Pašvaldība ar saviem amatieru kolektīvu vadītājiem noslēdz līgumus par atalgojumu. Nosaka arī kritērijus – kam un kādā apmērā samaksu piemērot, vērtējot iesaisti skatēs, pasākumus un līdzīgi. Par kolektīviem, kuri piedalās Dziesmu un deju svētkos, pašvaldības saņem naudu no valsts. Kārtību skaidro Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna: "Šī mērķdotācija ir noteikta summa budžetā, kas tiek sadalīta uz visiem kolektīvu vadītājiem, uz visiem kolektīviem, kas piedalās LNKC veidotajos pasākumos. Šajā gadā dotāciju saņem 1603 mākslinieciskie kolektīvi."
Kopējā mērķdotācijas summa šogad ir virs 984 000 eiro. Ja to izdala ar kopējo kolektīvu skaitu, tad viena kolektīva vadītāja darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajai iemaksai pašvaldības rokās ir vidēji 613 eiro gadā. Tiesa gan, kolektīvi iedalās divās grupās, kur vienā dotācija ir lielāka, bet otrā mazāka.
Sarmīti Pāvulēnu lūdzam dalīties ar piemēru – cik tad varētu saņemt kora vadītājs, kuram divas reizes nedēļā ir mēģinājumi:
"Principā varu teikt – šāds kora vadītājs gadā pirms nodokļu nomaksas saņem 800 eiro. Principā tas ir ļoti neliels atbalsts no valsts puses, bet tāds tas šobrīd ir."
Nacionālais kultūras centrs šobrīd strādājot pie tā, lai atlīdzību varētu paaugstināt, jau pirms svētkiem esot izveidota darba grupa. Latvijas Radio programmā "Labrīt" Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis izteicās, ka tuvākajā laikā sēdīsies pie galda ar Kultūras ministriju.
Valsts dotēto kolektīvu skaita ziņā viena no lielākajām pašvaldībām – Madonas novadā – šobrīd izstrādājot plānu, kā palielināt un arī izlīdzināt kolektīvu vadītāju algas.
Situāciju komentē novada vecākā speciāliste kultūras jomā Daiga Torstere: "Tieši tā, ka tagad kāds pateicis – es tagad eju prom mazā atalgojuma dēļ, ja man tūliņ pat nepacels, – tā nav gadījies, bet protams, viņi par to runā, mēs kopā par to runājam un diskutējam. Tur nav tikai tie 63 kolektīvi, kas ir Dziesmu svētku kolektīvi, kurus arī valsts dotē. Es kopā saskaitīju 136 kolektīvus. Tas tāpat ir gana liels slogs... nevar teikt slogs, bet pienesums novada kultūras dzīvei."
Ogres novadā, no kura 73 kolektīvi piedalījās Dziesmu un deju svētkos (kopumā to ir vēl vairāk) algas esot sāpīgs jautājums. Par to stāsta Ogres novada kultūras centra direktore Elīna Aupe: "Mums pēc apvienošanās, kad apvienojās četri novadi, tā situācija ļoti dažāda. Tas, ko primāri darām paralēli algu jautājumam, sakārtojam juridisko pusi – kā šie kolektīvu vadītāji tiek juridiski noformēti darbā, līguma formas mēdz būt ļoti dažādas."
Tikmēr Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe vērš uzmanību uz to, ka zemajam atalgojumam ir arī riski. Viņa secinājusi, ka kolektīvu vadītāju atalgojums ir atšķirīgs, – tas atkarīgs gan no viņu kvalifikācijas, gan no tā, kurā pašvaldībā ir nodarbināti –, kā arī nav konkurētspējīgs.
"Mums nupat bija Kultūras un radošās nozares darba devēju aptauja, šie aptaujas dati signalizē par būtiskiem izaicinājumiem. Trešdaļā pašvaldību kultūras nozares pārstāvji norāda uz kolektīvu vadītāju nepietiekamību. Ja ir situācija, ka nevar piesaistīt kolektīvu vadītājus darbam, lai Dziesmu un deju svētku kolektīvus uzturētu, tad tas jau ir būtisks signāls, kas tad uzturēs šo tradīciju spēkā," spriež prorektore.
Anda Laķe uzsver, ka atalgojuma jautājums ir svarīgs arī no Dziesmu un deju svētku kustības saglabāšanas viedokļa. Viņa piebilst, ka arī pētījumos un aptaujās dalībnieki atzinuši, ka kolektīva vadītājs ir galvenais kustības vilcējspēks.
