnešu attīstības programma, ar ko neapmierināti ir daudzi.
"Jaunā tiesnešu programma ir tā, kur jaunie spēlētāji, kas ir vecāko grupu hokejisti, tiesā mazo komandu U-9, U-10 spēles. Tie ir tieši tādi paši spēlētāji, kuri aktīvi paši joprojām piedalās čempionātā, bet viņi nāk, tiesā šīs spēles. Diemžēl, bet arī tur mēs saskaramies ar vecāku nepatiku un nesapratni."
Hokeja tiesnesis Edgars Ārinieks ne reizi vien ir pieredzējis nievīgu attieksmi.
"Ir bijis tā, ka pēc spēles ej uz ģērbtuvi, un tev nāk un saka, ka – tev jau tagad ir jābeidz tiesāt, tev nav jēgas tur atrasties," atzina Ārinieks.
Diemžēl tādas pašas problēmas ir arī daudz lētākos sporta veidos, piemēram, florbolā, basketbolā un futbolā.
Latvijas Futbola federācijas (LFF) Mārketinga un Komunikācijas departamenta vadītājs Renārs Krīgers ir bijis aculiecinieks vecāka agresīvai rīcībai.
"Es tiešām esmu redzējis situāciju, kur vecāks skrien laukumā, sola pa muti tiesnesim," teica Krīgers. "Visbiežāk tādos festivāla veida turnīros šie ir jaunie tiesneši, kas paši vēl mācās. Viņi ne ar ko neatšķiras ne no tā trenera, kurš māca bērnus. Viņam, visticamāk, ir pirmā līmeņa licence. Tie bērni mācās, treneris mācās, tiesnesis mācās. Nu tad pasakiet man atslēgu, kur lai tas tiesnesis mācās?"
Līdzīga pieredze ir arī Liepājas Jauno basketbola tiesnešu skolas vadītājam Mārtiņam Kozlovskim.
"Man pat ir konkrēts stāsts. Šosezon padsmitgadīgs čalis man uzrakstīja garu īsziņu pēc vienas no savām spēlēm. Saka: "Mārtiņ, es tagad ņemšu pauzi. Es ļoti slikti notiesāju, mani apsmēja, izsmēja vecāki, treneri, spēlētāji." Pirmkārt pārņem baigās dusmas par to. Kādās galējībās mēs vispār varam aiziet, bet nu tā ir realitāte."
Divu florbolistu mamma un brīvprātīgā spēļu fotogrāfe Anita Stukāne laukuma malā ir saklausījusies tādus vecāku teiktus vārdus, ko neuzskata par iespējamu publiski atkārtot.
"Šogad, staigājot ar kameru gar abu sektoru faniem, dzirdēju daudz ko, jā. Gan par tiesnešu darbu, gan spēlētājiem, tostarp savu dēlu," pastāstīja Stukāne. "Man šķiet, ka līdzjušanai tomēr jābūt nedaudz par kaut ko citu."
Latvijas Florbola savienības (LFS) Tiesnešu komitejas vadītājs Māris Kumerdanks par daļas vecāku uzvedību noplāta rokas.
"Ja pilngadīga persona nesaprot, kā ir jāuzvedas sabiedriskā vietā, kur atrodas bērni, nu tad tā ir liela problēma," teica Kumerdanks.
Tikmēr LFS prezidents Ilvis Pētersons aicina vecākus būt piemēra cienīgiem.
"Ja mēs gribam mācīt bērnus par mobingiem, bosingiem, un vēl visādām modernām lietām, nu nevis modernām, bet tādām, kurām piešķirti kaut kādi vārdi, droši vien mums pašiem pieaugušajiem ir jāpadomā, kādu piemēru mēs rādām," uzsvēra Pētersons.
Labs pierādījums problēmas aktualitātei ir atrodams Latvijas Hokeja federācijas mājaslapā – 1. martā Disciplinārās komisijas lēmumos pieci no 12 izskatītajiem jautājumiem bija par nepilngadīgu hokejistu necieņu pret tiesnešiem.
LHF Vecāku padomes valdes priekšsēdētāja Anda Masaļska neslēpj, ka bērnu rīcība nereti ir absolūti nepieņemama.
Iesaisties ceļā uz "Patieso uzvaru"
Latvijas Televīzijas "Sporta studija" cenšas uzlabot sportošanas vidi, tāpēc aicinām jūs iesaistīties.
E-pasts: [email protected]
WhatsApp: +371 27001983
"Var iespert tiesnesim, parādīt vidējo pirkstu. Tās ir reālās situācijas, ar ko mēs šobrīd saskaramies. Agresivitāte no bērnu puses ir milzīga," izaicinošo situāciju iezīmēja Masaļska.
Hokeja tiesnesis Ārinieks atgādina, ka šogad bija gadījums, kurā nepilngadīgs spēlētājs sāka sist tiesnesi. Pēc agresijas pret tiesnešiem 13 gadus veco igauņu hokejistu diskvalificēja līdz sezonas beigām.
"Labi, ka tiesnesis neiesaistījās. Es domāju, ja tas tiesnesis būtu iesitis spēlētājam pretī, tiesnesim, visticamāk, tā būtu pēdējā spēle," pastāstīja Ārinieks.
Divu hokejistu tētis Jānis Puriņš uzskata, ka problēma ir divpusēja.
"Tā vecāku, līdzjutēju kultūra nerada vēlmi kļūt par tiesnesi nevienam mentāli veselam cilvēkam," sacīja Puriņš. "Tur ir jābūt nedaudz trakam, jābūt ziloņa ādai, lai spētu regulāri izturēt spiedienu no treneriem, kuri rāda "labu piemēru" vecākiem un lamā tiesnesi ārā no panckām. Tad tev liekas, ka es arī tā varu, un bērnam arī tie paši principi. Tiesnesis? Lohs!"
Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) kategorijas tiesnesis Mārtiņš Kozlovskis uzsver trenera lomu.
"Treneris to toni un situāciju var uzlabot. Vēl viens konkrēts stāsts no Liepājas – futbola treneris, kurš pēc vienas no spēlēm, kur vecāki izpildījās pret tiesnešiem, sasauca vecāku sapulci un pateica skaidri un gaiši noteikumus: ja mēs šādi turpināsim uzvesties pret tiesnešiem, tad jūsu bērns laukumā netiks. Ar ko tas beidzās? Ar fantastisku disciplīnu."
Vide sportā vienmēr ir bijusi agresīva, un tādai tai jābūt arī turpmāk – palīšana zem pretinieka ādas ir neatņemama sastāvdaļa. Taču jautājums, cik tālu un ar kādiem paņēmieniem. Arī pret tiesnešiem.
Jauno basketbola tiesnešu skolas vadītājs Kozlovskis atgādina, ka
mācās ne tikai jaunie sportisti, bet arī tiesneši.
"Tāds viens salīdzinājums – īstenībā iz dzīves. Sēž divi vecāki zālē, skatās basketbolu viens otram blakus, un viens (A) no tiem visu laiku gāna vienu tiesnesi. Tas vecāks B pēc tam, kad viens no puikām ir aizmetis garām šķietami vieglu metienu no groza apakšas, sāk skaļi smieties par to. Vecāks A pieceļas un sak: "Kā tu atļaujies uz manu bērnu šādā veidā? Viņš taču nedarīja to speciāli." Tā otra vecāka B atbilde lika aizdomāties: "Tu pusstundu jau lamājies uz manu bērnu, kurš mācās tiesāt." Tādas situācijas tevi atmet atpakaļ, un tu īstenībā saproti, ko es daru," teica Kozlovskis. "Tas nedaudz palīdz nolikt atpakaļ, ka sports īstenībā ir viena nieka daļiņa mūsu dzīves. Ja mēs nemācēsim cienīt viens otru, īstenībā būs baigi sāpīgi. Tie tiesneši neradīsies tāpat vien. Es domāju, ka viņu paliks aizvien mazāk un mazāk."
Tādēļ pietiks vienreiz!
