Vienam otru sadzirdēt. Ivetas Apkalnas saspēle ar «Kremerata Baltica»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Koncerts "Bahs un Baltija", kas 4. novembrī izskanēja Latgales vēstniecībā "Gors", bija izcilās latviešu ērģelnieces Ivetas Apkalnas un kamerorķestra "Kremerata Baltica" radošā atkaltikšanās, kas izvērtās tik veiksmīga, ka tikusi nominēta "Lielajai mūzikas balvai 2018" (LMB) kategorijā "Gada koncerts".

Lielā mūzikas balva 2018. Gada koncerts

• Festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” noslēguma koncerts “Tālā gaisma” 28. aprīlī koncertzālē “Cēsis” – solists Hugo Tičati, “Sinfonietta Rīga” un diriģents Juha Kangass

• Jūrmalas festivāla atklāšanas koncerts “Dzimuši Latvijā” 24. jūlijā Dzintaru koncertzālē – solisti Miks Akots, Daniils Bulajevs, Kalvis Kalniņš, Kristīne Opolais, Vineta Sareika un Ksenija Sidorova, Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris un diriģents Ainārs Rubiķis

• Koncerts “Bahs un Baltija” 4. novembrī Latgales vēstniecībā “Gors” – soliste Iveta Apkalna un kamerorķestris Kremerata Baltica

Lielo Mūzikas balvu pasniegs svinīgā ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā 2019. gada 5. martā. Tiešraidē to varēs klausīties Latvijas Radio 3 “Klasika”, un ceremoniju varēs noskatīties arī Latvijas Televīzijā. 

Viņu kopāmuzicēšana un savstarpējā sapratne, jaunu elpu piešķirot baroka dižgara partitūrām un oriģināli atkodējot ievērojamo baltiešu komponistu Ērika Ešenvalda, Lepo Sumeras un Pētera Vaska skaņurakstus, izvērtās tik dabiska un niansēta, arī aizkustinoša un emocionāli piepildīta, ka Eiropas koncerttūri ieskandinošais vakars to piedzīvojušajiem klausītājiem paliks atmiņā uz ilgu laiku.

''LMB 2018'' žūrijas pārstāve Solvita Sējāne atzīmē: "Lieliska, pārdomāta programma, kurā skanēja Pētera Vaska Pirmā simfonija "Balsis", Johana Sebastiāna Baha Koncerts ērģelēm un kamerorķestrim un Čakona Gidona Krēmera aranžējumā orķestrim, igauņu komponista Lepo Sumeras Simfonija stīgām un sitaminstrumentiem un Ērika Ešenvalda 2014. gadā komponētā koncerta ērģelēm "Okeāna balsis" aranžija stīgu orķestrim, ērģelēm un timpāniem.

Ivetas Apkalnas sniegumu ļoti precīzi raksturojusi ārvalstu prese: "Viņa ir zvaigzne ar zvaigznēm netipisku instrumentu, unikālā veidā apvienojot fenomenālu artistiskumu un radošu interpretācijas briedumu."

Viņa ir viena no pieprasītākajām solo ērģelniecēm Eiropā kopš 2017. gada janvāra. Elbas Filharmonijas goda ērģelniece, ērģeļkoncertu programmu sastādītāja, mākslinieciskā vadītāja Iveta Apkalna saņēma pagājušajā gadā ''Lielo mūzikas balvu 2017'' nominācijā "Gada mūziķis". Un "Kremerata Baltica" – viens no labākajiem kamerorķestriem pasaulē, kuru izcilais vijolnieks Gidons Krēmers nodibinājis 1997. gadā, kurš koncertējis gan slavenākajās koncertzālēs, gan kopā ar pasaulslaveniem mūziķiem, vairāk nekā 50 valstīs, ieguvis "Grammy", ECHO prēmiju un citas balvas, ierakstījis neskaitāmus albumus. Kopumā – lieliski!"

"Pirmkārt, šis koncerts mums bija interesants, jo gatavojām to kopā ar brīnišķīgo vijolnieku Raineru Šmitu, kurš ieradās pie mums, veltīja mums laiku un palīdzēja sagatavot šo programmu," stāsta "Kremerata Baltica" kontrabasists Jurijs Gavriļuks.

"Iveta Apkalna, protams, ir lieliska ērģelniece, varēja just, ka koncertzālē "Gors" viņa jūtas kā mājās.

Viņai ir tik daudz enerģijas un ideju, arī mūs viņa ļoti uzlādēja. Mums bija prieks spēlēt gan Ešenvalda, gan Baha koncertu. Un mēs patiešām izbaudījām šo kopspēli. (..) Protams, salikums Bahs, Vasks un Ešenvalds vienā programmā ir ļoti interesants, jo darbi ir pavisam atšķirīgi, taču Bahs ir tik ģeniāls, ka viņa mūzika labi izklausās jebkādā salikumā. Mūsu programma bija lieliska, un mums bija prieks to spēlēt atsevišķi."

"Lai gan orķestris pastāv jau divdesmit divus gadus, manuprāt, šī bija pirmā tūre kopā ar ērģelnieku," atklāj altiste Zita Zemoviča. "Tas jau pats par sevi bija unikāls fakts, tāpat kā tas, ka pirmo reizi sapratu, cik ērģeles ir sarežģīts mehānisms, tur ir tik daudz visa kā...

Varbūt mūsu orķestris ērģelēm ir drusku par mazu, bet iespaids ir interesants!

Šķiet, Rēzekne taču nav tā lielākā pilsēta, bet, cik vien esam tur bijuši, vienmēr zāle ir pilna, un tas ir tik patīkami.

Ir prieks un lepnums par mūsu Latvijas jaunajām koncertzālēm – "Cēsīm", "Goru", tāpat uz Liepāju ir patīkami aizbraukt, jo redzi, ka kaut kas tiek darīts īpaši mūzikas labā."

"Kopā ar ērģelēm neesam daudz spēlējuši, šķiet, tikai vienreiz Rīgas Domā muzicējām kopā ar Ivetu Apkalnu, bet tagad kopīgajā turnejā dzirdējām vairāku ērģeļu skanējumu. Lielisks instruments bija Esenē, protams, Elbas filharmonijā Hamburgā. Arī Rēzeknē ir brīnišķīga zāle, es arī skatījos, kā darbojas ērģeles. Ne katru dienu šādu pieredzi var iegūt. (..) Ar Ivetu strādāt bija ļoti patīkami, ar viņu sapratāmies gan mūzikā, gan tīri cilvēcīgi.

Lai gan ērģeles mūs gandrīz "gāza no kājām", viss bija ļoti labi," stāsta orķestra altists Vidass Veiherots.

Koncertu "Bahs un Baltija" Latgales vēstniecībā "Gors" atmiņā atsauc arī ērģelniece Iveta Apkalna: "Arī tiem, kuriem orķestrī ir liela pieredze, jo izspēlējuši plašu repertuāru, brīdis, kad jāsaskaras ar ērģelēm, kas pēc būtības arī ir orķestris, sagādā gan patīkamu, gan varbūt arī mazliet neērtu pārsteigumu. Un te nav runa tikai par skaņas apjomu un masu, ko ērģeļu skaņa spēj panākt arī klusinātos reģistros. Runa ir par to, ka ērģeles ir ļoti majestātisks instruments ar savu "ego". Sastopoties orķestrim ar otru "orķestri", daudziem ir liels, liels pārsteigums. Jo pārņem neziņa, kā tikt galā ar saspēli. Īpaši Bahā.

Domāju, tas bija sarežģītākais uzdevums – mums vienam otru dzirdēt, vienam otru cienīt. Neaizmirstot, ka tas tomēr ir solokoncerts.

Tā labā ziņa mums, ērģelniekiem, dodoties turnejās, allaž ir tā, ka katrs koncerts notiek citā zālē un arī pie cita instrumenta. Tā kā turnejas ietvaros bija daudzas zāles, kurās iebūvētu ērģeļu nav, izlīdzējāmies ar digitālajām ērģelēm – līdz ar to vairākās koncertzālēs ērģeļu skanējums bija līdzīgs, jo tās bija ērģeles, kas brauca mums līdzi. Šis bija viens no man ērtiem un izdevīgiem gadījumiem. Tas, ka turneja sākās Rēzeknē, man bija liels pagodinājums – tas bija vienīgais koncerts Baltijā, bet, no otras puses, tas arī bija ļoti sarežģīts uzdevums, jo šis bija turnejas pirmais koncerts.

Mēs visi bijām ļoti atvērti kādam brīnumam, svaigi, dzirkstoši, ar maza nervozuma piegaršu, kas koncertam nāca tikai par labu, jo tas mums visiem bija kaut kas jauns un svaigs.

Bija arī ļoti patīkami redzēt, ka "Kremerata Baltica" sastāvā joprojām ir daudz mūziķu, ar kuriem pirmo reizi spēlēju 2004. gadā Lokenhauzā, pēcāk 2005. gadā, un pēc tam arī 2008. gada vasarā šeit, Rīgas Domā.

Ir patīkami, ka nāk jaunas sejas, nāk jaunas vēsmas un jaunas krāsas, bet man ir ļoti patīkami redzēt un saspēlēties ar mūziķiem vēl no vecās labās "Kremeratas" laikiem..."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti