Borisa Eifmana vadītā Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskā baleta izrāde “Krievu Hamlets” tapusi pirms vairāk nekā 20 gadiem. Iestudējums piedzīvojis vairākus atjauninājumus, bet, kā uzsver pats Boriss Eifmans, jaunākā baleta versija nav uzlabojums, bet gan jauns, patstāvīgs darbs.
“Šis ir cits iestudējums un cits balets. Šķiet, ka saturs nemainīgs, bet dejas partitūra atšķirīga. Ir ļoti grūti salīdzināt.
Skan tā pati mūzika, bet iestudējums papildināts ar dramatiskām epizodēm,” stāsta baletdejotāja Marija Abašova (Krievija).
Baleta galvenais varonis ir viens no noslēpumainākajiem un pretrunīgākajiem Krievijas vēstures personāžiem – imperators Pāvels I. Baletdejotājs Oļegs Gabiševs (Krievija) atklāj: “Mana varoņa loma ir ļoti piesātināta. Iestudējuma laikā tēls transformējas, jo mainās viņa iekšējā pasaule.
Nepilnās divās stundās visgrūtāk ir atveidot pieaugšanu un atšķirīgos dvēseles noskaņojumus.”
Līdz šim baleta “Krievu Hamlets” iestudējumos Ludviga van Bēthovena un Gustava Mālera mūzika skanēja fonogrammā. Viesizrādēs Rīgā Borisa Eifmana Baleta mākslinieki uz Baltā nama skatuves dejo Dmitrija Šostakoviča Sanktpēterburgas Filharmonijas akadēmiskā simfoniskā orķestra pavadījumā.
Diriģents Nikolajs Aleksejevs (Krievija) atzīmē: “Būt par baleta diriģentu nav vienkārši. Esmu simfoniskās mūzikas diriģents. Bet tā kā ar Borisu Eifmanu esam draugi, piekritu. Tas nebija tik viegli izdarāms, jo Mālera mūzika ir rakstīta skatuvei, nevis orķestra bedrei. Te ir cita akustika, mūziķu sastāvs.”
Krievijas Impērijas galma intrigas ar majestātisku vērienu un traģisku simbolismu baleta, gaismu un krāsu mijiedarbībā jaunajā iestudējumā, radot jaunus kostīmus un dekorācijas, pilnveidojis Vjačeslavs Okuņevs.
