Kādā noslēpumainā darbnīcā ierodas pieci cilvēki, lai mainītu savas dzīves. Viņu vēlmes sola piepildīt mākslinieks – šamanis. Darbnīcā nav iespējams nošķirt īsto no neīstā, un šai pasaulē izzūd robežas starp dokumentālo un teatrālo. Visu varoņu šķietami arī personīgie stāsti ir radošās komandas kopdarbs, ko ietekmējušas franču intelektuāļa Žana Bodrijāra tēzes.
"Tā mana ideja bija izveidot pasauli, kur saplūst gan fikcija, gan sapņi, gan atmiņas, gan arī realitāte, gan kaut kas, ko esam izdomājuši, gan arī kaut kas, ko esam pieredzējuši," stāsta režisors Mārtiņš Gūtmanis.
Iestudējuma veidotāji norāda, ka izrāde ir par sapņiem un dzīves romantizēšanu. Noslēpumainā dzīves pārveidošanas darbnīca ir piepildīta ar varoņiem nozīmīgiem priekšmetiem. Tos izrādes scenogrāfijā ir sakārtojusi māksliniece Katrīna Ieva.
"Mēs vienojāmies par tādu kā mākslinieka darbnīcu, un tā noskaņa, tas viss rodas procesā. Te ir daži priekšmeti, kas mēģinājuma procesā tika izmantoti. Dažas mīļlietiņas. Es redzu, ar ko aktieri darbojas, un man šī izrāde nebūs jāspēlē. Šīs būs tagad viņu mājas, un es gribu, lai viņi jūtas pēc iespējas patīkamāk te atrasties," skaidro māksliniece.
Iestudējumā jaunieši rotaļājas ar dažādām video, gaismas un skaņas tehnikām. Neiztrūkst arī dūmu, diskobumbas un sveču. Kopumā iestudējums atgādina jauniešu mājas ballīti.
"Laikam jau tas lielākais, ar ko šeit saskaramies, – lai mēs tiktu līdz tai labākai dzīvei, mums ir jāsamierinās ar to, kas mums ir bijis tagad. Mēs nevaram iesākt kaut ko jaunu, kamēr neesam tikuši pāri tam, kas mūs grauž no mūsu jau tagad nodzīvotās dzīves," spriež aktieris Ričards Murāns.
