Labrīt

Demogrāfs: Šogad varam sasniegt jaundzimušo skaita antirekordu Latvijas valsts vēsturē

Labrīt

Rīdzinieku parādu par apkuri "Rīgas namu pārvaldnieks" samaksāja no uzkrājumiem

Jaunie aktieri Leļļu teātrī iestudējuši izrādi pēc Blaumaņa noveles "Nāves ēnā" motīviem

Režisors: Leļļu teātra «Nāve ēnā» runās par mums – jaunajiem

Latvijas Leļļu teātrī top izrāde "Nāve ēnā" pēc Blaumaņa noveles "Nāves ēnā" motīviem. Tas būs režisora Rūdolfa Apses debijas iestudējums, kas paredzēts jauniešu un pieaugušo auditorijai. Traģiskajos apstākļos nonākušo zvejnieku tēlos iejutīsies Latvijas Kultūras akadēmijas Leļļu teātra mākslas kursa absolventi, jaunie aktieri – Elīna Bojarkina, Rihards Zelezņevs un Matīss Millers.

Latvijas Leļļu teātra topošās izrādes mēģinājumā vēso, mazliet baiso un vientuļo noskaņu raisošās skaņas rada paši aktieri, kas iejutušies Blaumaņa noveles dažu zvejnieku lomās. Režisoram Rūdolfam Apsem tā ir debija Leļļu teātrī.

"Izrādi mēs veidojam kā uz ledus gabala noveles beigās palikušo trīs zvejnieku refleksiju par notikušo. Kad mums Leļļu teātris piedāvāja veidot pašiem savu izrādi,

tad mēs sapratām, ka tam kaut kādā mērā jārunā par mums četriem jaunajiem, kas nupat ir ienākuši teātrī.

Kaut kādā ļoti dīvainā asociatīvā veidā mums sasaistījās mūsu liktenis ar tiem zvejnieku tēliem. Sajūta ir līdzīga – esam beiguši akadēmiju, izmesti lielajā dzīvē: un ej, airē," stāstīja Apse.

Izrādē aktieris Matīss Millers ir vecais Dalda un Rihards Zelezņevs iejuties Grīntāla tēlā.

"Tā ir samierināšanās ar tādu likteni, kāds tas ir, un cerība, ka vismaz viņa dēlam viss ir kārtībā," pastāstīja Millers.

"Grīntālam visu laiku ir baigā ticība, ka varētu būt citādāk, meklēt iespējas, ko viņš varbūt izdarīja pareizi vai nepareizi. Varbūt iznākums tomēr nav nemaz tik traģisks, jo lielākā daļa izglābās," savukārt norādīja Zelezņevs.

Tikmēr jaunāko no zvejniekiem Kārlēnu atveido Elīna Bojarkina.

"Mums ir interesanti, jo izrādes laikā mēs visu laiku paturam arī savas savstarpējās attiecības. Mēs neesam tikai šo zvejnieku tēli, bet uz skatuves esam arī es, Rihards un Matīss.

Un tas savijas kopā, un brīžiem varbūt ir grūti atšķetināt, kurā brīdī es esmu Elīna un kurā brīdī Kārlēns," skaidroja aktrise.

Izrādē izmantoti objektu, simbolisma un vizuālā teātra elementi, turklāt izrādes komanda sola arī rituālu un transa pieredzi. Īpaša scenogrāfija nav plānota, bet mēģinājuma laikā skatuvi piepilda vien gaismas, metāla iepirkumu rati un veci televizori.

"Visi tēli, kas ir Blaumaņa novelē, izrādē nav reprezentēti caur aktieriem, šajā gadījumā daudzi no tēliem ir televizori, un skaņu mēs paši radām uz skatuves," pastāstīja Millers.

"Mums uz skatuves būs noņemti visi aizkari un kulises uz teātra lielās zāles skatuves. Skatītāji ieraudzīs šīs Leļļu teātra zāles neredzamo daļu – zāles skeletu," uzsvēra Zelezņevs.

"Mums nav scenogrāfijas, mums visi priekšmeti uz skatuves ir tēlu vai domas pagarinājums jeb papildinājums.

Šie zvejnieki nevarēja prognozēt tādu situāciju un nevarēja arī tai sagatavoties, viņi uz ledus gabala nonāca tikai ar tām lietām, kas viņiem bija līdzi. Līdz ar to arī, veidojot izrādi, mēs mēģinām turēties pie idejas – nekas lieks un nekas sagatavots," uzsvēra režisors Apse.

"Ir tieši interesanti, ka var veidot teātri no jebkādiem priekšmetiem, ka nav jābūt reālismam, bet mēs paši ar savu iztēli un savām sajūtām varam arī skatītājam radīt to sajūtu par vidi un tajā notiekošo," piebilda Bojarkina.

Pirmizrāde iestudējumam "Nāve ēnā" Latvijas Leļļu teātrī gaidāma 30. septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti