"Cilvēki mūsu draugu un paziņu lokā, kas regulāri apmeklē mūsu izrādes, jau zina, ka Rīgas cirks ir ļoti aktīvs, atvērts un pie mums notiek ļoti daudz un dažādu lietu, bet beigt par to runāt mēs noteikti negrasāmies – ir svarīgi, lai arvien vairāk cilvēku par to uzzina – nāk un skatās, piedzīvojot cirku tādu, kāds tas ir šobrīd," uzsver Liene Pērkone.
"Jā, jo ziņa, ka Rīgas cirks 2016. gadā tiek aizvērts, izskanēja tik plaši un skaļi, ka to pārspēt ir ļoti grūti – ar to mums ir jācīnās, un to mēs mēģinām darīt visādos veidos," atzīmē Mārtiņš Ķibers.
Grib kaut ko vairāk
Rīgas cirks strādā, lai nodrošinātu kvalitatīvu, daudzpusīgu un profesionālu piedāvājumu ar pasaules garšu. "Mēs gribam kaut ko vairāk un darām visu, lai tā tas arī būtu," saka Mārtiņš Ķibers. "Protams, mēs gribētu, lai arī uz vietas būtu vairāk mākslinieku un varētu attīstīt cirku arī šeit, Latvijā, jo patreiz kvalitatīvu, labu cirku – tādu, kas ir tiešām moderns, pārsteidz skatītājus un liek apjaust un noticēt cirka brīnumam, – varam atvest tikai no ārzemēm."
"Rīgas Cirka skola gan ir ļoti, ļoti aktīva – ar katru semestri nodarbību kļūst aizvien vairāk, un arvien vairāk bērnu to apmeklē. Taču tā ir papildu izglītības nodarbe, tāpēc nevaram runāt par absolventiem:
mūsu mērķis ir vairāk rosināt bērnus nodarboties ar cirku – varbūt ne gluži izaudzināt profesionāļus, bet iemācīt cirka vērtības, komandas garu un tamlīdzīgi. Lai bērni redz, ka cirks var būt kā alternatīva, varbūt pat karjeras iespēja," uzsver Pērkone.
"Nākamais solis būtu audzēkņus sagatavot tādā līmenī, lai viņi varētu meklēt augstākās izglītības iespējas Skandināvijā vai citur Eiropā. Mums pagaidām pietrūkst treneru un labiekārtotu telpu. (..) Agrāk cirks bija dinastiju lieta – tas varbūt mazliet ir beidzies. Tagad jebkurš, kas to vēlas, var kļūt par cirka mākslinieku. Zinu gadījumus, ka, arī pusaudžu vecumā sākot nodarboties ar cirku, var kļūt par pasaules līmeņa mākslinieku," zina stāstīt Ķibers.
Kādi ir Rīgas cirka kritēriji, izvēloties izrādes, ko piedāvāt skatītājiem Latvijā? "Mums joprojām jācīnās ar stereotipiem, kas ir laikmetīgais cirks un arī uzskatu, kā gan var būt cirks bez dzīvniekiem – tās ir klišejas, kas diezgan ilgu laiku Latvijā bijušas aktuālas," neslēpj Mārtiņš Ķibers. "Visupirms skatāmies, lai mākslinieku prasmes, kā viņi izpilda savas programmas, būtu pietiekami aizraujošas, lai izrādes nebūtu pārāk konceptuālas.
Mēģinām rādīt ļoti daudzveidīgu cirku, bet tajā pašā laikā skatāmies, lai tas būtu pozitīvi lādēts. Cirka izrādes nevar noskatīties video – izrāde ir jāredz pašam. Jānoskatās, lai saprastu enerģētiku.
Vēl svarīgi, lai tas būtu teatrāls, izstāsta kādu stāstu, iedvesmo cilvēkus – tās ir galvenās vērtības, pēc kurām vadāmies. Laikmetīgais cirks domāts visiem – tās nav tikai bērnu izrādes. Tā ir liela vērtība, ja ikkatrs tajās iegūst ko savu."
Kanādas cirks – pārsteigumiem bagāts piedzīvojums
2019. gada nogalē Rīgas cirks skatītājiem piedāvā izrādi, kurā sakoncentrējies viss – fizika, cirks, deja, teātris, mūzika, un viss ļoti radošā un asprātīgā garā. "Divreiz šīs izrādes esmu redzējis Kanādā, Monreālā –
"Machine de Cirque" ir tiešām lieliska ģimenes izrāde:
tas ir interesants stāsts par pieciem puišiem, kas izdzīvojuši apokalipsē un uzkonstruējuši mašīnu, ar kuru dodas meklēt citus izdzīvojušos.
Tas viss ir ļoti humoristiski, un viņu prasmes, kas caurvij visu izrādi, ir tiešām ģeniālas – tās neatstāj vienaldzīgu nevienu.
Viens no trupas puišiem ir mūziķis, kurš radījis speciālu skaņu celiņu šai izrādei – viņš pats ir uz skatuves ar sitaminstrumentiem un dažādām ierīcēm. Ir arī interesanta scenogrāfija. Kanādas cirks atšķiras ar ļoti labu skolu, kas nāk no "Cirque du Soleil". "Machine de Cirque" ir Kvebekas kompānija, kurā apvienojušies ļoti augstas raudzes cirka mākslinieki. Arī režija ir ļoti laba, tiek pārstāvētas dažādas cirka jomas. Tas ir pārsteigumiem bagāts piedzīvojums. Turklāt pagāja ilgs laiks – pat četri gadi, kamēr mēs viņus dabūjām uz Latviju, tas bija garš projekts," stāsta Ķibers.
Lielo pārmaiņu priekšā
Nozīmīgākie jaunumi saistīti ar Rīgas cirka pārbūvi. "Cirka ēka ir ļoti liels izaicinājums – tā ir cienījama vecuma ēka, šogad tai jau 131 gads. Ir skaidrs, ka tā gājusi cauri ļoti dažādiem dzīves posmiem, dažādām komandām, uzkrājot ļoti lielu pieredzi.
Šobrīd atrodamies ļoti interesantā posmā – grasāmies ēku rekonstruēt un pirmajai kārtai – energoefektivitātei, kas ir mūsu vissāpīgākā tēma, mums jau piesaistīts finansējums. Būvniecību ceram uzsākt jau nākamā gada rudenī un pabeigt 2022. gadā.
Šobrīd cirka ēku varam lietot tikai gada siltajos mēnešos, jo ziemas periodā cirka arēna ir diezgan auksta. Pasākumi gan mums notiek Mazajā zālē, zirgu stallī, tāpat arī notiek izrāde "Brīnuma skartie", kas ļauj skatītājiem izstaigāt pilnīgi visu cirka ēku, bet izrādes arēnā ziemas periodā sarīkot diemžēl nav iespējams."
Rezumējot 2019. gadu un ieskicējot 2020. gadu, Mārtiņš Ķibers uzsver: "Par 2019. gadu nevaram sūdzēties – izrādes, kuras esam atveduši, bijušas ļoti apmeklētas, un arī uz Kanādas cirka izrādēm palicis labi ja pāris biļešu. Šis gads pagājis, daudz gatavojoties arī būvniecībai. Jāplāno izrādes kaut kur citur, jāplāno, kur paši paliksim un kur paliks mūsu pastāvīgie rezidenti – teātra trupa "Kvadrifrons". Arī 2020. gadā turpināsim uz Latviju vest ārvalstu izrādes, tāpat turpināsies Cirka skola – nekas neapstāsies.
Māja pakāpeniski sāks atgūt savus agrākos apveidus, kādi tie bijuši Jāņa Fridriha Baumaņa 1888. gada projektā. Taču pārbūve būs liels izaicinājums."
