Kopējais ledus klāto platību apjoms vakar, 5. decembrī, sasniedzis 33 tūkstošus kvadrātkilometru, pērn šajā datumā tie bija pieci tūkstoši kvadrātkilometru, bet pēdējo 15 gadu vidējais rādītājs ir četri tūkstoši kvadrātkilometru.
Plašākie ledus lauki izveidojušies jūras ziemeļos, Botnijas līcī, kur ledus biezums sasniedz pat 35 centimetrus.
Darbu šajā jūras daļā sākuši trīs ledlauži, vairākās ostās ieviesti ierobežojumi, atļauts ienākt kuģiem ar atbilstošu ledus klasi jeb spēju kuģot ledus apstākļos.
Latvijas piekrastē ledus vēl neveidojas, taču Pērnavas līcī un šaurumos starp Igaunijas salām parādījies dreifējošs ledus.
Ūdens temperatūra no ledus brīvajā jūras daļā arī ir mazliet zemāka nekā pēdējo 15 gadu vidējais rādītājs decembra sākumā. Rīgas līča ūdens virsējo slāņu temperatūra pārsvarā 3...5 grādu robežās, bet Baltijas jūras centrālajā daļā ūdens līdz 6...7 grādiem silts.
Ledus veidošanās sezona Baltijas jūrā ir tikai sākumā, tādēļ kopējais ledus apjoms gan vēl nav uzskatāms par lielu. Pēdējo 15 gadu dati rāda, ka lielākais ledus apjoms jūrā parasti ir februāra beigās, kad ledus klāto platību ir trīs reižu vairāk nekā šobrīd, bet bargākajās ziemās pat desmit reižu vairāk.
Ledus apjoms ziemas laikā ir mainīgs un nepieaug vienmērīgi. Vēju un siltāku periodu laikā pat ziemas vidū ledus klāto platību apjoms var samazināties ievērojami, pat uz pusi.
