"Māksliniekam jau īsti nav citas iespējas, kā vien runāt par sevi vai caur sevi. Citu variantu nav," Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" sacīja aktrise un režisore Marija Linarte.
"Var teikt, ka šī luga ir mūsu pieredze, mana pieredze, bet, protams, ir arī brīži, kas ir hiperbolizēti mākslas vārdā, kas ir mazliet piedomāti, bet man ir prieks skatīties uz aktieriem un redzēt, ka viņi ir tik ļoti tajā visā iekšā. Tas noteikti ir tāpēc, ka viņi ir dienestā,"
atklāja Marija Linarte.
Izrāde stāsta par galveno varoni Annu un pasauli viņai apkārt. Abas piedzīvo milzīgas pārmaiņas, un šis ir Annas stāsts par savu būšanu Zemessardzē, par cīņu ar depresiju un mēģinājumiem saprast, kam viņa tic un kas viņa patiesībā ir. Tie ir arī režisores Marijas Linartes šā brīža lielie jautājumi, pārkāpjot trīsdesmit gadu slieksnim un pētot savas attiecības ar valsti, patriotismu un apkārtējo vidi. "Tas ir par to, kā šo mazo cilvēku iespaido visa lielā pasaule un kā šis mazais cilvēks var iespaidot to lielo pasauli," skaidroja režisore.
Zemessardzē no Jaunā Rīgas teātra aktieriem dien arī Inga Tropa, kas dienestam pievienojās pērn. "Kas man ļoti patīk manos aktieros – ka es skatos uz viņiem un neredzu, ka aktieris spēlē. Es tiešām redzu to, kas ir pa īstam," skaidroja Linarte.
Katram no māksliniekiem ir sava motivācija, kādēļ, par spīti grūtībām, turpināt dienestu Zemessardzē, bet visi ir vienisprātis, ka tā ir lieliska ego savaldīšanas skola.
"Man tūlīt paliks 38 gadi. Tas ir ļoti veselīgi – nebūt tikai sapņu pasaulēs un negaidīt, ka kāds kaut ko kaut kad palīdzēs, bet pilnasinīgi uzņemties atbildību par savu dzīvi ģimenes ietvaros un valstiskā līmenī.
Tas ir tikai tāds normāls cilvēka pieaugšanas process," stāstīja aktrise Inga Tropa.
Arī aktieris Jānis Grūtups nupat pabeidzis dienesta pamatapmācību. "Ir interesanti, ka mēs katrs radošajā komandā esam savā desmitgadē, mēs katrs esam savā pieaugšanas, attīstības un garīguma līmenī. Arī dienests katram ir kaut kas cits," skaidroja Grūtups. Aktieris bilst, ka izrādē, ejot cauri Annas stāstam, viņam ir svarīgi saprast arī to, kāpēc viņam dienests ir svarīgs. "Pirmā reakcija ir tāda, ka tā [nevarēšana] varētu būt drausmīga sajūta. Jā, bet tas mijas ar to lielumu, ar to, ka tu esi daļa no kaut kā svarīga, pie kā cilvēki ir zvērējuši ar savām dzīvībām. [..] Es nevaru, bet es gribu varēt," sacīja Jānis Grūtups.
