Viens no šarmantākajiem krievu aktieriem Latvijas skatītājiem atmiņā paliks kā avantūriskais Ostaps Benders no kinofilmas “Zelta teļš”. Tagad Maskavas “Mossovet” un “Škola sovremennij pjesi” teātru aktieris ir arī režisors un joprojām aktīvi filmējas.
"Rīgas skatītāji man ir zināmi, domāju, ka gadus 50. Vienmēr jautā, vai tie ir atšķirīgi? Protams, ka atškirīgi!" intervijā Latvijas Televīzijai norāda Sergejs Jurskis, skaidrojot, ka jūt atšķīrību, jo ir pastāvīgs Jaunā Rīgas teātra skatītājs.
"Es jūtu šo atšķirību tāpēc, ka pats esmu pastāvīgs Jaunā Rīgas teātra skatītājs. Es sēžu starp patiesajiem rīdziniekiem un latviešiem un novēroju pavisam citu attieksmi nekā ir Krievu teātrī. Nav sliktāk vai labāk, tas ir cits saskarsmes līmenis, un tieši tas ir pats ineteresantākais," atklāj Jurskis.
Ņemot vērā Krievijas aktivitātes un attieksmi, kāda valda sabiedrībā, jautājām, cik lielā mērā mākslas cilvēkiem būtu jāiesaistās šajā procesā. Jurskis uzskata, ka pasauli pārņēmis drudzis.
"Pasaule ir satricināta. Pasaule, ja vēl nekaro, tad atrodas uz kara sliekšņa. Pasaule atjaunojas. Pasaulei ir sašķobījušās smadzenes, pasaule ir iesūkta internetā," skaidro leģendārais aktieris. "Tās ir neiedomājami lielas izmaiņas, bet, lai māksla sēž tornī un runā par mūžīgām vērtībām? Es nekad neesmu to atbalstījis...
"...Šajā pasaulē mani satrauc tieši iespējamās pārmaiņas. Tās mēdz būt priecīgas, bet biežāk ļoti sarūgtinošas. Tieši tā ir auglīga augsne, lai būtu tiesības iet uz skatuves arī vienam un veidot programmas, kurās ir vēstījums. Māksla nav atsevišķa dzīves daļa, bet gan dzīve ir daļa no mākslas. Māksla ir dzīves izzināšana caur intelektiālām emocijām."
"Man Rīga ir Jaunais Rīgas teātris, man Rīga ir "Rīgas Laiks", ko lasu pastāvīgi, un kas ir pilnīgi atšķirīgs, ne ar ko citu nesalīdzināms žurnāls un tā redaktori, autori. Lūk, tā ir eksistēšana mūsdienu pasaulē, ko es cienu, kas mani iedvesmo un bagātina," atklāj Jurskis.
