Opera savu darbu lēmusi organizēt tā, lai uz izrādēm tiktu gan vakcinētie, gan nevakcinētie skatītāji, tādēļ piedāvās divu drošības līmeņu pasākumus. Par spīti ierobežojumiem mākslinieki arī aizvadītajā sezonā cītīgi strādājuši, tomēr sava veida sekas pandēmijas situācija uz viņu darbību atstājusi.
Latvijā labi pazīstamais poļu horeogrāfs Kšištofs Pastors baletu "Drakula" radīja pirms trim gadiem pēc Rietumaustrālijas baleta pasūtījuma. Sākumā viņš par šo piedāvājumu pat nedaudz šaubījās, jo viņam šķita, ka ‘’Drakulu’’ mākslā pārāk bieži interpretē kā komēdiju, neņemot nopietni, un tas viņam nešķita saistoši. Taču tad viņš izlasīja Brema Stokera slaveno romānu, noskatījās "Oskaru" saņēmušo Frānsisa Forda Kopolas filmu "Drakula"un nolēma piedāvājumu pieņemt. Īpaši viņu iedvesmoja Vojceha Kilara mūzika Kopolas gotiskajam kinodarbam. Šī mūzika no filmas arī ir pamats Pastora baletam, taču līdzās tai viņš izmantojis arī citas Kilara kompozīcijas, tostarp simfonisko mūziku.
Kā uzsver Kšištofs Pastors – vampīru tēma ir tikai stāsta virsējais slānis, bet viņam bijis svarīgi atklāt dziļākos šī stāsta kodus: "Tas galvenokārt ir stāsts par mīlestību, par mūžīgu mīlestību. Drakula tik ļoti mīl Mīnu, ka viņš ir gatavs upurēties viņas dēļ. Viņš ir gatavs ziedot savu dzīvi, lai glābtu savu mīļoto.
Es vakar tieši ar dejotājiem pārrunāju šo stāstu un pievērsu uzmanību, ka tas nav nekāds šausmu stāsts, bet gan ļoti dziļš un humāns vēstījums."
Kšištofs Pastors ar mūsu Balto namu sadarbojies daudzu gadu garumā un var labi novērtēt, kādā līmenī konkrētā brīdī ir baleta mākslinieki, un šobrīd viņš tiem velta īpaši atzinīgus vārdus: "Jūsu dejotāji par spīti pandēmijai ir entuziasma pārpilni, motivēti strādāt. Es uz Latviju braucu jau vismaz 20 gadus, un es teiktu, ka baleta trupa šobrīd ir pat labākā formā nekā citkārt. Man ir īpašs prieks sadarboties ar Jūliju Braueri un Viktoru Seiko, bet arī par citiem varu teikt tikai vislabākos vārdus. Balets "Drakula" ir radīts pirms pandēmijas, un
es ļoti vēlētos, lai cilvēki, skatoties izrādi, vismaz uz pāris stundām aizmirstu šo visur joprojām dominējošo tematu un ļautos mākslas valdzinājumam."
Baleta mākslinieku atdevi darbam par spīti visiem ierobežojumiem ļoti augstu novērtē arī mūsu baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, taču arī godīgi atzīst – viegli nav bijis, un ir arī sekas tam, ka iepriekšējā sezonā pilnvērtīgs darbs bija iespējams tikai divu mēnešu garumā:
"Kas ir tagad jauna problēma, un tā nav tikai pie mums, bet tā atklājas, runājot ar kolēģiem faktiski visās baleta trupās, ka ir ļoti augsts traumatisms.
It kā mēs visu laiku nepārtraucām trenēties, bet bez šīm regulārajām izrādēm tomēr tas ķermenis sāk "uzdot". Bet, neskatoties uz to visu, balets šobrīd ir ļoti labā formā. Gatavojas pirmizrādei, kas būs ārkārtīgi interesanta. Tā ir ieguvusi balvu pirms vairākiem gadiem kā labākā izrāde Austrālijā. Uz šo izrādi stāv rindā daudzi baleti, tai skaitā Somijas Nacionālais balets, arī Varšavā un Brisbenā šī izrāde ir paredzēta. Mēs esam lepni, ka esam otrie, kas šo baletu uzved."
Arī baletdejotāja Jūlija Brauere atzīst, – lai gan trenējusies visu pandēmijas laiku, cik vien bija iespēju, tagad tik strauji atsākt intensīvu slodzi viņai bijis visai nopietns pārbaudījums: "Diemžēl pa šo gadu mēs neesam vairs pieraduši pie tās slodzes, ko mēs šobrīd dabūjam. Piemēram, mēs no 11 rītā līdz 18 vakarā katru dienu trenējamies, un morāli mēs to saprotam, ka, jā, tagad mums ir slodze, bet ķermenis ir atradinājies no tā, un viņš ir šoka kondīcijā. Tāpēc arī bija tā, ka mēs divas nedēļas nostrādājām, gatavojot "Drakulu", un tad mums bija tāda brīvāka nedēļa, jo Kšištofam vajadzēja aizbraukt, un tajā nedēļā, kad mēs sākām atiet no tā šoka, sāka līst ārā visas sāpes. Arī es biju dabūjusi savu "pipariņu", bet, paldies Dievam, šobrīd pagaidām viss kārtībā, un es ceru, ka mēs tā arī noturēsimies."
Jauniestudējumā "Drakula" Jūlijai Brauerei ir galvenā sieviešu loma, viņa iejūtas Mīnas tēlā, un horeogrāfiskā partitūra esot ļoti interesanta:
"Kšištofs tik ļoti cītīgi ar mums strādā, viņš visu tik ļoti mūsos "ieliek", ka tiešām, kad tu izej uz skatuves, tu izjūti savu lomu pilnībā un arī horeogrāfisko domu."
Ar baleta "Drakula" pirmizrādi Nacionālā opera 10. septembrī atklās savu sezonu. Drīz vien tai sekos vēl trīs jauniestudējumi – operas "Simons Bokanegra", "Pelnrušķīte" un balets "Divi metri". Sezonā arī pēc tam gaidāma virkne interesantu notikumu, to vidū Jāņa Kalniņa operas "Hamlets" jauniestudējums.
