Kultūras Rondo

Izstādes "Spilgts Trio" mākslinieču darbus vieno krāsu prieks

Kultūras Rondo

Sākas Dzejas dienas. Saruna par dzejnieku Dzejas dienās ar dzejniekiem

Teātru piedāvājums jaunajā sezonā. Vērtē Silvija Radzobe un Līga Ulberte

Silvija Radzobe un Līga Ulberte vērtē teātru piedāvājumu jaunajā sezonā

Teātri publisko savus jaunās sezonas plānus, pirmizrādes gaidāmas jau nākamajā nedēļā. Ieceres ir visdažādākās – no filmu pārlikumiem uz skatuves līdz mūzikliem, no sirsnīgām komēdijām līdz izrādes arheoloģijai.

Katrs var izvēlēties, kam sekot – teātrim vai kādam konkrētam režisoram, meklēt jaunus vārdus vai interesēties, kur palicis kāds jau zināms aktieris vai režisors.

“Var secināt, ka ir teātri, kas interesējas par mūsdienu dzīves aktuālām un noslēpumainām pusēm, ir teātri, kas par to neinteresējas. Man tuvāki ir tie teātri, pat ja tie rezultāti iestudējot nav gluži fenomenāli, kuriem ir acis vaļā uz dzīvi, kuru dzīvojam,” atzīst teātra zinātniece Silvija Radzobe sarunā Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” par jauno teātra sezonu. “Tas nenozīmē, ka jāiestudē reālistiski sižeti. Tas nozīmē izjust, saprast un mēģināt runāt par mūsdienu dzīvi.

Radzobe uzskata, ka teātra kritiķim, ja aktīvi strādā, vajadzētu redzēt visus jauniestudējumus sezonā, bet ko prognozēt ir grūti.

"Profesionāls kritiķis, ja zina tikai repertuāru plānus, neko būtisku prognozēt nevar. Pastāv iespēja – laba luga, slikts režisors, slikts rezultāts; slikta luga, labs režisors, iznāk brīnums. Nepareiza lomu sadale – zaudējums, pareiza lomu sadale – arī viduvējs materiāls var burtiski iezaigoties. Ir zināms, ka labi aktieri un režisori melodrāmu var iestudēt kā dziļu traģēdiju, ir pretēji gadījumi. Mūsdienu teātrī viss atkarīgs ne tikai no repertuāra, kaut arī tas kaut ko pasaka par teātri, bet no izpildījuma galvenokārt,” turpina Radzobe.

Savukārt teātra zinātniece Līga Ulberte atzīst, ka viņa šajā sezonā nedrīkst izlaist neko, jo ir iekļauta Spēlmaņu nakts žūrijā.

Jaunais Rīgas teātris (JRT) šajā sezonā zināmā mērā piesaka sensāciju – iestudējumu ar Mihailu Barišņikovu "Baltais helikopters".

"Jauda, ar kādu Alvis Hermanis ir atgriezies savā teātrī, tā iedvesmo.

Pagājušā sezonā četri iestudējumi, visi ir nepārtraukti pārdoti. Šosezon pieci. Tas ir jaudīgi. Nezinu, vai Barišņokova projekts ir tas, ko gaidu visvairāk," vērtē Ulberte.

Radzobe norāda, ka viņu joprojām interesē ikviens Alvja Hermaņa iestudējums, bet īpaši viņa gaida kādu citu JRT šīs sezonas izrādi.

“Vēl no JRT iecerēm, kas paredzētas šajā sezonā, intriģē Gata Šmita iecere izrādei "Meklējot spēlmani", kas ir iecerēta kā analīze, atskats vēsturē, meklējot cēloņus, apzinot cilvēkus, kuri 1971. gadā iestudēja Pētera Pētersona vadībā leģendāro Čaka dzejas izrādi "Spēlē, spēlmani". Es to gaidu kā ārkārtīgu notikumu savā dzīvē, jo man no Latvijas teātra izrādēm - visām, ko mūžā esmu redzējusi -, "Spēlē, spēlmani" ir visnozīmīgākā,” atzīst Radzobe.

Silvija Radzobe (no kreisās) un Līga Ulberte

Nacionālajā teātrī direktora amatā pirmo sezonu pilnvērtīgi strādā Jānis Vimba, līdz ar to var meklēt arī kādas izmaiņas repertuāra akcentos.

"Man šķiet, ka Nacionālais teātris ir samazinājis jauniestudējumu skaitu," norāda Ulberte. "Manuprāt, tas bija viens no jaunā direktora uzstādījumiem, ka ražošana ir mazliet jābeidz. Varbūt tas vairāk ies kvalitātes virzienā.”

Ulberte atzīst, ka teātra Lielās zāles repertuārs ir ar skaistiem nosaukumiem - Dostojevska "Revidents", Šekspīra "Sapnis vasaras naktī", Aivara Freimaņa "Katls", Lorkas "Jerma" jeb "Tukšais zieds", kāds ir izrādes nosaukums.

“Mazās zālēs, šķiet, ka tas ir jaunā direktora iniciēts projekts, sadarbība ar trupu "Kvadrifrons". Džeinas Ostinas "Prāts un jūtīgums" Klāva Meļļa režijā varētu būt diezgan huligānisks projekts. Tā varbūt ir jauna zīme,” vērtē Ulberte.

“Savu personīgo literāro interešu kontekstā gribu teikt, ka

ārkārtīgi gaidu Federiko Garsijas Lorkas "Jermas" izrādi, ko iestudēs Ināra Slucka. Ja tā ir patiesa informācija, galvenajā lomā paredzēta Maija Doveika, domāju labāku kandidātu šai lomai izvēlēties nevar. (..)  Izrāde, pēc kuras ļoti ilgojos,” atklāj Radzobe.

Izmaiņas Nacionālajā teātrī: režisors Elmārs Seņkovs šajā sezonā ir brīvais režisors.

"Nacionālajam teātrim tas ir zaudējums un ieguvums katram citam teātrim, kur viņš piekrīt sadarboties," uzskata Radzobe. "(..) Pazaudēt tik talantīgu cilvēku ir būtībā nelaime teātrim.”

Liepājas teātra sezonas lielāka intriga solās būt Kārļa Lāča un Regnāra Vaivara mūzikls "Purva bridējs ugunī".

"Domāju, ka "Purva bridēju" visi gaida ar ārkārtīgi lielu interesi. Lācis un Vaivars var būt kāda sprādzienbīstama granāta mūsu teātra laukā. Patīk vai nepatīk, tas būs interesanti," uzskata Radzobe.

Dailes teātrī viens no pirmajiem jauniestudējumiem šajā sezonā būs Reja Kūnija komēdija "Neiespējamā misija".

"Kūnija komēdijas ļoti vajag. Tādas labas, smieklīgas komēdijas ārkārtīgi trūkst latviešu teātrī pēdējos gados," norāda Ulberte.

"Komēdijas ir grūti iestudēt, bet cilvēki tās gaida. Es arī gaidu," bilst Radzobe.

Ulberte arī norāda, ka Dailes teātrī Lielajā zālē iezīmējas tendence, kas pastāv vēl divos vai trīs teātros: pārcelt uz skatuves filmas. Dailē tie būs divi projekti - "Iemīlējies Šekspīrs" un "Talantīgais misters Riplijs", arī Valmierā ir divi tādi projekti un viens Daugavpilī.

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti