Antons Freimans savā pirmajā pilnmetrāžas baletā cenšas piekļūt Šekspīra darba pašam dziļākajam kodolam, bet Elza Leimane Ziedoņa pasakas savijusi ar baleta vēsturi, no tās pirmssākumiem līdz mūsdienām.
Lai veicinātu jauno horeogrāfu izaugsmi, mūsu balets pirms deviņiem gadiem aizsāka baleta vakarus ar nosaukumu “Iespējams”, kuros sevi bija iespēja parādīt tieši jaunajiem horeogrāfiem.
Tādējādi atklāti vairāki spoži talanti, un diviem no viņiem nu veido arī paši savus pilnmetrāžas baletus uz Lielās skatuves. Horeogrāfs Antons Freimans izvēlējies laikmetīgā dejas valodā iemiesot Šekspīra “Hamletu”. Viņš mazāk pievērsis uzmanību lugas notikumiem, bet vairāk centies piekļūt tās dziļākajam kodolam un ideju būtībai.
Tieši Šekspīra pasaulslavenā darba izvēli Antons Freimans skaidro ar savu jaunības maksimālismu.
“Iespējams, vēlākā periodā manā dzīvē man būtu bail ķerties klāt kaut kam tik ļoti apjomīgam, sarežģītam un kanoniskam, jo visiem ir kaut kāds priekšstats, kādam ir jābūt “Hamletam”. Man tādā jaunības maksimālismā laikam vēl nav bail ķerties tam klāt, un man nav bail tāpēc, ka mēs šo stāstu stāstām caur laikmetīgā baleta mediju, kas ir ļoti abstrakts,” atklāj Freimans.
“Hamlets” Antonam Freimanam cieši saistījās ar Sergeja Rahmaņinova mūziku, it īpaši slavenā prelūdija Do dieza minorā šķita kā radīta šim stāstam, taču vienā brīdī viņš saprata, ka laikmetīgais balets tomēr pieprasa vairāk dinamikas un aicināja uz sadarbību komponisti Lindu Leimani.
Savā simfoniskās mūzikas valodā Linda Leimane veidojusi iejūtīgu dialogu starp elektroniku un Rahmaņinova mūziku. Viņa pēc iespējas precīzāk centusies iemiesot horeogrāfa sajūtu vīzijas, kas arī viņai pašai bijušas ļoti labi saprotamas un tuvas.
“Arī Rahmaņinovs man ir bijis ļoti nozīmīgs komponists, esmu viņa mūziku daudz spēlējusi, arī šo pašu slavenāko Do dieza prelūdiju, ko arī paņēmu kā centrālo citātu, alūziju avotu, tātad mēs Rahmaņinovu dzirdēsim arī viscaur vairākkārt manā mūzikā. Un, jā, es mūzikā iemiesoju šīs Antona vīzijas, koncentrējoties uz tēlu, uz sajūtu, kas ir vajadzīga katrā ainā,” pastāstīja Linda Leimane.
Skatuves ietērpu – gan kostīmus, gan scenogrāfiju – baletam "Hamlets” veidojis labi pazīstamais modes tandēms “Mareunrol’s”. Viņu estētiskais un vizuālais stāsts saistās ar bultu – nedaudz banālu, taču asu, ātru un tiešu ieroci, kas tiek izšauts netaisnības un nemiera radītā haosā.
Andris Freibergs savukārt veido scenogrāfiju un Madara Botmane – kostīmus Elzas Leimanes baletam “Nestāsti man pasakas”, kam viņa iedvesmojusies no Imanta Ziedoņa “Krāsainajām pasakām”.
Elzas Leimanes baletam mūziku radījuši Jānis Šipkēvics, Matīss Čudars un Kaspars Kurdeko, kuri dzīvajā izpildījumā muzicēs arī izrādēs.
“Visa impulss un sākums bija Jāņa Šipkēvica un Matīsa Čudara koncerts, kurā es pilnīgi apstulbu. Man skatoties un klātesot tur, raisījās jau deja, es acu priekšā redzēju horeogrāfiju un tieši ar noteikumu, ka šie trīs mūziķi – viņu personības, viņu personību spēks – ir klātesošs baletā,” atklāja Elza Leimane.
Elza Leimane savā horeogrāfijā Ziedoņa “Krāsainās pasakas” būs savijusi ar baleta vēsturi no tā pirmsākumiem līdz mūsdienām. Viss sāksies ar “Pelēko pasaku”, kam sekos Dzintarainā, Sarkanā, Zaļā, Baltā, Raibā un visbeidzot Zilā pasaka.
Mūziķis Jānis Šipkēvics darbu pie baleta salīdzina ar pārbagātām radošām dzīrēm un cer, ka tāds būs izdevies arī rezultāts.
“Tas radošo spēku kopums gan šai pasaku sadaļai, gan “Hamletam”… “Mareunrol’s”, Andris Freibergs, Imants Ziedonis, Šekspīrs – te ir tāda sajūta, ka mēs ejam uz pilnu banku. Un tāpēc tā ir milzu atbildība, bet arī milzīgs radošs prieks. Kad bija pirmā reize to visu piedzīvot uz Lielās skatuves un sajust izrādes garšu, šķita, ka kaut kas dievišķs tur tiešām piešķiļas,” sajūtās dalījās Šipkēvics.
Hamleta loma Antona Freimana baletā uzticēta Kristapam Jaunžeikaram vai Kārlim Cīrulim. Bet galveno lomu Elzas Leimanes baletā dejos Alise Prudāne vai Jūlija Brauere.
Laikmetīgo baletu pirmizrāde Nacionālajā operā skatāma piektdien, 12. aprīlī, un pirmo reizi ar Eiropas Savienības atbalstu pirmizrādes sajūtu būs iespēja izbaudīt arī skatītājiem reģionos, proti, pirmizrādes tiešraidi varēs skatīties kultūras centros Daugavpilī, Gulbenē, Liepājā, Limbažos, Ogrē, Preiļos, Siguldā, Talsos, Tukumā un Ventspilī.
