Lai arī Britu salas, Nīderlande, Vācija un Dānija šoruden jau pieredzēja spēcīgu ciklonu, kas atnesa orkāna stipruma vēja brāzmas, kas vietām pat tika fiksētas kā spēcīgākās kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma, arī šis ciklons varētu ierindoties pēdējo desmitgažu spēcīgāko vidū.
Ciklona trajektorija atšķirsies no oktobra beigās piedzīvotā ciklona trajektorijas. Pašreiz aprēķinātā ciklona trajektorija Latvijai ir samērā veiksmīga – ticamākā ir versija, ka ciklona centrs, kurā ir lēni vēji un brīžiem valda bezvējš, šķērsos tieši Latviju.
Tik spēcīgā ciklonā robeža starp lēno vēju zonu centrā un postošām orkāna brāzmām virpuļa malā ir ļoti krasa, pastāv liela iespēja, ka Liepāja piedzīvos vienus no spēcīgākajiem vējiem kopš 2005. gada orkāna.
Vairums meteoroloģisko modeļu aprēķinu liecina, ka laika posmā no ceturtdienas vakara līdz sestdienas vakaram lielākajā Latvijas daļā vēja brāzmas nebūs spēcīgākas par 18–23 metriem sekundē, jūras piekrastē Kurzemē ap 25 metriem sekundē. Izņēmums ir Dienvidkurzemes piekraste, ko var skart postošie vēji – Liepājā un uz dienvidiem no tās vēja brāzmas var pārsniegt 30 metrus sekundē.
Baltijas jūras centrālajā daļā vējš brāzmās sasniegs vismaz 35–40 metrus sekundē un, visticamāk, pat vēl nedaudz vairāk. Tik stiprs vējš Baltijas jūrā nav katru gadu ierastajās rudens ziemas sezonas vētrās.
Ciklona uzvedību mūsu reģionā neparastāku un grūtāk prognozējamu dara fakts, ka tas virs Baltijas strauji zaudēs savu kustības ātrumu. No Islandes piekrastes līdz Baltijas jūrai tas atnāks 24 stundu laikā, bet, lai ciklona centrs šķērsotu daudz mazāko attālumu no Baltijas jūras Zviedrijas krastiem līdz Latvijas austrumiem, tam būs vajadzīgs aptuveni tikpat daudz laika.
Ciklona centra novirze pat par 100–200 kilometriem uz ziemeļiem no pašreiz prognozētā ceļa Latvijai var nozīmēt plašāku, ilgstošāku, un kas ir būtiski – krietni spēcīgāku vētru.
Kartē viens no scenārijiem, kurā redzams, ka ciklona virpuļa centrs piektdien atrodas virs Latvijas vidienes. Spēcīgākie vēji skars Baltijas jūras dienvidaustrumu daļu, ļoti iespējams, ka arī Kurzemes dienvidrietumus. (Navy Operational Global Atmospheric Prediction System/wetterzentrale.de)
Citviet Eiropā, kur pāri brāzīsies vētra, prognozētās vēja brāzmas ir pat 40–50 metri sekundē. Skotijas kalnos, kā arī kalnos Vācijas ziemeļdaļā un atklātā Ziemeļjūras krastā Dānijā un Vācijas ziemeļos brāzmas vietām pārsniegs 50 metrus sekundē.
Informatīvi:
Visā pasaulē lietoto vēja stiprumu raksturojošo Boforta skalu, Latvijā izmanto mazliet modificētu. Pēc Boforta skalas par vētru uzskatāms vējš, kura vidējais ātrums desmit minūtēs ir 21 metrs sekundē un vairāk, bet par orkānu sauc vēju, kura vidējais ātrums ir 33 metri sekundē un vairāk. Latvijā šos apzīmējumus lieto vēja brāzmām, proti, ja kaut viena brāzma sasniedz 21 metru sekundē, to sauc par vētru.
Tas tādēļ, ka mūsu reģionā tik stiprs vējš (ar vidējo ātrumu 21 metrs sekundē) ir reta parādība, bet vidējais vēja ātrums 33 metri sekundē pie mums nekad nav reģistrēts. Tomēr, tā kā vēji pie mums rada postījumus, pieņemts pēc Boforta skalas klasificēt vēja brāzmas.
Līdzīga prakse ir arī citviet Eiropā, piemēram Vācijas meteodienests plašā reģionā valsts ziemeļos izsludinājis orkāna brāzmu brīdinājumu.
Latvijā atsevišķu vēja klasifikāciju būtu nepieciešams ieviest piekrastei un iekšzemes rajonos, jo 25 metrus sekundē stipras vēja brāzmas jūras krastā nerada tikpat kā nekādus postījumus, bet Latgalē tik stiprs vējš ir reti un lauž daudz koku un posta ēkas.
Detalizēta un precīzāka prognoze par to, cik stipri vēji skars Latviju, tiks publicēta pēcpusdienā. Ciklona ietekmē ar vējainu laiku jārēķinās no ceturtdienas līdz sestdienai.
