14. augustā pulksten 20:00 koncertzālē “Cēsis” būs skatāms Dailes teātra iestudējums – Floriana Zellera “Māte”.
“Intara Rešetina “Mātes” lielais trumpis ir Lilita Ozoliņa galvenajā lomā. Rešetins iestudējis Floriana Zellera lugas arī agrāk, pētot bērnu attiecības ar saviem novecojošajiem vecākiem un vecāku attiecības ar pusaudžiem, bet “Māte”, man liekas, šai sērijā ir vienlaikus skaudrākais, nežēlīgākais un cilvēciskākais stāsts. Tajā ir daudz neglīta, egoistiska, bet arī trausla, maiga un pat skaista. Izrādē visu notiekošo skatītājs redz it kā Ozoliņas varones acīm.
Ozoliņa spēlē tā, kā tikai izcilas aktrises spēj – ne brīdi neslēpjot savā varonē pretrunīgo un briesmīgo un vienlaikus pārliecinot, ka Māte citādi nespēj rīkoties.
Skaista izrāde izcilai aktrisei”,” stāsta Zane Radzobe.
Jau nākamajā vakarā, 15. augustā pulksten 20.00 koncertzālē “Cēsis” būs skatāms Liepājas teātra iestudējums “Šekspīrs”. Izrāde ir režisora Elmāra Seņkova debija Liepājā un piedāvā skatītājiem daudz asiņu, daudz melna humora un vēl vairāk līķu, kā jau Šekspīra lugās ierasts. Izrāde nominēta balvai “Kilograms kultūras” teātra kategorijā 2019. gada ziemas balsojumā.
Režisors Elmārs Seņkovs ar dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces palīdzību ir apvienojis vairāku Šekspīra darbu – “Ričarda III”, “Makbeta”, “Romeo un Džuljetas”, “Otello” – tēlus vienā stāstā par izrādes galveno varoni liekot Šekspīra spožāko manipulatoru – Ričardu III – talantīgās Ineses Kučinskas iemiesojumā.
“Kritiķi ir rakstījuši, ka Seņkova skatījums uz Šekspīru sanācis drūms un cinisks. Izrāde ir arī rotaļīga un dumpinieciska,” papildina Zane Radzobe.
Pirms izrādes pulksten 19.00 notiks Zanes Radzobes lekcija “Mūsu laiku varonis: aktieri un stāsti cauri laikiem”.
Nākamnedēļ, 21. augustā pulksten 20.00 koncertzālē “Cēsis” būs skatāms Latvijas Nacionālā teātra iestudējums – Juha Jokela komēdija “Finlandizācija”.
Somu dramaturga Jukas Jokelas luga “Finlandizācija” pēta procesu, kas gan nosaukts somu vārdā, bet pazīstams arī mums – spēcīgs kaimiņš diktē kādas mazākas valsts ārpolitisko uzvedību, vienlaikus ļaujot tai saglabāt suverenitāti. “Valtera Sīļa iestudējums, manuprāt, ir viena no pagājušās sezonas labākajām izrādēm divu iemeslu pēc.
Šis ir izcils politiska teātra piemērs, kas sarežģītu situāciju apskata nevis populistiski, bet pēc būtības, godīgi iezīmējot visu pušu argumentus.
Droši vien vairumam skatītāju nebūs pārsteigums, ka konflikts izrādās ne tikai ļoti sarežģīts, bet varbūt ir pat neatrisināms. Vienlaikus šī ir brīnišķīga psiholoģiska izrāde, kuru bauda būs skatīties arī tiem, kas ikdienā neinteresējas ne par ārpolitikas, ne ekonomikas jautājumiem, jo būtībā jau “Finlandizācija” stāsta ne tik daudz par somiem un krieviem vai par starptautiska biznesa problēmām, bet par cilvēkiem, kuri ir nonākuši krustcelēs. Vienā pusē ir vērtības, kam viņi tic, otrā – nepieciešamība izdzīvot,” izvēli izrādes iekļaušanai festivāla teātru skatē pamato Zane Radzobe.
23. augustā pulksten 20.00 Sporta hallē “Cēsis” notiks īpašs pasākums – teatrāla performance “Silvijai Radzobei veltīta basketbola spēle” ar Latvijas garāko aktieru, pasaulslavenā basketbolista Dāvja Bertāna un komiķa Jāņa Skuteļa piedalīšanos.
Silvija Radzobe daudzus gadus bija festivāla “Grand Prix” teātra skates veidotāja, atlasīja sezonas izcilākās izrādes programmai un izglītoja festivāla apmeklētājus ar lieliskām informatīvi bagātām un vienmēr klausītāju piepildītām lekcijām. Viņas kaislība bija ne tikai teātris un izrādes, bet arī basketbols un tā aktualitātes, ko viņa komentēja tikpat azartiski un priekpilni kā teātrī notiekošo.
Zane Radzobe papildina: “Silvijai Radzobei patika sadarboties ar Cēsu festivālu tā atmosfēras un ambīciju dēļ. Man liekas, tas abiem bija kopīgs – nemitīgi izcilības meklējumi, bezkompromisu skats uz kvalitāti un pāri visam uzticība cilvēciskām vērtībām. Mamma ir izdarījusi ļoti daudz – gan kā kritiķe, gan kā zinātniece un pedagoģe, un nemitīga kvalitātes latiņas uzturēšana viņai nopelnīja stingra, reizēm pat skarba profesionāļa reputāciju. Bet tie, kuri viņu pazina tuvāk, zina, ka viņa bija ne tikai spoža, bet arī silta, dzīvi visās tās krāsās mīloša un ļoti rotaļīga sieviete.
Tāpēc Cēsu festivāls, pieminot ilgstošo sadarbību, skatītājiem piedāvās rotaļu – performanci, kurā apvienotas mammas trīs pēdējo gadu lielās mīlestības: teātris, dālijas un basketbols.
Tas ir traks projekts, bet bez krietnas devas mākslinieciska vājprāta netop nekas, kritiķu recenzijas un zinātnieku pētījumus ieskaitot. Idejas autori – Vilis Daudziņš un Juris Žagars, režisors Valters Sīlis, skanēs Silvijas Radzobes teksti. Basketbolu spēlēs Jānis Skutelis, Dāvis Bertāns, sportiskākie Latvijas teātru aktieri un Latvijas dārzu bagātības.”
Pirms performances pulksten 19.00 notiks Zanes Radzobes lekcija “Krustcelēs: teātris un digitālā pasaule”.
Festivāls šajās nedēļās turpina arī Ulda Tīrona veidoto Kino programmu “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam”, piedāvājot Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā noskatīties vēl divas filmas.
15. augustā pulksten 20.00 būs skatāma Žaka Tatī komēdija “Ilo kunga brīvdienas” (1953). Filmas galvenais varonis Ilo kungs, kuru atveido pats Žaks Tatī, devies brīvdienu braucienā, iekārtojies viesnīcā un tur nejauši, bez ļauna nodoma izraisa notikumu virkni, kas izvēršas haosā. Pēc šīs filmas panākumiem režisora Tatī alter ego – Ilo kungs, kurš kļūst par veselas filmu sērijas galveno tēlu un vēlāk bijis iedvesmas avots labi zināmā britu Mistera Bīna brīvdienu piedzīvojumu sērijām.
“Vēl no Čaplina laikiem nākušās mēmās klaunādes tradīcijā veidotās Žaka Tatī komēdijas “Ilo kunga brīvdienas” skaņu celiņš būtu pelnījis, lai to klausītos atsevišķi. Mūzikas un atmosfēras skaņu apvienojums rada neatkārtojamu filmas noskaņu, bet atsevišķi skaņu efekti izmantoti kā komisku situāciju sastāvdaļa,” stāsta Uldis Tīrons.
Savukārt 22. augustā pulksten 20.00 gaidāmajā Frīdriha Vilhelma Murnava romantiskā drāma “Saullēkts: divu cilvēku dziesma” (1927), kas raisīs pārdomas par attiecību trauslo dabu un nozīmību, stāstīs stāstu par mīlestību, kaisli, nodevību, vainas apziņu un iekšējo cīņu starp labo un ļauno.
“Tas ir spilgts ekspresionistiskā kino paraugs un viena no pirmajām filmām, kurai pievienots skaņu efektu un muzikālā pavadījuma celiņš; tiesa, nedaudzie dialogi joprojām veidoti kā titri. Filmā aktieru spēle, bez šaubām, atbilst mēmā kino paņēmieniem, tādēļ tik interesanti vērot, kā tā saspēlējas ar aktīvo skanisko pavadījumu.”
Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, festivāla ģenerālsponsora Latvijas Mobilā Telefona, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts kultūrkapitāla fonda, Cēsu novada domes, Koncertzāles “Cēsis”, kā arī AS Latvenergo un AS Latvijas Gāze atbalstu.
