Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kas ir Grobiņas arheoloģiskais ansamblis?

«Zalkša līgava» – stāsts par robežu pārkāpšanu

Jaunajā Rīgas teātrī skatītāju vērtējumam nodota «Zalkša līgava»

Režisore Inga Tropa Jaunajā Rīgas teātrī iestudējusi vienu no visretāk uzvestajām Aspazijas lugām – “Zalša līgava”. Tas ir stāsts par mītisko pasauli, traģisko likteni un robežām, ko kompozīcijā ar Miķeļa Fišera scenogrāfiju un Annas Ķirses mūziku režisore izrādē “Zalkša līgava” ietērpusi gan skatuves, gan kino, gan arī nedaudz televīzijas valodā. Šī gada pirmo pirmizrādi teātris aizvadīja ceturtdien, 16. janvārī.

Daiļo Ziednesi kāzu dienā nolaupa ezerā mītošais Zalktis (Zaltis). Meitene ilgojas no zemūdens pasaules atgriezties virszemē, tomēr, kad nolaupītājs beidzot to atļauj, Ziednese dzimtajā vietā sastop pilnīgi negaidītu līdzcilvēku dabu. Balstoties uz teikām, pirms nepilniem simt gadiem šo drāmu uzrakstīja Aspazija.

Režisore Inga Tropa uzsver:

“Tas nav tikai sievietes stāsts, bet vispār cilvēka stāsts par robežu pārkāpšanu.”

“Bet, ja mēs ejam vēl konkrētāk, tad tas ir par sievieti, kurai no dabas ir dots daudz, bet iespējas to izmantot nav. Līdz ar to viņa dodas kaut kur, kur viņai ir iespēja un instrumenti, lai darītu to, ko viņa spēj darīt,” piebilst aktrise Marija Linarte.

Lai skatuviski atdzīvinātu Aspazijas radīto teiku pasauli, Inga Tropa izmanto ne mazāk mītiskus instrumentus – Miķeļa Fišera scenogrāfiju un Annas Ķirses mūziku. Tāpat svarīga skatuves daļa ir ekrāns, uz kura ar kino elementiem un video tiešraidēm detalizēti tiek uzsvērtas detaļas. Tādēļ brīžiem jaunā Rīgas teātra zāle pārvēršas par kinoteātri. Šie iestudējuma paņēmieni līdz ar Ziednesi skatītājus vēl vairāk iesūc Zalkša dzīļu valstībā.

Mākslinieks, iestudējuma scenogrāfs Miķelis Fišers stāsta: “Man šķita, ka mēs trāpījām Aspazijas interpretācijā.

Mūsu Zaltis ir nevis laupītājs un izvarotājs, bet būtne ar atvērtu apziņu un virza visus radošos procesus.”

Teiku drāmu “Zalša līgava” Aspazija publicēja 1928. gadā, tad arī Alekša Mierlauka režijā vienīgo reizi to iestudēja profesionālajā teātrī. Šodienas aktieri atzīst – Aspazijas valoda un noslēptais starp rindām ar laiku ir kļuvis arvien lielāks izaicinājums meistarībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti