Kamēr vieni izcilo aktieri atceras kā vareno Cepļa kungu vai dūšīgo Ērmanīti, ir paaudze, kuras acīs aktieris ir visu laiku labākais latviešu Romeo. Titulloma Šekspīra slavenajā traģēdijā bija pirmā lielā Pāvula loma teātrī. To 1953. gadā jaunajam aktierim uzticēja režisors Eduards Smiļģis, par Džuljetu izvēloties Viju Artmani.
Sarunas organizatori raksta:
“Pāvula tēlotajam Romeo noticēja tūkstošiem meiteņu, kuras rakstīja aktierim vēstules un gadiem zaga viņa fotogrāfijas no teātra foajē. Taču Pāvuls bieži vien tās vēstules pat neizlasīja.
Viņš 1951. gadā klusi salaulājās ar Liliju Volfu, ar kuru kopā sagaidīja arī zelta kāzas.”
Vēsturniece Dace Ulpe atzīmē: “Viņam ļoti daudz tika pierunāts. Tostarp arī Artmane, Dina Kuple. Bet tā bija mīlestība uz skatuves. Dzīvē bija tikai Lilija. Viņam bija ļoti svarīgi būt patiesam. Nemelot.”
Dace Ulpe ir autore 2017. gada atklātajai memoriālajai izstādei “Salas pagasts. Eduards Pāvuls. Savējais.” Babītes novada kultūrizglītības centra filiālē “Vietvalži”. Vēsturniece pēdējos trīs gadus ir pastiprināti pievērsusies Pāvula dzimtas izpētei. Lai arī aktieris dzimis Jūrmalā un gājis skolā Pumpuros, viņa dzīve bija cieši saistīta ar Lielupes otru krastu, kur Pāvulu dzimta mitusi kopš 16. gadsimta. Tā nav nejaušība, ka Valentīna dienā Aspazijas mājā piemin izcilo aktieri. Vēl skolas gados Pāvuls tikās ar Aspaziju, jo palīdzēja dzejniecei sagādāt malkas krājumus ziemai. Izcilais aktieris te svinēja arī savu 75. dzimšanas dienu, ierodoties uz to ar rozi, kas bija nesta Aspazijai.