Tas apliecina, ka starptautiskās vienošanās par ozona slāņa aizsardzību un gaisa piesārņojuma mazināšanu nes rezultātus.
Ozona slāņa monitorings ar satelītiem notiek kopš astoņdesmitajiem gadiem, kad ozona caurums pieauga strauji. Pavasara laikā no septembra līdz novembrim virs Antarktīdas dažos gados ozona koncentrācija samazinājās par 70 procentiem.
Ozona caurums virs Antarktīdas veidojas ne tikai cilvēku radīta gaisa piesārņojuma dēļ. Arī dabisko apstākļu dēļ tur pavasarī ozona slānis kļūst plānāks nekā citviet pasaulē, jo ap Dienvidpolu augstākos atmosfēras slāņos valda spēcīgi vēji un ir ļoti zema gaisa temperatūra, kas veicina ozona noārdīšanos. Tomēr cilvēku radītais gaisa piesārņojums 20. gadsimtā veicināja ļoti strauju ozona cauruma veidošanos.
Ozona caurums dažos iepriekšējos gados savā maksimālajā fāzē, kas ir no septembra līdz novembrim, bija izpleties līdz Dienvidamerikas dienvidu daļai, sasniedzot apdzīvotas vietas. Tur cilvēkiem vajadzēja ievērot sevišķu piesardzību, lai nebūtu ādas apdegumus, kas var izraisīt ādas vēzi.
Nesen pētnieki atklāja, ka Antarktīdas «pamatiedzīvotājiem» pingvīniem pārlieku lielais ultravioletais starojums daudz nekaitē.
Evolūcijas ceļā putni ir pielāgojušies dzīvot sniegotajā apvidū, kur vasarā visu dienu spīd saule, kas spilgti atstarojas pret sniegu. Spalvas ir piemērojušās atstarot ne tikai gaismu, bet arī ultravioletos starus un arī acis ir pielāgojušās un neabsorbē daudz kaitīgā starojuma
